Snovbords (sniegadēlis) ir viens no visstraujāk popularitāti gūstošajiem sporta veidiem pasaulē, un pirmo reizi olimpiskajās spēlēs šis sporta veids debitēja 1998. gada ziemas spēlēs Nagano, Japānā. Pasaules izcilākie snovbordisti ar apbrīnojamu veiklību, spēku un grāciju veica galvu reibinošus lēcienus un pagriezienus.
Taču iesācēja pirmie mēģinājumi snovbordā nebūt neizskatās tik pievilcīgi. Iesācējs veļas uz priekšu, uz atpakaļ, uz sāniem un dažādās šo virzienu kombinācijās. Taču ar laiku un pareizu apmācību snovborda cienītājs jau spēj slīdēt pa sniegu, kontrolējot dēli sev zem kājām. Un cerams, ka, apgūstot snovborda mākslu, tu nenodarīsi pāri saviem kauliem, cīpslām, saitēm un citām ķermeņa daļām.

Plaukstu locītavas, elkoņi un pleci

Tāpat kā kalnu slēpošana, arī snovbords var būt ļoti aizraujoša nodarbe, taču arī šajā sporta veidā pastāv diezgan augsts savainojumu risks. Ja krīt slēpotājs, viņam ir samērā vienkārši atbrīvoties no slēpēm, jo tās zābakiem nav piestiprinātas pārāk cieši. Turpretī snovbordista zābaki ir cieši piestiprināti dēlim, tāpēc nobrauciena laikā nav iespējams pārvietot kājas, lai atgūtu zaudēto līdzsvaru.

Tāpēc snovbordista ķermenis kritiena laikā bieži tiek aizsviests uz priekšu un saņem triecienu, iekrītot sniegā. Gandrīz puse savainojumu, ko gūst snovbordisti, ir augšējo ekstremitāšu traumas, īpaši apdraudētas ir plaukstu locītavas, elkoņi un pleci. Šīs traumas, īpaši iesācējiem, bieži vien var novērst ar roku sargu palīdzību. Ieteicams parūpēties arī par polsterējumu elkoņiem, ceļiem un arī pēcpusei.

Nebūtu ieteicams krītot ar visu spēku uzgāzties virsū vienai ķermeņa daļai, piemēram, plaukstas locītavai. Tāpēc, ja iespējams, krītot jācenšas sarauties kamolā un velties. Jo lielāks ķermeņa laukuma atsitīsies pret sniegu, jo trieciena spēks būs izkliedētāks.

Pēdas, potītes un ceļi

Snovborda zābaku un stiprinājumu dizains attīstās ļoti strauji. Tāpat kā slēpošanā, arī snovbordā no ekipējuma lielā mērā ir atkarīgs, kāda veida traumas un cik bieži gūst sportists. Visumā jāņem vērā šādi brīdinājumi:

  • Jo brīvāk tavas potītes būs nostiprinātas zābakos un stiprinājumos, jo lielāks risks, ka tiks savainotas pēdas un potītes (parasti izraisot sastiepumus un kaulu lūzumus).
  • Jo stingrāk tavas potītes ir nostiprinātas zābakos un stiprinājumos, jo lielāks risks savainot celi (parasti tiek traumētas vai pārrautas saites).

Ja tu esi iesācēja, labāk nenostiprini potīti pārāk cieši, lai kritiena saudzētu ceļus. Kad tavas iemaņas snovbordā būs pilnveidotas, tu vari nostiprināt potīti ciešāk, lai spētu labāk kontrolēt dēli. Salīdzinājumā ar slēpotājiem, kas izmanto cietus zābakus, kas lokās tikai potītē, snovbordistiem ir mazāks risks gūt traumu, no kuras baidās visi slēpotāji - priekšējās krusteniskās saites plīsumu. Taču, tā kā aizvien vairāk snovbordistu izvēlas stingrākus zābakus, arī snovbodrā palielinās arī šādu traumu skaits.

Liec galvā ķiveri

Kritienu laikā, īpaši gāžoties uz priekšu vai atpakaļ, apdraudēta ir galva, un snovbordists riskē ne viena ar sasitumiem, bet pat ar smadzeņu traumām. Īpaši bīstams galvai ir cieti noblietēts sniegs vai ledus. Snovborda iesācējiem galvas traumu risks ir lielāks, tāpēc ir ieteicams valkāt ķiveri un mācīties pie kvalificēta snovborda instruktora.

Pētījumi liecina, ka riteņbraucēji, kas valkā ķiveres, ievainojumus gūst retāk un tie nav tik smagi. Acīmredzot ķivere tāpat var aizsargāt arī slēpotājus un snovbordistus. Aizvien biežāk kalnu nogāzēs pēdējā laikā redzami cilvēki ķiverēs, un uzlabojumi šī ekipējuma dizainā padara ķiveres ērtākas un populārākas visu vecuma grupu sporta entuziastu vidū.

Noderīgu informāciju par snovborda iespējām Latvijā un ārzemēs tu atradīsi piedzīvojumu portālā: Vertikāle X. Vieta, kur sākas piedzīvojums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit