Kāpēc tie, kuriem mājās valda nekārtība, iespējams, ir labākie cilvēki pasaulē

Kāpēc tie, kuriem mājās valda nekārtība, iespējams, ir labākie cilvēki pasaulē
Foto: Shutterstock

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda dažādi šabloni un jau kopš bērnības tiekam radināti pie domas, ka visam jābūt akurāti sakārtotam, glīti iesaiņotam un pārskatāmi sistematizētam. Sabiedrība cenšas visiem spēkiem uzturēt mītu par vispārpieņemto lietu kārtību, tomēr tā ir tikai un vienīgi ilūzija, jo patiesībā dzīve ir neprognozējama un haotiska. Un, lai gan mums šķiet, ka visu var paredzēt, ieplānot un sakārtot, realitāte pierāda pretējo. Piemēram, tev šķiet, ka jānopērk vēl tikai viens kurpju pāris, zīmuļveida svārki un garderobe beidzot būs pilnībā nokomplektēta bet, kad kārotās lietas beidzot ir iegādātas, atklājas, ka skapī vairs nav vietas, kur tās iestūķēt, un rodas nekārtība. Sanāk, ka, ieviešot kārtību vienā vietā, tu radi haosu citā.

Ja esi pieņēmusi lēmumu visas liekās un nederīgās mantas izmest atkritumos, māja, protams, būs kļuvusi kārtīgāka, bet pasaule kopumā – piesārņotāka, skaidro portāls "Cluber". Lūk, ko šajā sakarā teicis fiziķis Ādams Franks: "Pēc fizikas likumiem Visums ir haoss. Tad kā jūs varat kaut vai cerēt ieviest kārtību savās mājās vai dzīvē, ja tas ir pretrunā ar Visuma dabu?" Un tiešām, lai kā tu censtos sakārtot savu dzīvi un uzturēt kārtībā māju, nekas nesanāk. Ar laiku nekārtība vienalga uzrodas. Ko darīt? Teikt "jā" pasaules haotiskajai dabai. Samierināties. Cilvēki, kuriem mājās vienmēr valda nekārtība, tiek nozākāti. Apkārtējiem viņi nereti liekas apātiski un "nepareizi", bet tas ir kļūdains priekšstats.

Pie galda, uz kura viss ir samētāts, var strādāt efektīvāk nekā pie pilnīgi tīra. Ja cilvēkam uz galda ir bardaks, tas vēl nenozīmē, ka viņš strādā neproduktīvi. Tieši otrādi, – tas drīzāk liecina par to, ka cilvēks ir tik ļoti iedziļinājies darāmajā, ka viņam nav pat laika sakārtot savu galdu.

Dezorganizēti cilvēki ir daudz labāki par citiem kaut vai tāpēc, ka viņi neļauj melīgajai kārtības ilūzijai diktēt savu dienas režīmu. Par šo tēmu interesanti ir izteicies grupas "The Doors" līderis Džims Morisons: "Man patīk dumpošanās, bardaks, haoss. Man šķiet, ka tieši tas ir ceļš uz brīvību". Protams, tas nenozīmē, ka visu savā dzīvē ir jāpārvērš par haosu. Lietu kārtība arī ir ne mazāk svarīga un reizēm pat vajadzīga, bet tev nav tiesību nosodīt cilvēkus, kuriem patīk nekārtība. Bieži vien kārtības nozīmē ikdienas dzīvē tiek krietni vien pārspīlēta. Tie, kuru mājās valda haoss, nav nekādi sliņķi, bet gan radoši un drosmīgi cilvēki. Veselais saprāts liek mums domāt, ka kārtība ir efektivitātes un produktivitāte ķīla, kaut tas nebūt tā nav.

Zinātniskā bestsellera "A Perfect Mess: The Hidden Benefits of Disorder" autori Ēriks Abrahamsons un Deivids Frīdmans apgalvo: "Nekārtība vēl nenozīmē nesistemātiskumu. Pie galda, uz kura viss ir samētāts, var strādāt efektīvāk nekā pie pilnīgi tīra. Ja cilvēkam uz galda ir bardaks, tas vēl nenozīmē, ka viņš strādā neproduktīvi. Tieši otrādi, – tas drīzāk liecina par to, ka cilvēks ir tik ļoti iedziļinājies darāmajā, ka viņam nav pat laika sakārtot savu galdu." Nekārtība šajā gadījumā ir tieši efektivitātes, nevis bezrūpības rādītājs.

Pēc fizikas likumiem Visums ir haoss. Tad kā jūs varat kaut vai cerēt ieviest kārtību savās mājās vai dzīvē, ja tas ir pretrunā ar Visuma dabu?

Minesotas universitātes filosofijas doktore Ketlīna Voksa ir veikusi pētījumu, kas pierādīja šādu faktu – izrādās, cilvēki, kuri ir tendēti uz mantu izmētāšanu un atkritumu krāšanu, pēc savas būtības ir radošāki par pārējiem. Šī pētījuma ietvaros Voksa veica interesantu eksperimentu: 48 brīvprātīgos viņa sadalīja divās grupās un lūdza izdomāt oriģinālus tenisa bumbiņas pielietošanas variantus. Vienu grupu viņa ielika tīrā, kārtīgā istabā, bet otru nekārtīgā, dažādām lietām piemētātā. Rezultātā abas grupas izdomāja vienādu skaitu ideju, bet otrajai grupai pēc neatkarīgu ekspertu vērtējuma tās bija inovatīvākas un radošākas. Voksas secinājums: "Mēs visi gribam kļūt pēc iespējas radošāki, biežāk izjust iedvesmu, bet, ja pie jums tā nenāk, kad to ļoti vajag, tad pārcelieties uz nekārtīgu istabu. Kārtība – tas ir uzskatāms rezultāts mūsu vēlmei būt drošībā, savukārt haoss – centieniem uz pasauli paskatīties radoši."

Nekārtība jau izsenis rosina asociācijas ar radošiem ģēnijiem. Lai arī par nekārtību un dezorganizāciju nereti nākas uzklausīt sabiedrības pārmetumus, tomēr tieši tādos apstākļos savu dzīvi ir vadījuši daudzi gudrie prāti, piemēram, Alberts Einšteins, Alans Tīrings, Roalds Dāls. Pat "Harija Potera" autore Džoannai Roulinga ir atzinusi, ka darba procesā viņai nav bijis spēka sakārtot savu mitekli. Visi šie cilvēki ir sasnieguši izcilus rezultātus un kļuvuši slaveni, kaut arī viņu dzīvē valdījis haoss. Vārdus sakot, tavi vecāki, bērnībā sodot tevi par nevēlēšanos sakārtot savu istabu, iespējams, ir pieļāvuši lielu kļūdu.

Radoši cilvēki uz savu dzīvi skatās kopumā, nevis ieciklējas uz atsevišķām sīkām tās detaļām. Viņi peld pa straumi, nevis cīnās pret to. Viņi viegli pieņem dažādas pārmaiņas un apzinās, ka laika resurss ir pārāk ierobežots, lai to tērētu tādai garlaicīgai lietai, kā sistemātiska un regulāra mājokļa tīrīšana.

Lai aizmirstu par sabiedrībā vispārpieņemtām normām un atļautos dzīvot radošā nekārtībā, ir vajadzīgs stiprs raksturs, jo līdzcilvēki lielākoties pat necenšas saprast tos, kuri vēlas praksē izmantot haosa slēptās priekšrocības. Alberts Einšteins reiz esot izteicies: "Ja nekārtība uz galda apzīmē arī nekārtību galvā, tad ko gan nozīmē tukšs galds....?" Radoši cilvēki uz savu dzīvi skatās kopumā, nevis ieciklējas uz atsevišķām sīkām tās detaļām. Viņi peld pa straumi, nevis cīnās pret to. Viņi viegli pieņem dažādas pārmaiņas un apzinās, ka laika resurss ir pārāk ierobežots, lai to tērētu tādai garlaicīgai lietai, kā sistemātiska un regulāra mājokļa tīrīšana. Viņi apzinās, ka dzīves skaistums slēpjas pavisam vienkāršās lietās un brīžos, ko vari palaist garām, darot to, bez kā patiesībā itin labi vari iztikt. Un kā ir ar tevi?

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl