Nereti, satiekot cilvēku, mēs precīzi atceramies viņa profesiju, to, kur iepazināmies, un kāda izskatījās viņa sieva. Taču vārds ir aizmirsts. Neiropsihologi skaidro, ka vārdus un uzvārdus vispār ir grūtāk atcerēties nekā citu informāciju. Tie ir tikai vāji nostiprināti semantiskajā tīklā, jo vārdiem ir grūtāk piešķirt kādu nozīmi.
Ja, piemēram, zvejnieka profesiju mēs saistām ar noteiktiem priekšstatiem – jūru, zivīm, slapjiem tīkliem, tad uzvārds Zvejnieks paliek bez šīm blakus nozīmēm. Turklāt plaši izplatīti uzvārdi – Kociņš, Smits un Meijers ir īpaši grūti iegaumējami.

Cilvēka fotogrāfiskā atmiņa funkcionē daudz labāk nekā atmiņa uz vārdiem. Tāpēc viss, ko varam stādīties priekšā kā attēlu – cilvēka seja, profesija vai vieta, kurā esam tikušies – atmiņā saglabājas ilgāk. Taču vārdus lielākoties tikai nosaucam, tāpēc nav nekādu tēlu, kas varētu nākt talkā mūsu atmiņai. Lai sekmīgāk atcerētos cilvēka vārdu, to ieteicams vairākas reizes atkārtot, pierakstīt vai sasaistīt ar noteiktām asociācijām, proti – padarīt mazāk abstraktu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit