Pārcelties uz dzīvi otrpus okeānam mīlestības dēļ. ASV dzimušās latvietes Ritas Laimas stāsts
Foto: Privātais arhīvs

"Es esmu ASV dzimusi latviete. Uzaugu trimdā," stāstu par sevi iesāk Rita Laima Bērziņa. Viņa novembrī viesojās Latvijā, lai bibliotēkās stāstītu par savu grāmatu "Skylarks and Rebels" ("Cīruļi un dumpinieki"). Tajā viņa dalās atmiņās par piedzīvoto Latvijā Padomju okupācijas laikā.

Latvijā 1980. gadā Rita Laima ieradās, lai uzsāktu studijas Mākslas akadēmijā. Neilgi pēc mācību uzsākšanas viņas vīzu anulēja, un Ritai Laimai Latvija bija jāatstāj. Esot Latvijā, viņa jau bija sastapusi savu pirmo vīru. Tieši mīlestības dēļ Rita nolēma nepadoties un uzsākt savu dzīvi Latvijā – 1982. gada nogalē viņa pārcēlās uz Latviju, lai apprecētos. Pēc 17 gadiem dzīve Ritu Laimu aizveda atpakaļ uz viņas dzimto zemi – Ameriku. Tur arī viņa nolēma pierakstīt savas atmiņas par piedzīvoto Padomju Latvijā.

Rita Laima skaidro, ka viņas grāmata ir ne tikai memuārs, bet tā arī izgaismo Latvijas vēsturi 20. gadsimtā, īpaši koncentrējoties uz Otro pasaules karu, "kas daudzas latviešu ģimenes burtiski sašķaidīja". Viņa piebilst: "Sadalīja arī manu dzimtu, un man bija tāda pienākuma sajūta, ka ir jāuzraksta tas, kas bija piedzīvots, lai paliek nākamajām paaudzēm."

No terora izbēgušie audzināja Latvijas patriotus

"Mani, kā jau daudzus trimdas latviešu bērnus, audzināja ļoti patriotiskā garā. No mums tika sagaidīts, ka tikko Latvija būs brīva – visi ticēja un cerēja, ka tas notiks – mēs visi atgriezīsimies," stāsta Rita Laima. Viņai bija ļoti labas attiecības ar vecvecākiem. Ģimenes saietos viņa dzirdēja par Latviju un tās vēsturi. "Kā padsmitniece es arī sāku lasīt latviešu klasiku – literatūru," atceras Rita Laima. Viņa apmeklēja arī Latviešu skolu. "Nu manas smadzenes tika skalotas tādā pamatīgā veidā," viņa nosmej.

"Es uzaugu Ņūdžersijā, mans tēvs strādāja Ņujorkā." Tēvs bija veiksmīgs reklāmmākslinieks, un Rita Laima bieži apmeklēja Ņujorku. Šī pilsēta uz viņu ir atstājusi ļoti spēcīgu ietekmi.

Mani, kā jau daudzus trimdas latviešu bērnus, audzināja ļoti patriotiskā garā. No mums tika sagaidīts, ka tikko Latvija būs brīva – visi ticēja un cerēja, ka tas notiks – mēs visi atgriezīsimies. Rita Laima

"Mani vecāki bija bēgļu bērni," stāsta Rita Laima, "mans tēvs devās līdzi savam tēvam – senatoram Augustam Rumpēteram." Viņa uzsver, ka baltiešu bēgļi nevēlējās pamest Latviju: "Tā bija bēgšana no Sarkanās armijas un komunistu terora." Gan Ritas Laimas tēvs, gan māte kopā ar saviem vecākiem nonāca Vācijā. No turienes viņi tālāk devās uz ASV. "Tas terors bija tik milzīgs, ka neviens negribēja atgriezties Latvijā," stāsta Rita Laima. Viņa norāda, ka bailes atgriezties bija saistītas ar iepriekš pieredzēto: "Mans tēva tēvs Augusts Rumpēters, viņš jau bija izsūtāmo sarakstā, viņš 41. gadā burtiski slēpās mežā, lai izvairītos no aresta, un diemžēl no viņa tēva mājām Vidrižos uz Sibīriju aizveda viņa māsu Veltu un viņas vīru Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Eduardu Rapsu, un viņi abi mira izsūtījumā."

Par to, kā aizsākās viņas ceļš uz Latviju, Rita Laima stāsta: "Tad, kad 1978. gadā Ņujorkā ieradās Imants Ziedonis, mana mamma ar viņu nodibināja labu kontaktu, un es ieguvu vēstuļu draugu – pirmo un vienīgo vēstuļu draugu. Viņa dēls Rimants Ziedonis ar mani tajā laikā sarakstījās." Tad arī radās ideja pamēģināt studēt Latvijā. Tas bija neparasts lēmums tam laikam. Tomēr Rita Laima sevi sauc par diezgan drosmīgu cilvēku – viņa nolēma pamēģināt.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl