Foto: Privātais arhīvs
"Es esmu ASV dzimusi latviete. Uzaugu trimdā," stāstu par sevi iesāk Rita Laima Bērziņa. Viņa novembrī viesojās Latvijā, lai bibliotēkās stāstītu par savu grāmatu "Skylarks and Rebels" ("Cīruļi un dumpinieki"). Tajā viņa dalās atmiņās par piedzīvoto Latvijā Padomju okupācijas laikā.

Latvijā 1980. gadā Rita Laima ieradās, lai uzsāktu studijas Mākslas akadēmijā. Neilgi pēc mācību uzsākšanas viņas vīzu anulēja, un Ritai Laimai Latvija bija jāatstāj. Esot Latvijā, viņa jau bija sastapusi savu pirmo vīru. Tieši mīlestības dēļ Rita nolēma nepadoties un uzsākt savu dzīvi Latvijā – 1982. gada nogalē viņa pārcēlās uz Latviju, lai apprecētos. Pēc 17 gadiem dzīve Ritu Laimu aizveda atpakaļ uz viņas dzimto zemi – Ameriku. Tur arī viņa nolēma pierakstīt savas atmiņas par piedzīvoto Padomju Latvijā.

Rita Laima skaidro, ka viņas grāmata ir ne tikai memuārs, bet tā arī izgaismo Latvijas vēsturi 20. gadsimtā, īpaši koncentrējoties uz Otro pasaules karu, "kas daudzas latviešu ģimenes burtiski sašķaidīja". Viņa piebilst: "Sadalīja arī manu dzimtu, un man bija tāda pienākuma sajūta, ka ir jāuzraksta tas, kas bija piedzīvots, lai paliek nākamajām paaudzēm."

No terora izbēgušie audzināja Latvijas patriotus

"Mani, kā jau daudzus trimdas latviešu bērnus, audzināja ļoti patriotiskā garā. No mums tika sagaidīts, ka tikko Latvija būs brīva – visi ticēja un cerēja, ka tas notiks – mēs visi atgriezīsimies," stāsta Rita Laima. Viņai bija ļoti labas attiecības ar vecvecākiem. Ģimenes saietos viņa dzirdēja par Latviju un tās vēsturi. "Kā padsmitniece es arī sāku lasīt latviešu klasiku – literatūru," atceras Rita Laima. Viņa apmeklēja arī Latviešu skolu. "Nu manas smadzenes tika skalotas tādā pamatīgā veidā," viņa nosmej.

"Es uzaugu Ņūdžersijā, mans tēvs strādāja Ņujorkā." Tēvs bija veiksmīgs reklāmmākslinieks, un Rita Laima bieži apmeklēja Ņujorku. Šī pilsēta uz viņu ir atstājusi ļoti spēcīgu ietekmi.

"Mani vecāki bija bēgļu bērni," stāsta Rita Laima, "mans tēvs devās līdzi savam tēvam – senatoram Augustam Rumpēteram." Viņa uzsver, ka baltiešu bēgļi nevēlējās pamest Latviju: "Tā bija bēgšana no Sarkanās armijas un komunistu terora." Gan Ritas Laimas tēvs, gan māte kopā ar saviem vecākiem nonāca Vācijā. No turienes viņi tālāk devās uz ASV. "Tas terors bija tik milzīgs, ka neviens negribēja atgriezties Latvijā," stāsta Rita Laima. Viņa norāda, ka bailes atgriezties bija saistītas ar iepriekš pieredzēto: "Mans tēva tēvs Augusts Rumpēters, viņš jau bija izsūtāmo sarakstā, viņš 41. gadā burtiski slēpās mežā, lai izvairītos no aresta, un diemžēl no viņa tēva mājām Vidrižos uz Sibīriju aizveda viņa māsu Veltu un viņas vīru Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Eduardu Rapsu, un viņi abi mira izsūtījumā."

Par to, kā aizsākās viņas ceļš uz Latviju, Rita Laima stāsta: "Tad, kad 1978. gadā Ņujorkā ieradās Imants Ziedonis, mana mamma ar viņu nodibināja labu kontaktu, un es ieguvu vēstuļu draugu – pirmo un vienīgo vēstuļu draugu. Viņa dēls Rimants Ziedonis ar mani tajā laikā sarakstījās." Tad arī radās ideja pamēģināt studēt Latvijā. Tas bija neparasts lēmums tam laikam. Tomēr Rita Laima sevi sauc par diezgan drosmīgu cilvēku – viņa nolēma pamēģināt.

Mīlestības dēļ rūda raksturu un mācās dzīvot Padomju Savienībā

Foto: Privātais arhīvs
"Mana pirmā ierašanās Latvijā bija 1980. gada rudenī, lai studētu Mākslas akadēmijā. Tajā reizē es arī iemīlējos Latvijā un tās cilvēkos," atceras Rita Laima. Viņa studēja vienu mēnesi, un tad saņēma ziņu, ka vīza netiks pagarināta. "Es sapratu, ka tas bija tāpēc, ka es tikos ar latviešu jauniešiem. Droši vien tas šķita bīstami." Rita Laima norāda, ka komunistu vara bija ļoti paranoiska. "Es cieši apņēmos atgriezties, un 1982. gada nogalē es atkal satikos ar savu iemīļoto vīrieti, kurš bija mans pirmais vīrs. 1983. gadā mēs apprecējāmies." Rita Laima lūdza uzturēšanās atļauju, ko viņai tad arī piešķīra.

"Mīlestības vārdā visu ko var pieciest," par dzīvi Padomju Savienībā teic Rita Laima. Viņas vīrs negribēja atstāt Latviju, un Rita Laima viņu par to ļoti cienīja. "Es sāku savu dzīvi Latvijā ar ticību, cerību un mīlestību." Ar šiem vārdiem viņa cenšas dzīvot joprojām. 1984. gadā pasaulē nāca Ritas Laimas pirmais dēls.

Par dzīvi Padomju Savienībā Rita Laima saka: "Bija grūti." Viņa bija dzimusi un augusi bagātā kapitālistiskā valstī, un Latvijā Ritai Laimai bija jāiemācās saimniekot. "Es uzsāku savu dzīves skolu Latvijā." Nabadzība, ēst gatavošana, blatu sistēma, tukšie veikali – viņa to uzskata par grūtu, bet ļoti vērtīgu pieredzi.

"Tad, protams, tā nemitīgā Padomju varas propaganda," stāsta Rita Laima, "ar to man bija jāsamierinās. Es nevarēju tā brīvi braukāt…" Viņa bija ieguvusi atļauju braukt uz Vecpiebalgu – tur viņa jutās ļoti labi, jo tur nevarēja tik spēcīgi izjust mēģinājumus Latviju rusificēt. "Man, kad es ierados, tas bija absolūts šoks, cik krieviska likās Rīga – ar uzrakstiem, un valodu, ko es dzirdēju uz ielām."

Rita Laima norāda, ka šokēja arī cenzūra. Viņa stāsta, ka atradās Padomju Savienībā kā vērotājs, kas vēlāk aprakstīja savu pieredzi. "Tas ir arī jāsaprot, ka es uzaugu demokrātiskā, brīvā valstī, kur sabiedrība ir brīva, brīva kritizēt, brīva izteikt alternatīvu viedokli," Rita Laima piebilst.

Sapnis par brīvu Latviju un pārmaiņas privātajā dzīvē

Foto: Privātais arhīvs
"Tas bija brīnišķīgs laiks manā dzīvē," par Latvijas Trešo atmodu teic Rita Laima, "pamazām īstenojās trimdas sapnis un, protams, daudzu Latvijas latviešu sapnis." Viņa atklāj, ka ir ļoti laimīga par iespēju būt kopā ar latviešu tautu šajā laikā. "Tā bija dāvana – kaut ko tādu piedzīvot."

Lai arī neatkarības atgūšana ienesa daudz pozitīvu pārmaiņu un prieka Ritas Laimas dzīvē, viņas privātā dzīve nevedās tik labi, kā bija izsapņots. "Diemžēl mana laulība pajuka. Tā rezultātā es biju spiesta cīnīties. Es negribu lietot jēdzienu "vientuļā māmiņa", bet es lielā mērā audzināju savus bērnus viena pati, un tas bija ļoti smagi." Rita Laima piebilst, ka grūtības viņai palīdzēja saprast, ka viņa tomēr ir diezgan stiprs cilvēks. "Es atradu darbu, es sāku pati pelnīt naudu. Man bija patstāvīgi ienākumi."

Tagad Rita Laima dzīvo ASV. Viņa uz turieni pārcēlās 1999. gādā. Turp viņa devās, lai parādītu dēliem savu dzimteni. "Dzīve iegrozījās tāda, ka es nevarēju atgriezties," teic Rita Laima. Sākotnēji bija plānots tur pavadīt vienu gadu, bet Rita Laima sastapa savu otro vīru, apprecējās. Tagad viņa ir četru bērnu – trīs dēlu un vienas meitas – mamma.

"Es tagad dzīvoju ASV, bet visu laiku apsveru ideju par atgriešanos Latvijā." Rita Laima stāsta, ka jūtas piederīga gan Latvijai, gan ASV, kur viņa ir dzimusi. Viņa gan norāda, ka ASV ir ļoti mainījusies un vairs nav tā pati vieta, kurā viņa uzauga. Tas, kā mainījusies situācija valstī pēc pēdējām prezidenta vēlēšanām, viņā rada satraukumu. "Dīvainā kārtā tie satraukumi man saskan ar to, ko es piedzīvoju šeit Padomju okupācijas gados. Mani uztrauc tas, ka cilvēks ievērojamā postenī var nosaukt respektablus ziņu avotus par tā saucamo "fake news" (viltus ziņas). Tas mani šokē. Tiek sēta nesaticība, neuzticēšanās un arī Amerikas latviešu sabiedrība ir ļoti sašķelta, pateicoties šīm pēdējām prezidenta vēlēšanām."

Tāpat Rita Laima seko līdzi notiekošajam Latvijā un ļoti satraucas par valsts nākotni un depopulāciju. "Es domāju, ka daudzi cilvēki nenovērtē to, ka Latvija ir brīva un ka šī ir ārkārtīgi skaista zeme. Ir tikai viena Latvija visā pasaulē, tikai viena Latvija. Šeit guļ kapos mūsu senči, un mums ir arī kaut kāds pienākums. Par ko tad Latvijas neatkarības karā dzīvības atdeva mūsu varoņi? Vai tad mums nav pienākums pret šo valsti un šo zemi? Neviens cits šeit darbu mūsu vietā nedarīs," viņa noteic.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!