Teju ikviena sieviete Latvijā ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos, norāda speciāliste

Teju ikviena sieviete Latvijā ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos, norāda speciāliste
Foto: Christian Gertenbach / cc

Pēdējās nedēļās viena no skaļākajām ziņām pasaulē ir saistīta ar apsūdzībām pret Holivudas producentu Hārviju Vainstīnu par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Pēc šīs informācijas nonākšanas sabiedriskajā telpā, neskaitāmas sievietes sociālajos tīklos ir sākušas publicēt stāstus par savu pieredzi, ciešot no seksuālas uzmākšanās, izmantojot tēmturi #MeToo jeb #EsArī.

Par seksuālajiem uzbrukumiem sievietēm Holivudā ir izteikušās ne vien cietušās, bet arī virkne citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku, piemēram, režisors Vudijs Alens raidsabiedrībai BBC sacījis, ka skandāls ir skumjš notikums visām pusēm – gan nabaga iesaistītajām sievietēm, gan Vainstīnam, jo viņa dzīve ir ļoti juceklīga. Saņemot pārmetumus par divdomīgajiem izteikumiem un līdzjūtību vardarbībā apsūdzētajam kungam, Alens precizējis, ka Vainstīnam viņš jūt līdzi, jo producents ir vecs, slims vīrs.

Akciju #MeToo aizsāka aktrise Alisa Milano. Aktrises sociālā tīkla "Twitter" profilā rakstītajam aicinājuma atsaukties sievietēm, kas cietušas no seksuālas uzmākšanās vai uzbrukumiem, ir vairāk nekā 57 000 komentāru. Aktrise aicināja izmantot tēmturi #MeToo, lai palīdzētu sabiedrībai saprast šīs problēmas patiesos apmērus. Akcijā ir iesaistījušās neskaitāmas sievietes visā pasaulē, kas ir gatavas dalīties ar saviem stāstiem vai atklāt, ka vismaz reizi dzīvē ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos vai uzbrukumiem. Arī Latvijā sievietes sociālajos tīklos dalās ar savu pieredzi šajā jautājumā.

Ar seksuālu uzmākšanos saskārusies teju katra sieviete

Runājot par seksuālās vardarbības un uzmākšanās aktualitāti Latvijā, centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce norāda, ka viņa ir pārliecināta – katra meitene un sieviete Latvijā ir cietusi no seksuālas uzmākšanās un seksuālas aizskaršanas. "Vienīgi, līdzīgi kā ar emocionālo vardarbību ģimenē, bieži var būt, ka seksuālā uzmākšanās un aizskaršana tiek uztverta kā norma, kā noteikts uzvedības veids pret meitenēm un sievietēm." Lāce norāda, ka nereti tiek uzturēta doma par to, ka meitenēm un sievietēm šāda uzvedība ir patīkama.

Jebkura kampaņa veicina apzinātību, nosauc problēmu vārdos un iedrošina runāt meitenes un sievietes, kas ir piedzīvojušas šo pazemojumu, un liek vīriešiem sadzirdēt, kā īstenībā jūtas sievietes un meitenes. Sadzirdēt to, cik nepatīkami saņemt piezīmes par ķermeni vai nevēlamus pieskārienus. Iluta Lāce, centra "Marta" vadītāja

Viņa stāsta, ka, runājot ar meitenēm un sievietēm, atklājas, ka teju ikviena no viņām ir piedzīvojusi pazemojošus brīžus, kas saistīti ar seksuālu vardarbību vai uzmākšanos. Sievietes stāsta, kā uz ielas, skolā, darba vietā vai citviet vīrieši var pieskarties sievietes krūtīm vai citām ķermeņa daļām, kā arī izteikt piezīmes par izskatu.

"Jebkura kampaņa veicina apzinātību, nosauc problēmu vārdos un iedrošina runāt meitenes un sievietes, kas ir piedzīvojušas šo pazemojumu, un liek vīriešiem sadzirdēt, kā īstenībā jūtas sievietes un meitenes. Sadzirdēt to, cik nepatīkami saņemt piezīmes par ķermeni vai nevēlamus pieskārienus, vai nevēlamu un negaidītu ķermeņa daļu filmēšanu vai fotografēšanu, ka tas rada pretīguma izjūtas," aktivitāti sociālajos tīklos, izmantojot tēmturus #MeToo un #EsArī, komentē Lāce.

