Arī tu vari sasniegt 100 gadu vecumu!

Pētījums, kas nesen publicēts žurnālā “Nature” paredz, ka tuvākā pusgadsimta laikā Japānas vidējais iedzīvotāju vecums pieaug vēl par astoņiem gadiem, sasniedzot 91 gadu. Savukārt varumam Eiropas valstu izredzes nebūt nav tik rožainas. Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) pašreizējā ilgmūžības savienības sarakstā Lielbritānija ierindojas 20. vietā, atpaliekot no tādām valstīm kā Ķīna, Izraēla, Grieķija un Spānija.

Kādēļ dažās valstīs iedzīvotājiem ir lielākas izredzes sagaidīt savu 100. dzimšanas dienu nekā mums? Kādi varētu būt ieteikumi dzīves kvalitātes uzlabošanai?

PlanetMedica kā galvenos ilgdzīvošanas iemeslus min regulāras sporta aktivitātes, uzturu, kurā ir maz dzīvnieku tauku un daudz augļu un dārzeņu, kā arī lielāku veselības aprūpi. Žurnālā skaidrots, ka Zviedrija atrodas pasaules ilgdzīvotāju saraksta trešajā vietā daļēji pateicoties šajā valstī izveidotajai sabiedriskajai struktūrai, kas vienmēr sniedz iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu krīzes un stresa periodos. Savukārt Grieķijā ciešās ģimenes saites nodrošina cilvēkiem labāku veselības aprūpi.

Doktors Alekss Kaleičs, Pasaules Veselības Organizācijas “Novecošanas un veselības programmas” vadītājs, norāda, ka fiziskās aktivitātes ir viens no svarīgākajiem ilgdzīvošanas iemesliem, ar kuru japāņi atšķiras no eiropiešiem. Lai gan japāņi ir augumā īsāki par eiropiešiem un amerikāņiem, pētījumi rāda, ka viņi soļo tikpat ātri kā mēs. “Tas nozīmē, ka viņi patērē vairāk enerģijas, lai kustētos šādā ātrumā, un tādēļ vidusmēra fizisko aktivitāšu līmenis Japānā ir augstāks kā Eiropas un Amerikas valstīs,” saka zinātnieks.

Kāds cits no jaunākajiem pētījumiem liecina, ka cilvēki, kuri regulāri vingro, dzīvo ilgāk. Noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri sevišķi aktīvi sporto brīvajā laikā, mirstības līmenis salīdzinājumā ar mazkustīgajiem ļaudīm, samazinās uz pusi. Cilvēki, kuri uz darbu brauc ar velosipēdu un nedēļā pavada apmēram trīs stundas šādos braucienos, samazina savu mirstības risku par 28 procentiem.

Ēdiens, ko tu patērē, būtiski ietekmē tava mūža ilgumu. “Japāņi uzturā patērē daudz mazāk dzīvnieku tauku, un tas ir ļoti nozīmīgs faktors,” piezīmē Kaleičs. Japāņi ēd daudz vairāk svaigu dārzeņu un sojas produktu nekā citi pasaules iedzīvotāji.

Soja ir dabiska viela, kas atrodama augos, un spēj cīnīties ar vēzi un sirds slimībām. Sojas produktus var iegādāties daudzos lielveikalos un veselīgo pārtikas piedevu veikalos, taču pašlaik katra paša izvēle ir – pirkt vai nepirkt ģenētiski modificētos sojas pārtikas produktus, kuru ietekme uz veselību joprojām ir ļoti neskaidra.

Grieķijā, Kiprā un Itālijā ir lielāks vidējā mūža ilgums nekā daudzās Rietumeiropas valstīs daļēji tādēļ, ka šajās zemēs uzturā tiek patērēts liels daudzums tomātu, olīvu eļļas, svaigu augļu un dārzeņu – šajā pārtikā ir pietiekoši daudz antioksidantu, lai spētu nostirpināt organismu, neļaujot izveidoties ļaundabīgajiem audzējiem un sirds slimībām.

Trešais lielākais mūža paildzinātājs, papildus sportam un pārtikai, ir valsts sociālā struktūra. Sociālās garantijas to plašākajā nozīmē ir viens no iemesliem, kādēļ Zviedrija ir trešajā vietā pēc iedzīvotāju mūža ilguma.

Ikviens zviedrs, kurš kļūst par bezdarbnieku, tomēr jūtas drošs par savu nākotni, jo zina, ka par viņu rūpēsies valsts un nodrošinās viņa vietu darba tirgū. Tā kā vietējā sabiedrība ikvienu nelaimē vai krīzes situācijā nonākušu ģimeni atbalsta dažādos veidos, samazinās iedzīvotāju vidū valdošais stress. Līdzīgi notiek arī Grieķijā, kur drošību rada ciešās saites starp radiniekiem un precīzi noteiktās dzimumu lomas un atbildība.

Turpretī drošības sajūtas un garantiju trūkums lielā mērā ir ietekmējis Krievijas iedzīvotāju mūža ilguma strauju samazināšanos. Tā pēdējo 15 gadu laikā vidusmēra krievu vīrieša dzīves ilgums samazinājies par deviņiem gadiem. Nedrošības sajūta savukārt izraisa depresijas, pašnāvību, katastrofu, ienākumu nevienlīdzību, darba nestabilitātes, noziegumu un slepkavību palielināšanos.

Ilgdzīvotāji pārsvarā ir mierīgi un pieticīgi cilvēki, kuri neļauj stresam valdīt pār savu ikdienu. Nepilnus 115 gadus vecā angliete Eva Morisa, kura nomira novembra sākumā, nekad mūžā neesot slimojusi un katru dienu izdzērusi glāzi viskija un bieži ēdusi vārītus sīpolus.

Savukārt pēdējais vārds par ildzīvotājiem, lai paliek Sardīnijas provincē dzīvojošajam sirmgalvim Antonio Todem. Būdams 111 gadus vecs, joprojām enerģiskais vīrietis pašlaik ir pasaulē vecākais cilvēks.

Zinātnieki domā, ka par savu ilgo mūžu viņš var pateikties gan iedzimtībai (viņa tēvs nodzīvojis līdz 90, bet māte – līdz 99 gadu vecumam), gan Vidusjūras zemju tipiskajam uzturam. Antonio Tode uz dzīvi skatās vienkārši: “Tikai jādzīvo vienu dienu pēc otras, un tā tik uz priekšu,” viņš saka. “Mīli savus tuviniekus un izdzer pa glāzei laba vīna.” Anglijas Karaliene Māte viņa teiktajam noteikti piekrīt.