Skrūvē mašīnas, sporto un vada uzņēmumu. Anna Ērliha ne tikai sapņo, bet arī dara  (4)

Annas diena iesākas darbā, pēc kā viņa dodas uz treniņu vai dejošanas nodarbību. Tad sākas "otrā maiņa" un darbs pie sava biznesa. Jautāta, kā visu iespēj, Anna atbild: "Jo vairāk dari, jo vairāk var paspēt." Viņa uzsver, ka ar vēlmēm un sapņiem var nepietikt. Ir vienkārši jāsāk darīt, citādāk iecerēto piepildīt nebūs iespējams. Sieviete neslēpj, ka arī viņai pienāk dienas, kad nav spēka un vēlēšanās kaut ko darīt. Tādās dienās viņa vienkārši ļauj sev atpūsties.

Anna bērnībā daudz laika pavadīja kopā ar vectēvu un uzskatīja, ka viss, ko viņš dara, ir interesantāk nekā tas, ar ko nodarbojās vecmāmiņa. Vectēvs nagloja, skrūvēja un gāja makšķerēt, bet vecmamma gatavoja ēst, lāpīja zeķes un ravēja dārzu. Anna atklāj, ka savas aizraušanās no jauna atklāja kopā ar vīru, kas viņai ļauj izpausties un palīdz apgūt jaunas lietas, kā arī nedusmojas, ka viņai kādreiz kaut kas neizdodas. "Es esmu ļoti priecīga par to, ka viņš manī ir pamodinājis šīs te lietas, kas man no bērnības bija, ka man patika to darīt un es arī tagad varu to darīt."

Anna norāda, ka labot mašīnas pašai ir drošāk, nekā doties uz servisu: "Man ir maza mašīna, un tad, kad viņai kaut kas notiek un es aizbraucu uz autoservisu, bieži vien es esmu saskārusies ar to, ka mani aptin ap pirkstu." Reiz Annas mašīnai uzlika bremžu diskiem neatbilstošus klučus. Tāpat zināšanas noder arī ikdienā: "Ja es palieku ar mašīnu uz ielas vai vēl kaut kas notiek, es varu tikt galā ar situāciju."

Kādreiz Anna aktīvi nodarbojās ar sportu, bet tad uz kādu laiku to pārtrauca. Tā kā, samazinoties fiziskajām aktivitātēm, izmainījās arī Annas auguma aprises, viņa vairs nebija tik apmierināta ar sevi. Šogad Anna saprata, ka ir pienācis laiks sevi sakopt, un pieteicās projektam "Fit Model Latvija 2017". Viņa tam sekoja līdzi jau kādus divus gadus. Redzot, ka vairākas bijušās kolēģes piedalās projektā un piedzīvo pozitīvas izmaiņas ne vien fiziski, bet arī emocionāli. Viņas kļuva priecīgākas un emocionālas. "Es domāju – o, kāpēc ne. Tad es nodomāju – labi ir, viss, ir laiks," saka Anna.

Viņa cer satikt jaunus cilvēkus, kā arī iegūt zināšanas par to, kā ir jāsporto, lai pēc tam varētu ar to nodarboties regulāri. "Skolā bija vienkārši tā – tu skrien krosu, taisi preses, tu lec, dari, bet skolā, vismaz manā laikā, nepaskaidroja, kā ir jāskrien," stāsta Anna, piebilstot, ka tagad redz, cik svarīgi ir katru vingrinājumu izpildīt pareizi. "Līdz ar to man tas galvenais ieguvums ir zināšanas, ko es varēšu izmantot arī pēc tam, kad būs ģimenes paplašinājums, lai atkal varētu sevi sakopt un savest kārtībā."

Par sportošanas atsākšanu Anna nosaka: "Es jūtos mundrāka, no rītiem ir vieglāk piecelties." Jautāta, par to, vai atsākt sportot ir tik grūti, kā viņa bija gaidījusi, Anna atbild: "Es sākumā neko neplānoju, man nekas nešķita, es vienkārši gāju – kas tas ir un kas nu būs. Ir grūti, bet ne pārāk grūti." Anna ir pārliecināta, ka dalība projektā palīdzēs viņas draugiem labāk saprast, kas īsti ir fitness: "Un varbūt es ar savu rīcību pamudināšu kādu citu spert soli un izdarīt to, ko viņš ir domājis, bet kam nav līdz šīm saņēmies, jo īsti nezina, kas tas ir."

"Dzīve ir tieši tāda, kādu tu viņu redzi," pārliecināta Anna. Viņa norāda, ka arī cilvēki it visur ir gan draudzīgi, gan izpalīdzīgi, ja vien pats tāds esi. "Ja tev šķiet, ka tava dzīve ir neriktīga, tad sāc ar sevi. Pārmaiņas sākas ar tevi, tad ar tavu ģimeni un tad var pārmaiņas veikt arī valstī vai vidē, kur tu atrodies. Jāsāk ar mazumiņu."

"Sapņot un ne tikai sapņot, bet arī ķerties pie šo sapņu realizācijas, jo cilvēkam patīk sevi mānīt ar tādām lietām, kā motivācija vai pareizais brīdis, nu vismaz man personīgi tā nav – ja tu gribi, tu dari, ja tu meklē attaisnojumus, balstoties uz motivāciju – ai, šodien nav īstais brīdis – tad to nevajag, tas tev nav aktuāli vai nav gana svarīgi. To, kas mums ir svarīgi, mēs izdarām."