'Draudīgās' kaites  (1)

Kuras kaites ir tās bīstamākās?
Bīstamas un grūti ārstējamas var kļūt teju visas taisnās zarnas slimības, tai skaitā arī hemoroīdi ielaistā formā, bet kā biežākais un bīstamākais "zemūdens akmens" jāmin resnās un taisnās zarnas vēzis. Jāatzīst, ka Latvijā salīdzinoši lielu daļu resnās un taisnās zarnas vēža gadījumus atklāj jau ielaistā stadijā, kad pilnīga izārstēšanās ir gandrīz neiespējama. Samērā liela daļa pacientu slimnīcā tiek nogādāti ar ātro palīdzību jau komplikāciju - biežāk akūtu zarnu nosprostojumu vai asiņošanu, kā arī galēji ielaistas slimības gadījumos.

 Ar vēzi pārsvarā slimo cilvēki otrajā mūža pusē (pēc 50 gadiem), tāpēc šajā vecumā jebkurām gremošanas trakta sūdzībām būtu jāpievērš īpaša vērība. Tiesa, īpaši pēdēja laikā reģistrēti vairāki resnās un taisnās zarnas vēža gadījumi arī stipri jaunākiem pacientiem. Tātad nelielais gadu skaits diemžēl simtprocentīgi no vēža nepasargās, jo pētījumi liecina, ka šī slimība var būt ģenētiski pārmantota.

Kādi ir raksturīgākie šis slimības simptomi?
Klasiskos gadījumos vēža simptomi agrīnā stadijā nedaudz atšķiras no hemoroīdu simptomiem, taču pat pieredzējuši speciālisti no simptomiem vien šīs slimības atšķirt nevar. Vēl jo vairāk - ja pacientam ir abas slimības - gan hemoroīdi, gan audzējs. Slimībai raksturīgie simptomi (taču ne vienīgie) ir asiņošana, svarā krišanās bez redzama iemesla, vēdera izejas traucējumi, vēdera pūšanās, kas nav bijusi pirms tam. Pastiprināta uzmanība jāpievērš, ja fēču analīzēs atkārtoti parādās "slēptās asinis", ja ir paaugstināti eritrocītu grimšanas rādītāji un samazināts hemoglobīna daudzums. Bieži pirmās slimības pazīmes ir pavisam "parastas" - garastāvokļa izmaiņas, nogurums u.c.

Kā slimība tiek diagnosticēta?
Pacientiem jāapmeklē speciālistu (proktologu, ķirurgu, onkoloģisko ķirurgu) vai nu tieši (tas gan pārsvarā būs maksas pakalpojums) vai arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Pēc apskates tiks sastādīts izmeklēšanas plāns. Vispirms jānoskaidro vai pacientam patiesi ir šī slimība. To var izdarīt ar endoskopijas palīdzību, procedūras laikā tiek paņemta biopsija - audu gabaliņš, ko nosūta uz izmeklēšanu zem mikroskopa. Mūsdienās tikai biopsijas analīzes slēdziens var pilnīgi droši apstiprināt vai pacientam ir vēzis. Ja diagnoze apstiprinās, jāturpina izmeklēšana. Pirmkārt, lai izvēlētos pareizu ārstēšanu, jānoskaidro vēža izplatība (stadija). Jānoskaidro metastāžu esamība, ko parasti veic ar rentgenu un datortomogrāfu, izmeklējot plaušas, un ar ultrasonogrāfu un datortomogrāfu - vēdera dobumu, galvenokārt aknas. Lai noskaidrotu, cik dziļi audzējs atrodas apkārtējos audos, veicama vai nu magnētrezonanases izmeklēšana vai arī taisnās zarnas ultrasonoskopijas izmeklējums. Otra izmeklējumu kopa vērsta uz pacienta pašreizējā stāvokļa noskaidrošanu un ārstēšanas riska izvērtēšanu (vai un ar kādu risku pacients pārcietīs ārstēšanu), šim nolūkam nozīmē virkni analīžu, elektrokardiogrammmu un citas metodes atkarībā no blakus slimībām.

