Depresijas cēloņi, izpausmes un ārstēšana

Piecu vai vairāku simptomu konstatēšana parasti liecina, ka pacients tiešām sirgst ar depresiju. Depresīvs noskaņojums reizēm uznāk visiem. Un, ja nomāktība ilgst tikai dažas stundas vai dienas, tad vispareizāk droši vien būs tikt ar to galā pašai. Izrunāšanās ar draugiem, regulāra fiziska aktivitāte, ēšanas un gulēšanas ieradumu mainīšana, aktīva depresiju izraisījušās situācijas mainīšana – tas viss var palīdzēt pārvarēt depresīvo noskaņojumu. Taču, ka izteikta nomāktība turpinās divas nedēļas un ilgāk, tad tā jau ir diezgan droša pazīme, ka tev nepieciešama palīdzība.

Depresijas cēlonis var būt gan iedzimtība, gan vides faktori, gan fiziskās veselības problēmas. Īpaši depresiju veicina tādi faktori kā šīs slimības vēsture ģimenē, zema pašapziņa, vardarbīga vide. Depresiju var izraisīt arī šādas fiziskas slimības - hipotireoze (vairogdziedzera nepietiekama darbība), vēzis un sirds slimības, kā arī dažādu preparātu, to skaitā atsevišķu medikamentu, lietošana.

Cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam depresijas cēloņi visbiežāk ir psiholoģiskas dabas.

Ja tu domā, ka tev ir hroniska depresija, tev vajadzētu konsultēties ar psihoterapeitu. Ārstēšanas metodes var būt dažādas, taču psihoterapeiti parasti iedalāmi divās kategorijās – psihologi piedāvā "sarunu terapiju", bet psihiatri, būdami mediķi, var izrakstīt arī medikamentus.

Pēc Amerikas Psihiatru asociācijas datiem, 80 līdz 90 procenti cilvēku, kam tikusi ārstēta depresija, ir jutuši būtisku uzlabojumu. Daudzos gadījumos depresijas ārstēšanai vislabāk noder psihoterapijas un medikamentu kombinācija. Ja aiziesi pie psihoterapeita, viņš vai viņa palīdzēs tev atrast vislabāko kombināciju.

Iepazinies ar tavu slimību vēsturi, psihiatrs tev jautās, vai depresija bijusi arī kādiem tavas ģimenes locekļiem un, ja tas tā ir, tad kā šie cilvēki tikuši ārstēti. Psihoterapeits var pieprasīt arī fiziskās veselības izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai depresijas cēlonis nav kāda fiziska slimība. Pēc šīs pirmās vizītes psihoterapeits droši vien ieteiks tev antidepresantus, psihoterapiju vai abus.

12 līdz 15 psihoterapijas seansi pie speciālista var būt pietiekami, lai palīdzētu tev nostāties uz īstā ceļa. Psihoterapijas seansu laikā jūs abi ar terapeitu centīsieties noskaidrot, kas ir tavas depresijas cēlonis un kā ar to cīnīties. Rēķinies, ka pirmie seansi, iespējams, būs garāki, bet vēlākie - īsāki.

Atkarībā no tavas depresijas cēloņa ārsts var izrakstīt tev SSRI ("selective serotonin reuptake inhibitor"). Pazīstamākie SSRI medikamenti ir "Zoloft", "Prozac" un "Paxil". Pretēji izplatītajam uzskatam, antidepresanti nav ātri pārejošs ārstniecības līdzeklis. Parasti šo medikamentu iedarbība ilgst no deviņiem līdz 12 mēnešiem. Ja tev ir depresija, kas periodiski atkārtojas, tad iespējams, ka šīs zāles tev būs jālieto visu mūžu.

Brīdinājums: Ārstējot depresiju ar medikamentiem, jārīkojas uzmanīgi un nesteidzīgi. Daudzi cilvēki sākumā izjūt tik krasu uzlabojumu, ka metas dzīves situācijās, kas var apdraudēt cilvēka psiholoģisko labklājību ilgākā laika posmā.