Foto: Shutterstock
Salsa ir viena no populārākajām dejām pasaulē, ar ko ir aizrāvies milzīgs skaits cilvēku. Gribētos uzsvērt, kā tā arī salīdzinoša vienkārša deja, ko var dejot ne tikai nopietnās sacensībās, bet arī ballītēs un klubos. Šo deju dēvē par sociālo deju, kas strauji izplatījusies Ņujorkā 20. gadsimta 70. gados, bet tās pirmsākumi ir meklējami Latīņamerikā – Puertoriko, Kubā un Kolumbijā.

Pirmā asociācija ar salsu vienam saistās ar karstasinīgo deju, otram – ar ugunīgo mērci. Līdzība patiešām ir, tomēr dejā vajag labus apavus, mērcei – avokado un čipšus. Šoreiz vairāk par deju.

Salsu nav viegli definēt. Tā ir partnerdejas forma, kas sasaucas ar salsas mūziku, tomēr reizēm salsa tiek izpildīta gan solo versijā, gan dejota aplī, mainoties partneriem. Salsa var būt improvizēta vai arī dejota pēc iepriekš zināmas kombinācijas. Dejas kustībās ir atrodamas daudz līdzības ar ča-ča-ča, mambo un sambu, un citām deju formām. Brīžiem nezinātājiem ir pat grūti atšķirt – kura ir kura. Interesants ir fakts, ka kādreiz ar salsu asociēja tikai ugunīgo mērci, ko izmanto ēdiena gatavošanā, taču vēlāk nosaukumu pārņēma arī karstasinīgā deja. Tāpēc savā ziņā līdzība ir diezgan tieša.

Vēsturiski oficiālie salsas aizsākumi datējas ar 1970. gadu un Ņujorku, tomēr pirmsākumus var meklēt jau agrāk – pagājušā gadsimta 40. gados Latīņamerikā un Latīņamerikas kopienās Ņujorkas apkārtnē. Citi avoti ziņo, ka dejas izcelsme ir vēl senāka – 1930. gads, no "Cuban Son" mūzikas stila dejām, konkrētāk, no "Son montuno" ritmiem. Spēcīga ietekme ir bijusi no tādām afro-kubiešu folkloras dejām kā "danzon", mambo, "guaguanco".

Kas attiecas uz Ņujorku, tur vispirms ir radies termins "salsa", bet tur neradās pašas dejas stils. Termins kļuva populārs kā segvārds, lai atsauktos uz dažādo mūziku ietekmi no vairākām "hispanic" valstīm: rumba, "Son Montuno", "Guaracha", mambo, ča-ča-ča, "danzon", "Son", "Guguanco", "Cubop", "Guajira", čaranga, "Cumbia", "Plena", "Bomba", "Festejo", merenga un citām. Daudzi no šiem stiliem saglabā savu individualitāti, un daudzi bija sajaukušies, radot salsu.

Šī dedzīgā deja ir piedzīvojusi daudz un dažādas kustību variācijas gadu laikā, ietekmējoties no ģeogrāfiskā novietojuma un kultūras dažādības. Katrā valstī un kontinentā deja ar kopīgo nosaukumu ir ieguvusi savu stilu, tāpēc droši vien būtu interesanti pavērot, kādas katrā vietā ir salsas atšķirības. Vispopulārākie salsas stili ir kali stils no Kolumbijas, kubiešu stils, latīņamerikāņu stils, Ņujorkas stils un puertorikāņu stils. Mūsdienās salsa ir vispopulārākā Latīņamerikas izcelsmes deja, un tai ir milzīgs piekritēju pulks arī Latvijā.

Kas bija pirmā – deja vai mērce, zina stāstīt avots lbc.co.uk. Izrādās, salsas nosaukums vispirms ir radies no spāņu izcelsmes mērces. Deja nosaukumu ir aizņēmusies no mērces, jo tai piemīt tikpat karstasinīgas un ugunīgas īpašības. Ja mērce sastāv no daudzu garšvielu maisījuma, tad deja apvieno vairāku valstu dejošanas elementus – Spānijas, Āfrikas un Dienvidamerikas

Vita Taube, deju studijas "Dance" vadītāja

"Salsas saulainā mūzika liek gurniem pašiem kustēties līdzi. Tā ienes prieku jebkurā ballītē. Salsu apgūt ir pavisam vienkārši, jo pamatsoļi viegli paliek atmiņā un neprasa īpašu koordināciju. Tā ir deja, kuras pamatus var apgūt dažu stundu laikā," stāsta Vita Taube.

"Salsa jau daudzus gadus ir iekarojusi Latvijas dejotāju sirdis. Iemācoties šo deju, tev būs iespēja apmeklēt iknedēļas latino ballītes un izdejoties pēc sirds patikas. Tā kā dejas pamatuzdevums ir draudzēties un komunicēt, savs partneris nav obligāts, jo deju kursos notiek rotācija."

Salsu var apgūt un dejot jebkurā vecumā – jaunībā un astoņdesmit gados. Lūk, divi piemēri – iedvesmojies!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!