Pazīmes, kas liecina par neveselīgi augstu ego

Turpinājumā piedāvājam dažas pazīmes, kas, raksturojot cilvēka personību, liecina par pārmērīgu egoismu, kā arī vēlmi savu viedokli uzspiest citiem. Iepazīsties ar tām un izvērtē, kāda ir tava pieeja komunikācijai ar līdzcilvēkiem!

Ikvienam no mums ir savs viedoklis par līdzcilvēkiem, un ir tikai normāli, ka reizēm apkārtējo rīcību vērtējam kritiski, to neatbalstot. Taču, ja līdzcilvēkus kritizē krietni biežāk nekā slavē, turklāt teju katrs tev šķiet neatbilstošs savam draugu un paziņu lokam, visticamāk, ir jāstrādā ar sevi, nevis enerģija jātērē šo personu nopelšanā.

Ja tavs ego ir nedaudz pārspīlēts, visticamāk, tev raksturīgs arī izteikts nepacietīgums – tu vēlies visu un uzreiz, pat neapsverot domu, ka kaut ko varētu nākties pagaidīt, rēķinoties ar konkrēto situāciju un līdzcilvēkiem. Veids, kā no šī niķa tikt galā, ir vienkāršs – laiku pa laikam sev atgādini, ka ne visu varam ietekmēt vien mēs paši un pacietīgums ir patiesi vērtīga rakstura iezīme. Attīsti to sevī!

Laiku pa laikam būt neapmierinātam ar sevi, savu ikdienu, darbu, kolēģiem un par to arī pasūdzēties ir normāli. Tomēr atceries, ka tikai mēs paši izlemjam, kādu vēlamies savu dzīvi, un to arī veidojam. Ja to vien dari, kā kritizē visu un visus, nemitīgi ar kādu arī esot konfliktā, apdomājies, vai pie vainas nav paša personība, tās trūkumi un ego kā māja, aiz kuras nav iespējams saskatīt patieso situāciju.

Kuram no mums gan tīk apzināties faktu, ka kaut ko neesam izdarījuši pareizi. Visticamāk, nevienam. Tomēr ir jāspēj atzīt savas kļūdas, kā arī uzklausīt objektīvu un pamatotu kritiku, acumirklī nesagudrojot desmitiem attaisnojumu savai rīcībai. Gadījumā, ja kritikas uzklausīšana tev tomēr sagādā īstas mokas, ik reizi rezultējoties pamatīgā konfliktā ar cilvēku, kurš to paudis, apsver, vai pie vainas nav paaugstināts ego – iespējams, kādu reizi no tiesas būtu noderīgi ieklausīties līdzcilvēkos.

Lai gan šķiet, ka sevis noniecināšana cilvēkiem ar paaugstinātu pašapziņu diezin vai būs raksturīga, patiesībā tas ir viens no biežāk pielietotajiem rīcības mehānismiem. Respektīvi, sevi noniecinot, tiek panākts, ka, tomēr paveicot kādu konkrētu lietu, turklāt izdarot to labi, no apkārtējiem dzirdēsim īpaši sajūsminātas atsauksmes. Lai no šī paraduma atbrīvotos, centies sevi vērtēt pēc iespējas objektīvāk vai atturies no savas rīcības komentēšanas vispār.

Atvainoties ne vienmēr ir viegli, jo īstos vārdus, šķiet, ir neiespējami atrast, taču spēja palūgt piedošanu ir vitāli nepieciešama ikvienās attiecībās. Ja tavs ego ir pārmērīgs, visticamāk, arī tev šķiet neiespējami izteikt šos vārdus, tomēr, nespējot atzīt savu vainu un par to palūgt piedošanu, nespēs funkcionēt nevienas mūsu attiecības.

Avots: Higherperspectives.com.