Es atrisināju savu finanšu situāciju, Daces stāsts

Man jau pašai šķiet, ka mana situācija nav nekas unikāls un tādu kā es Latvijā netrūkst. Katram ir savs viedoklis un iespaids par kreditoriem, bet mana pieredze ir šāda - Strādāju par pārdevēju pārtikas veikalā. No algas līdz algai – tāds bija mans dzīves ritējums. Lai kā censtos risināt situāciju, iepriekš paņemtie ātrie kredīti atmaksājās negribīgi. Katru reizi pirms algas nosolījos, ka šis būs pēdējais kredīts, ko ņemu, un, tiklīdz saņemšu algu, atmaksāšu visu. Un tā mēnesi no mēneša, līdz sapratu, ka netieku galā.

Man tobrīd bija vairāk kā trīs kredīti un neliels komunālais parāds. Jutos kā spīlēs un neredzēju risinājumu. Sāku meklēt internetā vairāk informācijas par to, kur un kā es varu atbrīvoties no parādiem. Sapratu, ka, ātro kredītu un nepietiekama atalgojuma dēļ, bankā vērsties nevaru. Mēģināju, bet saņēmu atteikumu. Es neapstājos, jo citu variantu neredzēju – vai nu sakārtot situāciju, vai doties strādāt uz ārzemēm. Nolēmu vērsties citā bankā, bet atkal saņēmu atteikumu. Šoreiz bankas darbinieki ieteica vērsties kādā nebanku sektora uzņēmumā, kurš varētu man piedāvāt risinājumu, un, ka Latvijā ir iespējams pakalpojums gluži manai situācijai, kad kredīts nav iespējams.

Vērsos uzņēmumā Latvijas Hipotēka, kas manai situācijai piedāvāja risinājumus. Es varēju likt lietā savu nekustamo īpašumu, respektīvi, to pārdot un, saņemto naudu, nomaksāt visus parādus un saistības. Protams, līgums paredz, ka līgumā atrunātajā termiņā es īpašumu varu atpirkt. Nolēmu mēģināt. Uzņēmumā Latvijas Hipotēka tikšanās bija patīkama, ļoti pieklājīga un izglītojoša, saņēmu izklāstu, ka kredītu pašlaik saņemt nevaru, jo esmu uzņēmusies pārāk daudz kredītsaistību.

Patiešām sākotnēji nobijos no piedāvājuma, bet, uzklausot zinošu speciālistu, ierodoties ofisā, man radās pārliecība, ka esmu nonākusi īstajā vietā, kurai varu uzticēties. Starp citu – viņi atrodas VEF rajonā un nokļūšana ir ļoti ērta, ofisu var redzēt no Brīvības ielas. Tā es saņēmu naudu par savu īpašumu un nomaksāju visus parādus. Naudu iztērēju tikai paredzētajiem mērķiem, jo apzinājos – ja kredītus un komunālo parādu nenodzēsīšu, situāciju diez vai kādreiz atrisināšu. Beidzot biju atbrīvojusies no maksājumiem, kas mani nospieda.

Ar laiku sapratu, ka nekavējoties dzīvē kaut kas jāmaina un steidzami jāmeklē papildu darbs. Pēc nedēļu ilgas meklēšanas pēkšņi nāca piedāvājums reizi nedēļā darba dienas beigās uzkopt tuvumā esošu ofisu. Piekritu. Jau pēc diviem mēnešiem saņēmu telefona zvanu ar piedāvājumu uzkopt vēl citu ofisu. Protams, arī šoreiz piekritu. Biju patiesi priecīga, jo klāt pārdevējas algai varēju nopelnīt vēl.

Kad trīs mēnešus nebiju ņēmusi ātros kredītus, saņēmu zvanu no Latvijas Hipotēka pārstāvja. Viņš mani aicināja uz tikšanos birojā, ierados un biju patīkami pārsteigta. Tā kā biju nodzēsusi visus kredītus, arī komunālā parāda man vairs nebija un konta pārskats neliecināja par citām kredītsaistībām, man piedāvāja piešķirt kredītu. Tas ir piedāvājums ar jau daudz pievilcīgākiem noteikumiem. Protams, nekavējoties piekritu. Tagad ik mēnesi veicu konstantu kredīta maksājumu, jo apzinos, ka varu iekulties dziļās nepatikšanās un otrreiz man šāda iespējama atrisināt situāciju var nerasties. Zinu, citi teiks: "Muļķe, ko tu ņēmi tos kredītus?!", bet tie, kas saka, nezina, kāda bija mana situācija un no malas vienmēr ir vieglāk spriest. Iesaku ikviena, kas nonācis šķietami neatrisināmā situācijā, meklēt un rast risinājumu.