Piepildīt sapni, kuru nekad neuzdrīkstējās paust skaļi. Kā Evita Breide pārvērta ķermeni un dzīvi  (25)

Pusaudža gados Evita nekad nebija domājusi, ka sportam viņas dzīvē būs tik liela loma. Lai gan viņa uzauga sportiskā ģimenē, kurā gan tēvs un mamma, gan vecmāmiņa un vectētiņš ir sportisti un fiziskās sagatavotības skolotāji, Evitai sports, konkrētāk, vieglatlētika, nekad nav gājis pie sirds. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka viņa necentās – bija jāpierāda sevi jau iepriekšminētajā vieglatlētikā, kā arī Evita spēlēja florbolu un slēpoja. Varbūt tad sportošana viņai nešķita sevišķi tuva, tomēr tagad viņa priecājas par audzināšanu un disciplīnas veidošanu.

Lielāka interese par sportu Evitai radusies ap 18 gadu vecumu, kad dzīvojusi Rīgā. Viņa neliela liekā svara dēļ sākusi interesēties par veselīgu uzturu un treniņiem. Lasījusi gan žurnālus, gan grāmatas, kā arī nolēmusi doties uz sporta klubu. "Atceros, ka tajā laikā konkrētais sporta klubs bija dārgs, bet nenožēloju ne santīmu, jo tieši tur es sāku just, ka viss, kas ir saistīts ar fitnesu, man ļoti patīk," teic Evita.

Lai gan meitenei sevišķas pieredzes tajā nebija, viņa metās treniņu procesā ar lielu entuziasmu, dodoties uz sporta zāli piecas sešas reizes nedēļā. "Jutu, ka ar pareizu uzturu un treniņiem ir viegli mainīt ķermeņa uzbūvi. Ļoti ātrā laikā un vieglā procesā atbrīvojos no desmit kilogramiem. No tā laika uzsāku jaunu dzīvesveidu."

20 gadu vecumā Evita pārcēlās uz Īriju jeb vietu, kuru viņa par savām mājām sauca piecus gadus. Tur viņa strādāja un turpināja iesākto, uzturot sevi formā. Neilgi pēc pārcelšanās viņa atsāka doties uz sporta klubu, kā arī uzsāka studēt, lai kļūtu par sertificētu treneri un uztura speciālisti. Dažādu iemeslu dēļ Evita pārcēlās uz Spāniju. Tagad viņa strādā par treneri, veido treniņu programmas, uztura plānus, kā arī seko līdzi klientu progresam un motivē nepadoties.

Runājot par pievēršanos fitnesa modeles karjerai, kā teic Evita, sapnis par to jau bijis sen. "Atceros, ka pirms ilga, ilga laika, skatoties uz meitenēm fitnesa žurnālos, man radās liela motivācija. Tas bija kā zemapziņas sapnis, kuru nekad neuzdrīkstējos pateikt skaļi. Nekad nedomāju, ka es varētu stāvēt uz vienas skatuves ar meitenēm, par kurām lasīju žurnālos. Bet, redz, ar smagu darbu četru gadu laikā esmu vienā līmenī. Ļoti priecē."

Tomēr kā sapni pārvērst reālā karjerā? "Tas man bija ļoti grūts solis. Vienmēr esmu strādājusi darbavietā ar noteiktu atalgojumu, drošiem mēneša ienākumiem, atmaksātām brīvdienām utt. Bet vienkārši nebija citas iespējas!" Evita skaidro, ka viens no faktoriem, kas tiešām viņu piespiedis pamest stabilu darbu un pievērsties savai karjerai fitnesā, ir bijusi biežā ceļošana, ar kuru kaut ko savienot ir bijis visai grūti. "Ja es gribētu ar to nodarboties tikai hobija līmenī, es varētu apvienot, tomēr es zinu, ka manis izvēlētais ceļš ir pareizais. Tomēr, teikšu godīgi, ir daudz grūtāk nekā agrāk, jo komforta zona ir atstāta neskaitāmas reizes, bet negribu apstāties pusceļā – gribu redzēt, cik daudz varu sevi attīstīt."

