Vientulība: kas tā ir un kā ar to cīnīties

Vientulība ir ļoti sarežģīts, daudzdimensiju fenomens. Vienkārši sakot, pret vientulību zāļu nav, jo vientulībai ir ļoti daudz dažādu veidu. Nule vīru zaudējušas atraitnes vientulība, protams atšķiras no vientulības, ko izjūt saslimis zēns, kurš nevar iet laukā spēlēties ar saviem draugiem.

Tā kā vientulībai ir tik dažādas izpausmes, tad nav arī viena risinājuma, kā ar vientulību tikt galā. Dažādām problēmām nepieciešami dažādi risinājumi.

Viens no vientulības būtiskākajiem aspektiem ir tas, cik bieži cilvēks jūtas vientuļš. Ir cilvēki, kas vientulību izjūt ļoti reti vai arī vispār to nepazīst. Ļoti bieži šādus cilvēkus vientulības izjūta piemeklē pēkšņi un negaidīti, piemēram, drēgnā un lietainā dienā vai dodoties tālā komandējumā un pēkšņi iedomājoties par mājās palikušo ģimeni un draugiem. Šāda veida vientulību sauc par apstākļu vientulību, jo to izraisa kādi ārēji apstākļi vai situācija, kurā nonācis cilvēks.

Šim vientulības veidam pretēja ir pastāvīga un ilgstoša vientulība. Šī veida vientulība pastāv neatkarīgi no situācijas, kādā atrodas cilvēks, kas jūtas vientuļš. Šajā gadījumā vientulību var uzskatīt drīzāk par cilvēka personības iezīmi. Tāpēc šāda veida vientulību sauc par rakstura vientulību.

Bet kas apstākļu un rakstura vientulībai sakars ar to, kā atbrīvoties no vientulības? Interesanti ir tas, ka apstākļu un rakstura vientulību izjūtošie cilvēki ar vientulību cīnās atšķirīgi.

Cilvēki, kam vientulības sajūtu izraisa ārēji apstākļi, cīņā ar vientulību izvēlas aktīvāku pieeju. Viņi cenšas noskaidrot, kas izraisījis šo sajūtu un cenšas atrisināt radušos problēmu. Viņi parasti arī izmanto tā dēvētās "aktīvās" metodes, tai skaitā fiziskus vingrinājumus, mūzikas klausīšanos, strādāšanu vai nodošanos hobijam. Visas šīs lietas palīdz novērst domas no vientulības un izmantot laiku lietderīgāk.

Cilvēki, kam vientulība ir rakstura īpašība, ir pavisam citādi. Rakstura vientulība ir daudz sarežģītāka problēma. Apkopojot Internetā savākto informāciju, šī raksta autors secinājis, ka cilvēki, kam vientulība ir rakstura īpašība, iedalāmi divās grupās.

Pie pirmās grupas pieder cilvēki, kas, šķiet, padevušies liktenim un vairs necenšas atrisināt savu vientulības problēmu. Viņi izvairās no vientulības izraisītām sāpīgām situācijām un cīņā ar vientulību izmanto "bēdīgi pasīvas" metodes. Viņi necenšas atrisināt vientulības problēmu, bet drīzāk cenšas novirzīt no sevis ciešanas, kuru cēlonis ir vientulība. Pie šīm "bēdīgi pasīvajām" metodēm pieder raudāšana, pārēšanās, pārmērīgi ilga gulēšana, dzeršana, televizora skatīšanās un tamlīdzīgas nodarbes.

Protams, tā kā ar šādām metodēm problēmu atrisināt nevar un arī laiks tiek izšķiests nelietderīgi, vientulība neatkāpjas. Taču šāda veida rakstura vientulību sarežģī ne tikai tas, ka cilvēks neizvēlas pareizo cīņas stratēģiju. Pētījumi liecina, ka šāda veida vientulība ir saistīta arī ar tādām negatīvām parādībām kā zema pašapziņa, depresija, pašnāvības, u.tml. Daži pētījumi pat norāda uz to, ka šāda vientulība varētu būt saistīta ar cilvēka pagātni. Cilvēks pagātnē var būt piedzīvojis kādas smagas problēmas, kuras izraisījušas virkni negatīvu simptomu, no kuriem viens ir vientulība. Lai pārvarētu šāda veida vientulību, var būt nepieciešamas pat psihologa konsultācijas, kurās tiktu risinātas šīs pagātnes problēmas.

Taču ir vēl otra cilvēku grupa, kas izjūt mazliet citādu rakstura vientulību. Paradoksāli, taču šo cilvēku galvenais mērķis ir atrast dzīvē īsto partneri. Viens no vientulības pētījumu aizsācējiem izvirzījis tēzi, ka vientulība ir "atšķirtības radītas ciešanas bez objekta". Ko tas nozīmē?

No piedzimšanas brīža cilvēks pieķeras tam, kas par viņu rūpējas (parasti tie ir vecāki). Šis cilvēks kļūst par pieķeršanās objektu, kurš bērnam sniedz drošības sajūtu un komfortu.

Vai esat kādreiz ievērojuši, kā reaģē bērns, kurš nespēj atrast māti? Viņš raud, šķiet ļoti sarūgtināts un nemitīgi meklē māti. Vai līdzīgi nav ar vientuļiem cilvēkiem? Šādi vientuļi cilvēki nepārstāj meklēt savu pieķeršanās objektu un cieš, ja nespēj atrast cilvēku, ko mīlēt. Kāpēc tas ir tā?

Šādai situācijai ir iespējami vairāki iemesli. Viens var būt tuva cilvēka zaudējums (nāve, šķiršanās, pārcelšanās uz dzīvi citur u.c.). Cits iemesls var būt sociālo iemaņu trūkums, kad cilvēks neprot nodibināt un veidot draudzību. Šādi cilvēki var būt kautrīgi vai nervozi, nonākot citu cilvēku sabiedrībā. Taču par šādas vientulības iemeslu var kļūt arī kultūras vide, kurā mēs dzīvojam.

Īpaši rietumu kultūrā sabiedrībā tiek kultivētas tādas vērtības kā individuālisms un personības brīvība. Bet veiksmīgas attiecības prasa piekāpšanos un kompromisus, kas var izpausties arī kā personīgās brīvības ierobežojumi, kas mūsu kultūrā tiek uzskatīti par nevēlamiem. Galu galā cilvēkam neizdodas atrast īsto partneri tāpēc, ka šis partneris ir drīzāk iztēlē radīts tēls, nevis reāls cilvēks.

Beidzamais iemesls, kāpēc šie cilvēki nespēj atrast savu īsto partneri ir tas, ka viņi nespēj atteikties no saviem aizsardzības mehānismiem. Ja mīļotais cilvēks pagātnē ir nodarījis pāri, tad cietušais nākamreiz vairs mīlestībai tik viegli neļausies. Taču, lai veidotu attiecības, šī piesardzība zināmā mērā ir jāatmet un jābūt gatavam saņemt sitienu vēlreiz. Tikai tad iespējams izveidot jēgpilnas un patiesas attiecības. Taču atvērtība mīlestībai prasa laiku, pacietību un, iespējams, "nesteidzību". Cilvēku, kuru nevar sāpināt, nevar arī mīlēt.

Daudzi vientulību raksturo kā ļoti sāpīgu. Noskaidrojot, kāds ir tavas vientulības cēlonis, tu iemācīsies no tās atbrīvoties. Cerams, ka šeit aprakstītie daži vientulības veidi palīdzēs tev tikt galā ar savu vientulību.

Lai saņemtu vairāk informācijas par vientulību vai palīdzētu raksta autoram Šonam Sīpersedam (Sean Seepersad) vientulības izpētē, lūdzu, ielūkojies viņa mājas lapā.

Source info

www.DELFI.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus