Populārākie un nepatiesākie mīti par attiecībām - psiholoģes viedoklis  (2)

Pirmā bērna piedzimšana var iznīcināt laulību

Pētnieki, kuri nodarbojas ar ģimenes dzīves cikla analīzi, apgalvo, ka pēc pirmā mazuļa dzimšanas apmierinātība ar laulības dzīvi piedzīvo tā dēvēto "U viduspunkta krīzi" jeb brīdi, kad tā it kā atrodas pa vidu abām burta līknēm tā zemākajā vietā.

Tomēr šāda attiecību analizēšana ir nepilnīga, jo salīdzina pārus, kuru ģimenēs ienākuši jaundzimušie, ar pāriem, kuri vēl nav kļuvuši par vecākiem, nefiksējot šo pārejas posmu un tā radītās sajūtas. Tā vietā būtu jāpēta, kā mainās pāru attiecības, sākot ar sievietes pirmo grūtniecības mēnesi – atsevišķas aptaujas liecina, ka bērniņa gaidīšanas laikā pāri atzīst, ka viņu attiecības pat ir uzlabojušās.

Jāpiebilst, ka viens no uzskatāmākajiem piemēriem, kas sievietēm liek satuvināties ar partneri pēc pirmā bērniņa piedzimšanas, ir vienlīdzīgs mājsaimniecības pienākumu sadalījums. Apziņa, ka vīrietis iesaistās mājas darbos un piedāvā savu palīdzību, atvieglo jauniegūtās mātes lomas pieņemšanu un sadzīvošanu ar tās pienākumiem.

Pāru terapija ir bezjēdzīga

Pāru terapija ir samērā bieži parodēts fenomens, kas atainots gan kino filmās, gan populāros humoristiskos seriālos kā bezjēdzīga nodarbe, kas nesniedz cerētos rezultātus un patukšo vien terapijas dalībnieku maciņus.

Tomēr psihologu pieredze liecina, ka pāra attiecības ir iespējams ievērojami uzlabot, ja to vēlas abi to dalībnieki, kā arī, ja speciālists ir patiešām savas jomas profesionālis, kurš darbā ar pacientiem turklāt pielieto pārbaudītas metodes, kas patiešām darbojas. Jāpiebilst, ka šai ziņā liela nozīme ir arī terapijas dalībnieku un tās vadītāja savstarpējai komunikācijai un spējai uzticēties.

Pirms laulībām ir ieteicams dzīvot kopā

Kā izrādās, pāri, kuri dzīvo kopā jau pirms stāšanās laulībā (īpaši, ja apprecēšanās notiek vairākus gadus pēc kopdzīves uzsākšanas), šķiras krietni biežāk, salīdzinot ar pāriem, kuri kopdzīvi uzsāk pēc apprecēšanās.

Tā iemesls ir nosacīta jūtu un savstarpējas pievilkšanās notrulināšanās, kā rezultātā kāzas vairs nerada cerēto emocionālo pacēlumu un prieku par dzīvē notikušajām pārmaiņām. Sagaidot, ka ikdiena pēc laulības noslēgšanas kļūs citāda, un redzot, ka tas tomēr nenotiek, pāris attiecībās var piedzīvot vairāk nesaskaņu, kas izpaliktu, ja kopdzīves uzsākšana notiktu uz laulības noslēgšanas radītā emociju viļņa.

Tāpat attiecību konsultanti apgalvo, ka kopdzīvei sekojošas kāzas nereti šķiet kā loģisks iznākums, un, redzot, cik viegli šo ģimenes dzīvi ir uzbūvēt, attiecību dalībnieki var tikpat viegli to pamest, lūkojoties pēc jauniem iespaidiem.

Atšķirīgiem cilvēkiem attiecības veidojas vieglāk nekā līdzīgiem

Frāzi par pretstatiem, kas pievelkas, ir dzirdējis katrs no mums. Tomēr veiksmīgākas attiecības būs cilvēkiem, kuri vairāk līdzīgi nekā atšķirīgi savā starpā. Protams, viss nepazīstamais un mums nezināmais šķiet vilinošs, taču ilgtermiņā spēsim krietni labāk sadzīvot ar cilvēkiem, kuru raksturs ir līdzīgs mūsējam, tā ievērojami atvieglojot konfliktu un problēmsituāciju risināšanu.

Laikam ejot, attiecībās zūd tuvība

Kādā aptaujā, kas tika veikta, analizējot gan Eiropas, gan Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju sniegtos datus, secināts, ka no vairāk nekā 3000 pētījuma dalībnieku 38 procenti vīriešu un 17 procenti sieviešu nodarbojas ar seksu arī cienījamā vecumā - 75 līdz 85 gados, uzmanību veltot ne tikai dzimumaktam, bet arī priekšspēlei.

Jāpiebilst, ka salīdzinoši zemo seksuāli aktīvo sieviešu īpatsvaru šajā un arī citos līdzīgos pētījumos veido sieviešu tendence dzīvot ilgāk par vīriešiem, kas veido nesaderību konkrētajā vecuma grupā.

Tomēr, kā atzīst pētnieki, seksuālās attiecības ir gluži ierasta attiecību sastāvdaļa arī cilvēkiem cienījamā vecumā, turklāt jāņem vērā fakts, ka sievietes, tieši sasniedzot 40 gadus, piedzīvo savas seksualitātes uzplaukumu un uzrāda krietni augstāku gūtās baudas un seksuālā apmierinājuma līmeni, salīdzinot ar agrīnu jaunību, piemēram, 20 gadu vecumu.