Brunete pie ruļļiem: stāsts par mobilā skaistumkopšanas salona tapšanu  (4)

Angelīna Butāne ir friziere. Vizāžista prasmes un iemaņas viņa nolēma apgūt pēc kāzām. Savām kāzām. "Kad es sevi ieraudzīju spogulī, es nobijos, tas bija šausmīgi – man bija ļoti slikts grims un frizūra, taču pārtaisīšanai laika vairs nebija," atceras sieviete, piebilstot, ka tieši šī iemesla dēļ viņai nepatīk pāršķirstīt kāzu fotogrāfijas.

Mieles nosēdušās. Tomēr ar laiku mīnusu izdevies transformēt par krietnu plusu, jo tieši šis piedzīvojums bija viens no jaudīgākajiem impulsiem iemācīties visu darīt pašai.

Kad kļuva skaidrs, ka frizieris un vizāžists vienā personā ir ļoti pieprasīts, bija jāsaprot, kā labāk attīstīties. Tolaik Angelīna bija kļuvusi arī par māmiņu: "Gadu pēc tam, kad mūsu ģimenē bija ienākusi meitiņa, uz mašīnu un pēc tam atpakaļ uz mājām bija jāpārnēsā ļoti daudz lietu – divi lieli koferi darbam (25 kg), plus bērns (10 kg) un viņa lietas. Piedevām sāka sāpēt mugura. Vīrs sāka domāt, kā atvieglot man dzīvi. Un izdomāja!"

Veidot savu skaistumkopšanas studiju nebija jēgas, jo vairums klientu vēlas, lai meistars brauktu pie viņiem uz mājām, tādēļ pārrunu procesā dzima ideja par izbraukuma studiju.

Un, lūk, pienāca X diena. "Kad ieraudzīju, kā mikroautobuss ir pārvērties, biju absolūtā sajūsmā. Tāda eiforija! Nemaz negribēju no tā izkāpt, biju gatava pat tur nakšņot," smejas Angelīna.

Attiecīgi darba dienas laikā varot padarīt daudz vairāk. Šobrīd Angelīnas dienas rekords ir astoņi klienti. "Bija arī cita problēma – atrast klientes dzīvoklī darbam piemērotu vietu. Ir taču svarīgi, lai cilvēkam būtu ērti sēdēt, lai būtu pareizs apgaismojums u.t.t. Mikroautobusā viss ir labi pārdomāts, bet papildu ērtībai un atmosfērai pieejams arī televizors. Klausāmies mūziku, skatāmies klipus un laiks paskrien nemanāmi."

Mūsu sarunas dienā Angelīna pie klienta devās sešos no rīta. "Nav svarīgi, cikos. Es atbraukšu. Arī vietai nav nozīmēs. Vienīgais – ja Rīgā transporta izdevumi pakalpojumu maksā netiek iekļauti, tad ārpus galvaspilsētas par to vienojamies atsevišķi. Principā esmu gatava, kur un kad vien vajag."

Interesanti, vai šāda mobilā skaistumkopšanas salona vadīšana nav grūta? "Sākumā bija bail, protams, bet es ārtri iemanījos, tāpēc tagad ar braukšanu nav nekādu problēmu. Variantu jau tāpat nekādu nav – jābrauc pašai. Arī parkoties iemācījos, bet, lai labāk justu gabarītus, pielikām atpakaļskata kameru."

Vārdu sakot, savā piecu gadu autovadītāja pieredzē Angelīna šādu interesi par sevi vēl nebija jutusi: "Īpaši vērtējoši skatās citu mikroautobusu vadītāji. Atver logus, izsaka komplimentus, interesējas, kas tas ir."

Vīrs par šādu uzmanību greizsirdīgs neesot. Gluži pretēji – viņš atbalsta sievu un ļoti lepojas. "Tagad joko, ka nākamais solis – ierīkot skaistumkopšanas salonu fūrē." Un, lai gan tagad tas šķiet kaut kas nereāls, mēdz taču teikt, ka katrā jokā ir sava daļa taisnības. Vai – jaunas idejas...