Un tā šobrīd ir realitāte – seksuālā vardarbība pret meitenēm un sievietēm netiek uztverta kā noziegums praksē. Iluta Lāce, centra "Marta" vadītāja

Pirms 17 gadiem publiskā diskursā netika runāts par vardarbību pret sievietēm. Jautājums par vardarbību pret sievietēm netika uztverts nopietni. Lāce gan novērojusi, ka vērojamas pozitīvas tendences: "Vairāku gadu garumā, cītīgi organizējot akcijas, mērķtiecīgi virzot jautājumu sabiedrības un valdības darba fokusā, ir izdevies panākt, ka par šo runā, ka notiek augsta līmeņa sanāksmes, ka speciālisti arvien biežāk neiestrēgst upuru vainošanā, bet ir gatavi palīdzēt viņiem."

Centrs "Marta" pirms pāris gadiem veica pētījumu par seksuālo aizskaršanu pusaudžu vidū un secināja, ka 79 procenti no viņiem ir saskārušies ar seksuālo aizskaršanu. Turklāt varmākas bieži neapzinās, ka viņu uzvedība var kādu dziļi traumēt, iedragāt pašvērtību un pat novest līdz pašnāvības domām.

Upuru vainošana pastāv dažādos līmeņos

Lāce skaidro, ka šādos gadījumos nereti tieši upurim liek uzņemties atbildību par notikušo. "Parasti tieši upuri tiek vainoti pret viņiem vērstā vardarbības aktā, jo īpaši, kad tas ir saistīts ar seksuālo vardarbību." Ar to nācies saskarties, ne tikai uzklausot sieviešu stāstus, bet arī strādājot ar institūcijām, kam būtībā būtu jānostājas sieviešu pusē.

"Pirms trīs gadiem centram "Marta" notika atklāta sarakste ar Ģenerālprokuratūru, kuras pārstāve Saeimā, diskutējot par sodu paaugstināšanu par izvarošanu, norādīja, ka ir gadījumi, kur sievietes pašas izprovocē izvarošanu. Sarakstē centāmies noskaidrot, vai patiesi Ģenerālprokuratūra domāja to, ko teica, vai tas bija nepārdomāts izteikums, kas netika tā domāts," viņa atceras. Saņemta atbilde, ka tādi gadījumi patiešām pastāvot.

"Un tā šobrīd ir realitāte – seksuālā vardarbība pret meitenēm un sievietēm netiek uztverta kā noziegums praksē." Pedofili, cilvēku tirgotāji un seksa pircēji no mazām meitenēm bieži paliek nesodīti. Tas attur cietušos no vēršanās pēc palīdzības. "Kāpēc, lai to darītu, ja tāpat esi atbildīga par pret sevi vērsto vardarbību." Lāce izsaka cerību, ka sociālā kampaņa, kas pašlaik norit sociālajos tīklos, mudinās speciālistus nopietni uztvert seksuālo uzmākšanos, seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm un veikt visu, lai sauktu varmākas pie atbildības.

Likums pastāv, bet jārīkojas pašām

"Seksuālā uzmākšanās darba vietā ir aizliegta ar likumu," norāda Lāce. Viņa zina par gadījumu, kad par nodarījumu uzsākta tiesvedība, kas noslēgusies ar mierizlīgumu. Tomēr ir arī tādi gadījumi, kur sievietēm uzmācies priekšnieks, bet viņas saskārušās ar pilnīgu bezspēcību.

Lai sevi pasargātu, sievietei ir svarīgi zināt savas tiesības un rīkoties, lai tās tiktu ievērotas. "Piemēram, nesen bija situācija, kad, sievietei peldoties, vīrieši viņu filmēja un izteica piezīmes, draudzene to pamanīja un nekavējoties pieprasīja safilmēto materiālu viņas acu priekšā izdzēst." Viņa zina stāstīt arī par gadījumu, kad sieviete vīrietim, kas izteicis piezīmes, paskaidrojusi, ka viņas vietā varētu būt viņa māsa, māte vai meita. Vīrietis par savu rīcību atvainojies.

"Svarīgi ir uzsvērt, ka likums ir, bet jautājums ir par to, kā to piemēro – tas ir atkarīgs no policijas un tiesu sistēmas," nosaka Lāce.

Ja tu vēlies pastāstīt par savu pieredzi, saskaroties ar seksuālu uzmākšanos, aizskaršanu vai vardarbību, raksti uz sieviete@delfi.lv.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl