Hmmmmm... interesanti, kas te kādam ienācis prātā, hehe. OK. Mani vienmēr sauc vārdā, jo laikam diezgan ietekmīga esmu, jo vienmēr ir ļoti stingra nostāja un savs viedoklis, pie kā mūsu sabiedrība vēl nav pieradusi. Arī uzvārdā, kas ir kičīgs un ļoti man piestāv. Es esmu Jana Januša.
Galvenais mana stila atribūts ir mana galva, seja, apaļīgais augums, garderobes absolūta krāsainība un humora izjūta bez robežām - no melnākā pasaulē līdz absolūti krāšņam krāsainīgumam. Galva ar savu saturu un idejām, kas ir tikpat krāsainas, kā mana dzīves uztvere. Un galva arī ar frizūru, kādu varbūt taisīja kādreiz mūsu vecmāmiņas, taču man ļoti piestāv, līdz ar to es daudziem asociējos ar kaut ko vārdos neaprakstāmu, taču - es esmu pavisam parasta jauna sieviete. Tas ir mans viedoklis. :)

Seja ar savām grimasēm un tās apaļumu. Grimases vienmēr parāda manu attieksmi pret lietām, kas notiek esošajā mirklī vai brīdī. Pati neesmu īpaši grimases veidojusi, taču mana seja esot no tām, kas runā pašas par sevi. Nu, tāds ir apkārtesošo viedoklis. Bet - esmu ievērojusi, ka šīs nosauktās lietas ļoti nostrādā komunikācijā ar cilvēkiem. Apaļīgais augums tāpēc, ka es nekad neesmu bijusi savādāka un, pilnīgi ignorēdama sabiedrības normas par tievumu, esmu palikusi koķeta ar savu augumu un žestiem. Tas, protams, atkal ir citu viedoklis, bet tas ir apstiprinājies.

Secinājums - manas domas un attieksme vienmēr ir redzama manā būtībā uz āru, tas ir arī mans stils - tāpēc arī tik mainīgs un dažāds, jo mēs taču katru dienu maināmies, tāpat kā mūsu attieksmes, un mainās arī mūsu dzīves pieredze. Līdz ar to mūsu stils parasti ir ļoti mainīgs, taču pamats ir viens un tas pats visu mūžu - mēs paši.

Stila upuri ir nesti visu mūžu, sākot jau no agras bērnības, kad jau man bija pašai savs viedoklis izveidojies par atsevišķām lietām. Jo cilvēkiem ar "taisna mugurkaula" stilu ir jānes upuri nepārtraukti, jo pārliecība, kas ir manī, ne vienmēr sakrīt ar pārliecību, kas ir citā cilvēkā, un parasti šis cits cilvēks mēģina pārliecināt mani par sava viedokļa pareizību, t.i. uzspiest savu viedokli, kas liecina par to, ka viņš nav pārliecināts par savu viedokli, taču mans viedoklis viņu kaitina ar tā pareizību vai ar manu pārliecību par tā pareizību. Nu lūk, pie kādiem upuriem noved stils, kas ir bez limita krāsains - ir jāpārkāpj katru reizi sev pāri, lai saprastu otru un būtu cilvēks, nevis domu "maniaks".

Sava izvēlētā stila vēsture ir visas cilvēces vēsture, jo šis sevis apzināšanās stils ir attīstījies tikai līdz ar cilvēka paša sevis apzināšanos. Tiklīdz cilvēks sevi apzinājās, sākās mana izvēlētā stila vēsturiskā attīstība. Autori šim stilam ir visa cilvēce, jo bez tās nebūtu iespējams šis stils vispār. Stila ziedu laikmets varētu būt 70-ie, "puķu bērnu" laiki, un arī tagadne, kad visi drīkst būt katrs pats un nevienam it kā problēmas tam nevajadzētu sagādāt, taču - kā jau redzam pie sevis Latvijā - vēl joprojām sabiedrībai ir grūti pieņemt cilvēku ar SAVU stilu.

Par stilīgu cilvēku es sauktu un saucu cilvēkus, kas ir PAŠI. Un nekopē kādu, un nestaigā kāda iemītās pēdās, bet veido savas pēdas paši. Tas ir stilīgs cilvēks.

Adreses nenosaukšu, jo tās nemaz nezinu, iespējams, ka varat apmeklēt modes namu mājas lapas sākot no Kalvina Kleina līdz Armani.

Hmmmmm......, man it kā nevienas īsti normālas bildes nav, bet nosūtu Jums kādu, kura ļoti labi raksturo manu stilu:)

Ar cieņu, Jana Januša :D

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!