Miljoniem eiropiešu (Vācijā vien ap 10 miljoniem) vairāk vai mazāk regulāri izmanto mākslīgās sauļošanās iespējas specializētajos solāriju salonos, fitnesa klubos, viesnīcās, skaistumkopšanas salonos un peldbaseinos. Ādas brūnināšanas nozare plaukst un zeļ, par spīti aizvien asākajai kritikai par mākslīgo sauļošanos.
Daudzi jaunākie pētījumi skaidri liecina, ka sauļošanās solārijos ievērojami pastiprina risku saslimt ar visdažādākajām slimībām – pavājina saistaidus, izraisot celulītu, krunkas un pastiprinot ādas novecošanu, kā arī palielina alerģiju un ādas vēža parādīšanās iespējas.
Tādēļ Amerikas Veselības ministrija (FDA) un Vācijas Vides padome kategoriski neiesaka solārija apmeklējumus, bet Vācijas Pārvalde Aizsardzībai pret starojumu iesaka gada laikā nepārsniegt maksimāli 50 saules peldes, ieskaitot solārija apmeklējumus un sauļošanos vai sportošanu pludmalē.
Šādā gadījumā solārijiem vairs daudz iespēju neatliek. Turklāt tropiskais iedegums vairs nav modē, bet viegli nosauļotas ādas iespaidu ideāli var iegūt ar pašiedeguma krēmu palīdzību.
“Nesen tika atklāts, ka ultravioletie stari organismā rada opiātus,” šādu pārsteidzošu apgalvojumu izsaka Diseldorfas Universitātes dermatologs un UV starojuma eksperts, profesors Žans Krutmans. Šīs narkotiskās vielas, endorfīni, izplatās pa visu ķermeni un vairāku stundu garumā rada laba noskaņojuma sajūtu. Profesors Krutmans uzskata: “Tas varētu izskaidrot, kādēļ ir diezgan daudzi solāriju cienītāji, kuri uz solāriju dodas pat katru dienu.”
Šos endorfīnus pirmo reizi atklāja garo distanču skrējējiem un to iedarbību, protams, nevar salīdzināt ar narkomāniju, taču tie var radīt arī samērā lielu atkarību. Kurā brīdī tas notiek, pagaidām nav skaidrs, jo pētījumi vēl tikai sākušies.
Gadiem ilgi solāriju īpašnieki reklamēja modernās iekārtas, kurās ir tīrie, intensīvie UVA stariem: tie ir nekaitīgāki nekā dabiskie saules stari un nevar izraisīt saules apdegumus, un līdz ar to, arī ādas vēzi. Diemžēl regulārie intensīvo solāriju apmeklētāji bieži vien guva citu pieredzi un arī ādas apdegumus. (It īpaši viegli tas bijis gadījumos, kad sauļošanās solārijā notikusi bez apkalpojošā personāla norādījumiem – un šādi rīkojas aptuveni 3/4 no visiem solāriju saloniem.)
Kopš jaunākie pētījumi liecina, ka arī UVA starojums var izraisīt ādas vēzi, solāriju ražotāji met kažoku uz otru pusi: vecās UVA lampas tiek izmestas, bet to vietā tiek saliktas lampas, kas atbilst dabiskajam saules starojumam – tātad UVA un UVB staru sajaukums.
Sauļojoties vecā tipa solārijos, kur ir intensīvs UVA starojums, rezultāts ir redzams uzreiz: āda ietonējas jau tūlīt pēc sauļošanās solārijā un drīz vien kļūst brūna – lai gan ar pelēku nokrāsu un tikai uz vienu dienu. “Skaistu” brūnumu var panākt tikai ar UVB stariem un tas pamanāms tikai pēc 24 stundām.
Tūlītēja efekta iegūšanai daudzi ražotāji palielina starojuma intensitāti. Dažos solārijos UV starojums trīs līdz četras reizes pārsniedz pusdienlaika saules spožumu uz ekvatora! Klienti ir apmierināti, jo viedoklis: “vispirms sarkans, pēc tam brūns”, joprojām ir populārs. Taču tie ir bīstami maldi, jo pat neliels apsārtums no saules stariem ādai ir kaitīgs!
Tiem, kuri vēlas tikai nedaudz krāsas savā bālajā sejā, tiek piedāvāts īpašs pakalpojums: sejas turbo sauļotāji (modernās “kalnu saules” ierīces; tās iemontētas arī daudzos solārijos). Lai neizstarotu pārāk daudz starojuma, tiem vispirms ir jāiesilst. Tikai pēc pusstundas tie ir sasniegošu vajadzīgo stiprumu, lai drīkstētu droši sauļoties.
Tomēr, kā likums, sauļošanās gandrīz vienmēr tiek uzsākta tūlīt pēc aparāta ieslēgšanas. Tādēļ nav brīnums, ka rodas apdegumi, ja šādi sāk sauļoties ziemā vai pavasarī, kad saule vēl nav intensīva, bet cilvēkiem āda ir sevišķi bāla un jūtīga.
Un kā ar redzes saudzēšanu solārijos? Diemžēl solāriju brilles reti tiek uzliktas, jo no tām ap acīm veidojas nospiedumi, savukārt parastās saules brilles un vates kušķi pietiekošo nespēj pasargāt acis no starojuma kaitīgās iedarbības, bet vienkārši aizvērti acu plakstiņi – nepavisam.
Bez speciālām aizsargbrillēm solārija starojums var izraisīt kataraktu un pilnīgu aklumu. Jau paskatīšanās uz pulksteni ir pilnīgi pietiekoša, lai radītu radzenes iekaisumu.
Solārijā lietot parastos sauļošanās krēmus nebūtu jēgas, jo tie taču aizkavē iedeguma rašanos. Turpetī iedegumu veicinošo krēmu efektivitātei vēl nav gūti nekādi pierādījumi. Kosmētika ar saules staru aizsardzību solārojos arī ir nevēlama, jo slikti mijiedarbojas ar UVA stariem. Meikapa, dienas krēma, attīrošās želejas, pieniņa vai ziepju atliekas uz sejas ādas var padarīt to jūtīgāku pret saules stariem un pat izraisīt alerģijas.
Tas mums nemaz nav vajadzīgs! Ikviens, kurš reizi divās dienās iziet ārā vismaz uz ceturtdaļstundu, ir ieguvis ādai nepieciešamo D vitamīna devu, neatkarīgi no tā, vai saule spīd vai nespīd. Apmākušajās dienās var droši skatīties debesīs, un patīkamā gaisma caur acīm nonāk smadzenēs, tieši visu sajūtu centrā. Šis prieks ir bez maksas un absolūti nekaitīgs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