Kā norit vēža ārstēšana?
Resnās zarnas vēža gadījumos pamatā veic operāciju- attiecīgā zarnas fragmenta izņemšanu kopā ar audzēju. Taisnās zarnas vēža gadījumos ārstēšana ir kompleksa, kas ietver operācijas, staru un ķīmijterapijas. Ārstēšanas plānu konkrētajā gadījumā, īpaši, ja nepieciešama kompleksa ārstēšana parasti sastāda ārstu konsīlijs, kurā piedalās ķirurgs, staru terapeits un onkologs- ķīmijterapeits.

Vai vienmēr resnās un taisnās zarnas vēža gadījumos nepieciešama stomas izveide?
Nebūt nē. Pastāvīga stomas izveide nepieciešama gadījumos, kad vēzis atrodas ļoti zemu (tuvu anālajai atverei), tad lai izoperētu vēzi pilnīgi, nepieciešams izņemt arī slēdzējmuskuli un daļu starpenes audu. Stoma var tik izveidota uz laiku, ja operācijas laikā radušies kādi tehniski sarežģījumi, operācija notiek neatliekamā kārtā, pacienta stāvoklis ir nopietns, u.c. gadījumos. Ķirurgs par stomas izveidi pacientu informē pirms operācijas. Jāatzīmē, ka nu jau ilgu laiku Latvijā stomas pacientu aprūpe ir pietiekami labā līmenī, tiesa, stoma prasa līdzestību no pacienta un tā piederīgo puses.

Vai resnās un taisnās zarnas vēzis var būt pārmantots?
Jā, daļa no šīs slimības var būt pārmantota. Ja ģimenē ir bijuši šādi gadījumu, varētu rekomendēt griezties pārmantotā vēža kabinetos P. Stradiņa slimnīcā un Onkoloģijas centrā.

Kurās slimnīcās iespējama šis slimības ārstēšana?
Pilnu ārstēšanu (diagnostiku, operāciju, staru un ķīmijterapiju) nodrošina Onkoloģijas centrs un  P. Stradiņa slimnīca, arī Liepājas un Daugavpils onkoloģijas centri. Citās slimnīcās iespējama kvalificēta palīdzība daudzos ārstēšanās etapos (diagnostika, operācija u.c.), bet kompleksas ārstēšanas jautājumi tiek risināti sadarbībā ar šīm ārstēšanas iestādēm.

Vai vēl ir kādas slimības, kuru novēlota diagnosticēšana var novest pie nopietnām sekām?
Otrā bīstamākā slimību grupa ir hroniski, specifiski zarnu iekaisumi - čūlainais kolīts un Krona slimība. Atšķirībā no vēža, ar šīm slimībām biežāk slimo gados jauni cilvēki, taču arī šajā gadījumā vecums nav noteicošais. Slimību simptomi ir ļoti daudzveidīgi (asiņošana, caureja vai "nekārtīga" vēdera izeja, temperatūra un drudzis, nenosakāmas izcelsmes svarā krišanās u.c.). Ļoti bieži pacientam ir gan hemoroīdi, gan kāda no šīm iekaisīgajām zarnu slimībām.

Kāda ir šo slimību diagnostika?
Līdzīgi kā vēža gadījumos slimību diagnosticē ar endoskopijas (fibrokolonoskopijas) palīdzību, ņemot biopsijas.

Vai vienmēr šo slimību gadījumā nepieciešama operācija?
Atšķirībā no vēža, šo slimību ārstēšanu uzsāk gastroenterologi ar medikamentiem. Ķirurģiska operācija nepieciešama salīdzinoši reti, vai nu komplikāciju gadījumā (asiņošana, zarnu plīsums, jeb perforācija, zarnu necaurejamība, akūta zarnas paplašināšanās, fistulu u.c. gadījumos), kā arī ielaistos gadījumos, kad ārstēšana ar medikamentiem vairs nelīdz. Operāciju veidi ir dažādi atkarībā no slimības būtības un atrašanās vietas.