Kam draud bulīmija un kā no tās izvairīties? Sieviete, kura slimo ar bulīmiju, var izskatīties lieliski. Patiesībā viņa rūpējas par savu ārieni, seko sava svara izmaiņām, neēd, kas pagadās, aktīvi nodarbojas ar sportu. Tai pašā laikā visu viņas dzīvi regulē ēdiens.

Nervozā bulīmija – ēstgribas traucējums, kam plašāka uzmanība tika pievērsta septiņdesmitajos gados, bet oficiāli par slimību to atzina 1980. gadā. Bulīmijas slimnieku vidū bija arī princese Diāna, Džeina Fonda un citas slavenības.

Pēdējo 20 gadu laikā bulīmijas slimnieku skaits ir divkāršojies, pie kam 90 procenti no viņiem ir sievietes. Pesimistiski noskaņoti speciālisti domā, ka mūsdienās ārstēt bulīmiju ir tas pats, kas ar naglām nostiprināt māju, kuru skāris ķirmju uzbrukums.

Slima ir mūsu sabiedrība. Apģērbu veikalu vitrīnās redzamās manekenes ir tik nedabiski tievas, ka tad, ja viņas sastāvētu no miesas un asinīm, sliktā veselības stāvokļa dēļ viņām nevarētu sākties mēnēsreizes! Tādēļ nevar vainot sievietes, kuras vispārējā psiholoģiskā spiediena ietekmē nespēj sev izveidot pareizu priekšstatu par to, kādam jābūt pašas ķermenim un uzturam.

    Bulīmijas simptomi:
  • rijības jeb negausības lēkmes, kad neilgā laika posmā tiek mērķtiecīgi patērēts liels pārtikas daudzums;
  • vienlaicīgi ar negausību rodas apetītes nekontrolējamība;
  • 80-90 procentos gadījumu mākslīgi izraisīta vemšana, lai atbrīvotos no apēstā;
  • 1/3 gadījumu seko caurejas līdzekļu ieņemšana;
  • aizraušanās ar klizmām, urīndzenošiem līdzekļiem, novājēšanas diētām, badošanos;
  • pastiprināta aizraušanās ar fiziskiem vingrinājumiem.

Pēc nogurdinošām sporta nodarbībām bulīmijas slimnieki dienas beigās var sarīkot sev dzīres, notiesājot milzīgu “kaitīgas” pārtikas kalnu, bet pēc tam, mokoties sirdsapziņas pārmetumos, izraisa vemšanu, lai nepieņemtos svarā. Vainas izjūtai pastiprinoties, bulīmiķi jūtas morāli iztukšoti un par notiekošo kautrējas stāstīt pat saviem vistuvākajiem cilvēkiem.

Viņi fanātiski uzskaita visas apēstās kalorijas pat tad, kad jebkura uzskaite jau kļuvusi bezjēdzīga: daži tūkstoši vairāk – tad atkal daži tūkstoši mazāk... Bulīmiķiem nemitīgi nākas slēpt savu postošo kaisli, viņu uzvedību nosaka slepens ēšanas-vemšanas rituāls, tādēļ viņi cieš no nepilnvērtības kompleksa.

Šīs slimības iedzimtība nav pierādīta. Tomēr pastāv uzskats, ka gēni nosaka, kura psiholoģiskā tipa cilvēkiem varētu būt vairāk bulīmijas riska faktoru. Visbiežāk tie ir ļoti jūtīgi cilvēki, kuriem no dabas ir nosliece uz korpulenci (pareizāk - viņu dabiskais svars ir nedaudz lielāks par pašreiz modē esošo standartu). Šī iemesla dēļ viņi biežāk pakļaujas sociālo stereotipu spiedienam.

    Bulīmiķu raksturīgākās pazīmes:
  • perfekcionisti (tiecas visu darīt “teicami”);
  • grūtsirdīgi, ar tendenci uz depresiju, uzmācīgām domām vai darbībām;
  • zems vai nepareizs pašnovērtējums;
  • neapmierināti ar savu ķermeni;
  • uzstāda sev nereālus mērķus;
  • krīt izmisumā, kad neizdodas šos mērķus sasniegt;
  • arī personīgās attiecības būvē, atbilstoši “bulīmijas shēmai”: dedzīga aizraušanās - pēkšņa attiecību saraušana;
  • ar ēdienu bērnībā visbiežāk saitās nepatīkamas atmiņas (ēdiens - sods, piespiešana apēst visu līdz pēdējam kumosam, skandāli utt.).

“Uzsēšanās” uz diētas ir pirmais solis bulīmijas plūstošajās smiltīs. Apburtajā lokā “ledusskapis – klozetpods”, kam sevi upurē sievietes, lai likvidētu liekās kalorijas, nežēlīgās mokas neiet labumā, jo vairumā gadījumu svars paliek nemainīgs. Pēc neprātīgi uzņemtajām 3500 kalorijām un tai sekojošās vemšanas, organismā tik un tā paliek aptuveni 1200 kalorijas!

Bulīmiķu ilūzijas neattaisnojas, toties viņu veselība tiek ātri sagrauta. No bulīmijas vēl neviens nav nomiris, taču kuņģa sula, kas vemšanas brīdī nonāk mutes dobumā, bojā zobu emalju. Caurejas līdzekļu bieža lietošana izraisa kuņģa un zarnu trakta slimības un gremošanas traucējumus, sāpes un spazmas vēderā, kā arī elektrolītiskā balansa traucējumus, ko rada vemšanas laikā milzīgā daudzuma visdažādāko veselībai svarīgu vielu (piemēram, kālija) zuduma dēļ. Dažreiz tas var novest līdz sirds aritmijai un pat infarktam.

Postošās ietekmes dēļ (gan uz veselību, gan naudasmaku) bulīmija atgādina alkoholismu vai narkomāniju. Dažas sievietes, izsakoties par caurejas un urīndzenošajiem preparātiem, lieto tos pašus apzīmējumus, ko narkomāni par heroīnu. Bulīmiķus ar viņiem notiekošais vienlīdz satrauc un nomierina.

Lai gan visbiežāk bulīmija sākas ar bailēm no liekā svara, daudziem negausības-vemšanas cikls izvēršas par paņēmienu, ar ko noņemt stresu un distancēties no ikdienas problēmām. Pašā ēšanas orģiju karstumā bulīmiķis izjūt ne ar ko nesalīdzināmu brīvības un “kaifa” sajūtu. Kā par nelaimi, šis līdzeklim ir ļoti īslaicīga iedarbība, drīz vien sākas nožēla un parādās mazvērtības sajūta.

Jā, bulīmija pašlaik ir moderna slimība. Varbūt tieši šī iemesla dēļ sievietes, kuras cieš no bulīmijas, pārstās slēpties un dosies risināt šo problēmu pie ārsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!