Tūkstošiem cilvēku aizvien regulārāk apmeklē solārijus, lai, gatavojoties pludmales sezonas atklāšanai, varētu iegūt zeltaini brūnu iedegumu. Diemžēl lielākā daļa neapzinās, kādas briesmas viņu veselībai var nodarīt ādas pakļaušana ilgstošai UVA staru ietekmei.

Daudzi domā, ka sauļošanās solārijā ir mazāk kaitīga nekā atklātā saulē. Patiesībā UVA stari no ultravioletās A (UVA) gaismas avotiem solārijos, ir
divas līdz trīs reizes spēcīgāki
nekā UVA stari no saules.

Zinātnieki norāda, ka saules starojums ir kaitīgs ādai. Pirmais kaitīgās ietekmes efekts, ko mēs pamanām, ir tas, ka āda paliek sārta, sarkana, vai pārklājas ar tulznām, ja ir smagāki apdegumi. Gaismjūtīgums parādās arī citos veidos, piemēram, kā alerģija pret medikamentiem vai saules stariem, ko arī var izraisīt sauļošanās solārijos.

Daļa no tiem, kuri sauļojas solārijos, domā, ka šīs apdeguma pazīmes ir normāla parādība, kas pieder pie sauļošanās procesa, bet pēc tam āda kļūs tumši un zeltaini brūna. Viņi vēlas izskatīties veselīgi. Tādēļ viņi samierinās ar sārtajiem, sarkanajiem un pat smagākiem apdegumiem un tulznām kā nepieciešamām blakus parādībām.

Kur drošāk sauļoties - saulē vai solārijā?

Uzturoties brīvā dabā, no saules stariem izvairīties nav iespējams, un kurš gan to vēlas? Medicīnas zinātnē pierādīts, ka, ilgstoši uzturoties saulē, ieteicams veikt ādas aizsardzības pasākumus, bet saule un saules iedegums ir daļa no mūsu dzīves. Mērenās devās sauļošanās ir daļa no tā, kas dzīvi padara tik skaistu!

Taču miljoniem cilvēku ar dabas doto balto ādas krāsu uzskata, ka vislabāk viņi izskatās ar brūnu iedegumu. Tādēļ vēsajos gadalaikos cilvēki sauļojas solārijos, jo pastāv uzskats, ka tā ir drošāk nekā atklātā saulē, taču sauļošanās solārijos var pat nogalināt!

Solāriju saloni reklamē solāriju kabīņu “priekšrocības” un stāsta, ka viņu izmantotais starojuma veids ir ultravioletais A (UV-A). Viņi apgalvo, ka solārijos var iegūt veselīgu iedegumu, nebaidoties no ultravioletā B (UV-B) starojuma kaitīgās ietekmes, ko var gūt, sauļojoties atklātā saulē. Tomēr viņi nepasaka, ka UVA starojums izraisa ādas pāragru novecošanu un ādas vēzi.

Kāds ir UV starojuma iespaids uz veselību ilgākā laika periodā?

Lūk, fakti:

  • Spuldzes solāriju kabīnēs izstaro UVA tipa starus, kas izraisa ādas iedegumu, “vecuma plankumus”, grumbas un ādas elastības zudumu.
  • Šis starojums izraisa DNS bojājumus un veicina ādas vēzi.
  • UVA izraisa acs tīklenes defektus.
  • UVA vājina imūnsistēmu.
  • UVA izraisa gaismjūtības traucējumus, ko pastiprina medikamentu (iekšķīgu vai ārīgu) lietošana.
  • UVA saasina daudzus reimatiskos traucējumus un ādas slimības.

Ādas vēzis ir visbiežāk sastopamā vēža forma, un aptuveni 90% no visiem ādas vēža gadījumiem var attiecināt uz UV staru ietekmi. Ādas vēzis visbiežāk rodas sejas ādā, un gandrīz nekad – uz gurniem, augšstilbu iekšpusē vai padusēs, ko praktiski neskar saules stari.

Kuri cilvēki ir visvairāk apdraudēti?

Ādas vēzis var rasties ikvienam, tomēr paaugstināts risks ir cilvēkiem:

  • ar gaišu ādu;
  • ar blondiem, rudiem vai gaišbrūniem matiem;
  • ar zilām, zaļām vai pelēkām acīm;
  • kuri sauļojoties vienmēr gūst vieglus apdegumus pirms brūnā iedeguma parādīšanās;
  • kuriem ātri parādās saules iedegums;
  • kuriem grūti iegūt iedegumu, lai gan viņi daudz laika pavada saules staros.
  • kuri jau ir ārstējušies no ādas vēža, vai kuriem ir kāds radinieks ar ādas vēzi (ja tavā ģimenē ir šāds gadījums, tad tev regulāri jāpārbauda ādas stāvoklis pie ārsta).
  • kuri dzīvo vai regulāri dodas atvaļinājumos uz augstienēm (ultravioletais starojums palielinās līdz ar augstumu).
  • kuri visu nedēļu strādā iekštelpās, un nedēļas nogalēs mēģina panākt nokavēto, intensīvi sauļojoties.

Pazīmes, kas varētu liecināt par ādas vēža parādīšanos

Tāpat kā daudzos ļaundabīgo audzēju gadījumos, vēža atklāšana un ārstēšana agrā stadijā sniedz vislabākās izredzes izveseļoties un izdzīvot. Šīs ir galvenās pazīmes, kuras varētu liecināt par ādas vēzi:

  • Ādas deformācija, kas pamazām pieaug un iegūst dažādas nokrāsas (tai skaitā sārtu, sarkanu, melnu, brūnu, perlamutra, caurspīdīgu vai iedeguma nokrāsu).
  • Dzimumzīme, kas maina krāsu, virsmas izskatu, aug lielāka, iegūst neregulāru formu, un ir lielāka nekā dzēšgumijas uzgalis uz zīmuļa.
  • Plankums vai izaugums, kas aizvien vairāk niez, sāp, kļūst raupjš, pārklājas ar kreveli, vai sāk asiņot.
  • Vaļējs iekaisums, kas nesadzīst 4 nedēļu laikā vai iekaisums, kas sadzīst un atkal atveras.

Regulāra ādas pārbaude ik gadu būtu varējusi glābt tūkstošiem dzīvību. Līdzko tu pamani kādu aizdomīgu dzimumzīmi, izaugumu vai plankumu uz ādas, vislabāk ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Ādas aizsardzība

Daudzi no mums apzinās ultravioleto staru filtra nozīmi ādas pasargāšanā no staru kaitīgās ietekmes. Lietojot tavam ādas tipam piemērotāko SPF (Sun Protection Filter - ādas aizsardzības filtru) un ievērojot dažus noteikumus, tu vari samazināt ādas vēža riska iespēju. Diemžēl UV staru filtri nespēs mazināt kaitējumu, kas jau ir nodarīts tavai ādai.

Visiem, kuri vēlas iegūt skaistu iedegumu solārijos, vajadzētu zināt sekojošo:

  • Tiem, kuri ātri apdeg vai vispār nespēj gūt brūnu iedegumu saulē, nevajadzētu sauļoties solārijos.
  • Lietojot kādus medikamentus, aptiekāram vai ārstam jautā par iespējamām mijiedarbībām, ko varētu izraisīt sauļošanās solārijā.
  • UV starojums var saasināt pūslīšēdi (izsitumus uz ādas), ja ir nosliece uz to.
  • Vienmēr lieto aizsargbrilles, kurām jābūt katrā solārija kabīnē. Šīs brilles nevar aizstāt ar cita veida acu aizsegiem (vates piciņām vai tamlīdzīgi), jo intensīvie UV stari no solārija kabīnes gaismas avota var spēcīgi apdedzināt acis.

Vai no sauļošanās solārijos ir arī kādi labvēlīgi ieguvumi?

Cilvēki dodas uz solārijiem, galvenokārt, trīs iemeslu dēļ: (1) kosmētiskais iedegums, (2) “iesauļošanās”, cerībā sagatavot ādu pirms sauļošanās brīvā dabā, (3) lai ārstētos.

Mākslīgajā starojumā brūnais iedegums parādās, taču ne tik lielā mērā, kā gribētos (ir jālieto t.s. pašiedeguma krēmi, kas krāso ādu, taču tas nav uz ilgu laiku). Šādi iegūtais iedegums arī pārāk nepasargā ādu turpmākajā sauļošanās laikā. Aizsardzība pret saules stariem mākslīgi izveidotā iedegumā rada gluži niecīgu saules staru aizsardzības faktoru (apmēram 2 līdz 3,9)!

Pierādīts, ka UVA (un/vai B) staru izmantošana dažādu ādas slimību ārstēšanā ir ļoti noderīga. Šāda terapija tiek veikta speciālās, ārstu kontrolētās solāriju kabīnēs, ar precīzi noteiktām apstarojuma devām. Taču arī šādai ārstēšanai var būt negatīvi blakus efekti.


Izmantojot skolu sistēmas un masu medijus, ASV pašlaik tiek veikti sabiedrības izglītošanas pasākumi ādas vēža profilakses jautājumos. Informāciju par saules un solāriju starojuma ietekmi uz ādas vēža rašanos izplata Amerikas Dermatoloģijas akadēmija, Ādas vēža fonds, Amerikas Vēža asociācija un daudzas citas veselības aizsardzības organizācijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!