Pievērsties modei un pārcelties uz Ņujorku: Alise Trautmane par krasajām dzīves pārmaiņām  (5)

Alise atklāj, ka sapnis par modi netika jau bērnībā izsapņots. "Bērnībā noteikti nevarēju pat gribēt kļūt par modes dizaineri. Nebija laika neko gribēt, katru dienu vajadzēja karot par respektu un pat visvienkāršāko atzīšanu manu brāļu un vienaudžu vidū. Vajadzēja rūpēties, lai kājas nav zilumos, ceļgali bez "zeļonkas" un mati turētos bizēs. Kāda mode?" savu bērnību atminas Alise.

Alise beigusi maģistrantūru starptautiskajās tiesībās un ekonomikā, kas ietvēra studijas un praksi Hamburgā, Vīnē un Boloņā. Pēc tam viņa strādāja juridiskajā un biznesa konsultāciju jomā gan Latvijā, gan Krievijā, Šveicē un daudzviet citur.

"Ja nopietni, tad apģērbu dizainēšana kā tēma un nodarbošanās manā dzīvē ienāca kopā ar lēmumu radikāli mainīt savas turpmākās dzīves koncepciju. Nolēmu, ka nevaru vairs dzīvot kā līdz šim. Finanšu un juridiskā pasaule pildīja manu bankas kontu, taču iztukšoja emocijas. Vajadzēja kaut ko mainīt, un es to izdarīju. Pāreja uz modes industriju bija neplānota, vairāku apstākļu sakritības rezultāts – sāku strādāt pie idejas par apģērbu tirdzniecības ķēdes un modes platformas radīšanu Krievijas lielākajās pilsētās, bet tas sakrita ar laiku, kad sākās 2008. gada krīze, kas daudzsološu ideju padarīja par absurdu... No idejas pāri palika tikai doma par jaunu modes zīmolu, kuru sāku bez akadēmiskām zināšanām šajā jomā. Mācījos darot – gan no panākumiem, gan kļūdām," teic Alise, kas pirms deviņiem gadiem dibināja zīmolu "Narciss".

Pierādījusi sevi šeit, Alise devās uz Ņujorku, kur pabeidza modes menedžmenta un mārketinga studijas "Parsons School of Design", kas ir viena no pasaules ietekmīgākajām universitātēm modes jomā. Lai arī uz tāltālo zemi viņa devās studiju dēļ, arī tad, kad universitāte bija pabeigta, Latvijā Alise neatgriezās. Kopš tā mirkļa pagājuši jau trīs gadi. Viens no iemesliem, kāpēc viņa "noenkurojās" Ņujorkā, bija jauna ideja, kuru drīz vien viņa arī īstenoja. Pirms gada viņa kopā ar savu biznesa partneri izveidoja "Dreams on Air" – inovatīvu platformu, kas sniedz mazumtirdzniecības, sabiedrisko attiecību un mārketinga, fotostudijas konsultāciju u. c. pakalpojumus vairāk nekā 60 modes zīmoliem, turklāt uzņēmums atrodas pašā Soho centrā, Ņujorkā, pāris metru attālumā no pasaulslavenu luksusa zīmolu veikaliem. "No neliela pakalpojumu uzņēmuma gada laikā esam izauguši par vienu no vadošajām platformām Ņujorkā, kas apkalpo neatkarīgus modes zīmolus," teic Alise.

Tomēr, neraugoties uz lieliskajām iespējam, Alise neslēpj – viņai pietrūkst Latvijas. Jo īpaši Pāvilostas un miglaino rītu pie jūras, kā arī tuvinieku un draugu. "Taču kaut kā tas kompensējas ar jaunām vietām un te satiktiem talantīgiem, interesantiem cilvēkiem un jauno projektu. Vismaz pagaidām," tā apņēmīgā sieviete.

Latvijā "Narciss" divas reizes atzīts par gada modes zīmolu, stāsta Alise. Viņai pašai ir savs veikals-kafejnīca Berga bazārā, kā arī viņai lojāla klientūra. Ārpus Latvijas robežām Alises veikums regulāri redzams arī ārzemju žurnālos. Noteikti ne mazāk svarīga nianse ir dalība dažādos modes pasākumos – tikko Alise prezentējusi savu jauno rudens/ziemas kolekciju Ņujorkas modes nedēļas laikā, bet nu jau kaldina plānus par došanos uz Parīzes modes nedēļu februāra beigās, kur būs pārstāvēts arī "Narciss".

Jāsaka, ka Alises ikdiena pilnībā atbilst Ņujorkas intensīvajam ritmam. Viņa teic – Ņujorkā sanāk strādāt vismaz sešas dienas nedēļā. Svētdienas rītos gan Alise cenšas nestrādāt – labprāt palasa avīzes vai žurnālus, ēd kruasānus ar sviestu vai biezu kārtu ievārījuma un gultā dzer melnu kafiju. Ja atliek mirklis, Alise dodas uz okeāna piekrasti, kas atrodas trīs stundu brauciena attālumā no Ņujorkas vai glezno. "Tas man ir tas pats, kas citiem cilvēkiem "runāšana ar sevi"," teic Alise. Ziemā viņa dodas uz kalniem braukt ar sniega dēli, bet vasarā cenšas pēc iespējas vairāk būt Eiropā un kaut nedaudz pabaudīt lēnāku dzīves ritmu. Tāpat lielisks veids, kā izvairīties no strādāšanas nedēļas nogalē, ir lidot. "Tas ir vienīgais veids, kā varu pateikt sev "stop" un vismaz nedēļas nogalēs nestrādāt. Protams, ja man Ņujorkā būtu ģimene, noteikti sevi disciplinētu un laiks atrastos. Bet simtprocentīgi visu padarīt, ja pieder savs uzņēmums, ir neiespējami."

Sarunas izskaņā, atgriežoties pie modes, viņa teic: "No vienas puses, apģērbs un aksesuāri ir kā "emodži", kurus telefonā pievienojam vēstījumam. Mode ir pakalpojumu bizness – kā mobilā aplikācija, kura atjaunojas un kuru cilvēks var pirkt pēc vajadzības atbilstoši sabiedrības dzīves virzībai, globālajām un lokālajām tēmām vai vienkārši konkrētai situācijai. No otras puses, mode ir laikmetīgā māksla – ļoti demokrātiska un liberāla. Tā ir iespēja cilvēkam – dizaineram – izpausties radoši. Iespējams, ka atšķirībā no citiem modes dizaineriem – vismaz par mani – var teikt, ka savā darbā "lielos jēgas" jautājumus nerisinu.