Evita teic, ka citi nereti uzskata, ka viņas ikdiena ir visai garlaicīga, – tas tāpēc, ka īpašām izklaidēm neatliek ne laika, ne vēlēšanās. Evita trenējas sešas dienas nedēļā, un tieši tā galvenokārt arī aizrit viņas laiks. "Esmu ļoti atbildīga, tādēļ sekoju savai programmai simtprocentīgi. Tā es varu būt droša, ka esmu izdarījusi visu, kā nākas."

Kopumā uz skatuves karjeras laikā Evita kāpusi 17 reizes, kas nozīmē, ka atpūtas teju nav – visu laiku jābūt kustībā un gatavai sevi pierādīt. "Daru to, jo patīk. Citādi nedarītu! Godīgi sakot, kopš pirms 10 gadiem sāku trenēties, motivāciju nekad neesmu zaudējusi," tā Evita, piebilstot, ka uz gada beigām gan viņa jūtas mazliet nogurusi, tomēr padošanās nekad nav bijusi viņas plānos.

Evitas nākotnes plāni ir lieli, un viņa teic, ka tagad ir tikai savas karjeras sākumposmā. "Gan motivācijas, gan spēka ir daudz. Man kā latvietei ļoti, ļoti gribētos nest savas valsts vārdu pasaulē. Īpaši tagad, kad startēju profesionāļu līgā," teic Evita, piebilstot, ka šobrīd vairāku iemeslu dēļ startē kā Spānijas pārstāve.

Pirms četriem gadiem Evita sastapās ar Deniju, kurš uzņēmās viņas trenera pienākumus. Tomēr drīz vien abus sāka vienot kas vairāk, ne tikai mīlestība pret fitnesu, – Evita un Denijs viens otrā ieskatījušies un uzsākuši nopietnas attiecības. "Pirmo gadu strādājām kopā kā atlēts un treneris, bet pēdējos abi divi esam kā viens vesels. Man ir ļoti, ļoti paveicies," par savām attiecībām piebilst Evita. "Gribu pieminēt, ka par maniem panākumiem ir jāpateicas tieši viņam, jo lielāku atbalstu gan fiziski, gan psiholoģiski es nevaru vēlēties."

Tomēr – vai šāda tipa attiecības ir vienkāršas? Evita teic tā: "Sākumā bija grūti atdalīt profesionālās attiecības no privātajām. Kā treneris viņš ir ļoti strikts – nekādu atlaižu nav. Tieši otrādi! Tomēr zinu, ka viņš grib mani attīstīt un pilnveidot, vēl tikai to labāko – tādēļ pie šokolādes es bieži netieku," nosmej Evita. "Viņš ir mans paraugs, un es nepārtraukti no viņa mācos." Abi kopā pavada laiku gan sporta zālē, gan ceļojot, kas ir vēl viena lieta, kas abus vieno.

Aktīvās sievietes dzīvē ķermeņa proporcijām un līnijām ir ļoti liela nozīme. Un, lai gan viņai patīk smagi treniņi un stipri muskuļotāki ķermeni, bieži vien nākas sevi nobremzēt, lai labi izskatītos savā sacensību kategorijā, kas paredz sievišķīgākas ķermeņa aprises. "Par sievišķīgumu un muskuļiem, protams, cilvēkiem ir dažādi viedokļi, bet, manuprāt, negatīvi viedokļi nāk tieši no cilvēkiem, kuri paši ir slinki, – viņi negrib kustēties, ēd neveselīgi, trekni un vienkārši par sevi un savu veselību nerūpējas. Domāju, daudzi man piekristu, ka tvirts, veselīgs augums ir pievilcīgs. Tas parāda ne tikai sporta zālē ieguldīto darbu, bet arī disciplīnu, pašapziņu un pašcieņu."