Atpūsties pašai no sevis! Kā atbrīvoties no uzmācīgajām domām, kas nepamet prātu

Sakoncentrē visus spēkus un paraugies uz visām iespējām no malas, prātā neizdzīvojot tās. Bieži vien tieši iestrēgšana "vāveres ritenī" ir tas, kas traucē pieņemt lēmumus un sakārtot domas pa plauktiņiem.

Arī Stīvs Džobss līdzīgu situāciju aprakstījis savam biogrāfiskās grāmatas autoram Valteram Aizeksonam. "Ja tu vienkārši apsēdīsies un prātosi, tu sapratīsi, cik patiesībā tavs prāts ir nemierīgs. Ja tu centies nomierināt to, tas padara visu vēl tikai ļaunāku, bet ar laiku tas tomēr nomierinās, un, kad tas notiek, beidzot būs iespēja dzirdēt patiesi smalkas lietas."

Situācija, kurā visas potenciālās idejas miksējās cita ar citu, nav sevišķi sveša nevienam, tomēr tās neļauj nevienā brīdī prātam kaut nedaudz atpūsties. Izgrūžot visu vajadzīgo no sevis ārā, mēs atbrīvojam vietu jaunām idejām un mazinām stresu.

Tāpat vērts piebilst, ka dažkārt tieši reāli piefiksētas idejas, kuras tu vari ieraudzīt vizuāli, ļaus izkristalizēties, kurš no variantiem ir vislabākais, bet kurš patiesībā ir gana muļķīgs.

Vēl viens veids, kā ļaut sev mazliet atpūsties no uzmācīgajām domām, ir ierobežot sevi. Nav nekāds noslēpums, ka bieži vien darbu paņemam uz mājām un par to domājam teju visu laiku, tomēr tas nav sevišķi veselīgi. Ir jāprot arī atpūsties!

Izmēģini nedaudz ierobežot sevi, piemēram, katru vakaru pēc vakariņām nospraud sev mērķi, ka vairs nedomāsi par ar darbu saistītām lietām. Protams, tas sākotnēji var nebūt sevišķi viegli, tomēr ir jāprot sev ļaut atpūsties.

Grāmatu autore Eimija Morina piedāvā līdzīgu stratēģiju. Viņa stāsta, ka dienā vajag atvēlēt, piemēram, divdesmit minūtes laika, lai savas domas sakārtotu pa plauktiņiem. Ir tik daudz mazo darbiņu, lietu, zvanu vai kādu citu darbību, kas nomāc prātu un būtu vēlams paveikt, jo arī šādas mazās lietas neļauj pašai atpūsties un naktīs mierīgāk gulēt.

"Šajā laikā ļauj sev uztraukties, pārdomāt katru mazāko sīkumu un vienkārši padomāt. Kad laiks ir iztecējis, nododies kaut kam daudz produktīvākam," tā Morina.

Brīžos, kad jūti – atkal esi sākusi domāt par daudz, neļaujot sev atpūsties, izvēlies padarīt ko patiesi aktīvu, kas veicinās lielisku līdzsvaru starp šīm abām sfērām.

Grāmatas "The Depression Cure" autors Stīvens Ilardi arī piekrīt iepriekš paustajai teorijai. Viņš teic, ka vērts izraudzīties aktivitāti, kas nodarbina kā ķermeni, tā prātu, piemēram, tenisu vai pastaigu ātrā solī ar draugu.

Atceries, no vārdiem pie darbiem. Ja spēsi saprast, ko reāli vari padarīt šajā brīdī, lai uzmācīgās domas izgaistu, vari ietaupīt laiku, kā arī mazināt stresu.

Centies nedomāt par to, ko tu nespēj mainīt. Visticamāk, būs kāds mazs darbiņš, kuru paveicot, būs par vienu uzmācīgu domu mazāk. Ja šis ir tas variants, tad, lūdzu, kāpēc gan neatvieglot sev dzīvi. Atceries, ka domāt par lietām, kuras tu vienkārši nevari mainīt, nav vērts, jo tas itin neko nemainīs.

Iemesls, kāpēc tu pārāk daudz pārdomā un domā par dažādām lietām, neļaujot sev atpūsties, ir saistīts arī ar to, ka tu nespēj sev uzticēties. Lai arī tu, iespējams, to neapzinies, tu vienkārši neuzticies sev, ka veiksi pareizo lēmumu un neesi pārliecināta par savām darbībām.

Atceries, ka tu nevari uzticēties nevienam citam tik ļoti, kā tu to vari sev. Beidz sevi šaustīt, radot bažu mākoņus ap sevi.

Un tomēr – ir tikai normāli, ka ikviens var kļūdīties. No kļūdām izbēdzis nav neviens. Tomēr šeit svarīgi atcerēties, ka teju jebkas ir labojams. Katrai kļūdai nav jābūt katastrofai!

Ja esi kļūdījusies, tas uzreiz nenozīmē, ka esi muļķe, bet tieši prasme atklāt un samierināties ar savu kļūdu – tā ir māksla. Ja iemācīties aprast ar to, ka ikviens var kļūdīties, bet gandrīz viss ir labojams, iespējams, tik daudz vairs neraizēsies un arī uzmācīgās domas ar laiku pazudīs.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Business Insider".