Alerģija ir ļoti reāla un dažkārt arī dzīvībai bīstama slimība, kuras cēloņi meklējami iedzimtībā un vidē, tomēr psihei ir nozīmīga loma alerģijas izpausmēs, jo emocijas var izraisīt alerģiskas reakcijas.
"Alerģija atrodas uz robežas starp psihi un ķermeni," uzskata ārsts un alternatīvās medicīnas autoritāte Endrjū Veils. "Emocionāls stress var veicināt alerģiskas reakcijas, un ar autogēnā treniņa metodēm tās iespējams mazināt. Piemēram, cilvēkam, kuram ir alerģija pret rozēm, reakciju var izraisīt arī mākslīgas rozes aplūkošana, kas pierāda, ka alerģija ir saistīta ar psihi un smadzenēm." Lai mazinātu vai pat novērstu alerģiskās reakcijas, Veils iesaka izmantot hipnozes terapiju.
Mīts: bērniem alerģijas ar laiku izzūd.
Bērniem pārtikas produktu izraisītas alerģijas novērojamas desmit reižu biežāk nekā pieaugušajiem. Daži zinātnieki uzskata, ka cilvēkam pieaugot un attīstoties viņa kuņģa un zarnu sistēmai, organisms spēj labāk bloķēt komponentus, kas izraisa pārtikas produktu alerģijas. Parasti bērniem pieaugot, izbeidzas alerģijas pret govs pienu, olām, kviešiem un sojas produktiem. Taču alerģijas pret zemesriekstiem, lazdu riekstiem, zivīm un gliemenēm var saglabāties visu mūžu. Savukārt citiem bērniem ar laiku izbeidzas viena alerģija, bet vietā nāk cita.
Mīts: alerģijas nav dzīvībai bīstamas.
Lai gan tas notiek reti, tomēr no alerģijas var arī nomirt. Daži cilvēki pret kādu vielu var būt tik jutīgi, ka alergēns var izraisīt tādu dzīvībai bīstamu reakciju kā anafilaktisko šoku, kura laikā strauji krītas asinsspiediens, pietūkst mēle vai rīkle, krampjaini saraujas elpvadi, apgrūtinot elpošanu. Anafilaktiskā šoka gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.
Visbiežāk anafilaktisko šoku izraisa pārtika vai medikamenti, taču to var radīt arī kukaiņa kodiens vai ļoti retos gadījumos arī imūnterapija, ar ko tiek ārstēta alerģija. Cilvēkiem, kam bijušas šādas spēcīgas alerģijas lēkmes, vienmēr jānēsā līdzi šļirce ar epinefrīnu (hormona adrenalīna sintētiska forma), kas injicējams gadījumā, ja sākas anafilaktiskais šoks.
Mīts: cilvēkiem, kas ir alerģiski pret dzīvniekiem, alerģiju rada dzīvnieka spalva.
Suns, protams, ir cilvēka labākais draugs, taču tikai ne tādā gadījumā, ja saimnieks ir to 10 līdz 15 procentu cilvēku vidū, kam ir alerģija pret mājdzīvniekiem. Taču alergēns ir īpašs proteīns, kas atrodams nevis dzīvnieka spalvā, bet gan ādā un mazākā koncentrācijā arī urīnā un siekalās.
Dzīvoklī, kurā dzīvo suns vai kaķis, gaisā nokļūst mikroskopiskas dzīvnieka ādas daļiņas. Tā kā visiem kaķiem un suņiem ir āda, tad nepastāv nealerģiskas sugas. Tomēr, tā kā īsspalvaini dzīvnieki mazāk met spalvu, tad arī viņu ādas daļiņas gaisā nokļūst mazākā daudzumā. Salīdzinājumā ar kaķiem suņi alerģijas izraisa divreiz retāk, taču, ja tev ir alerģija pret spalvainiem dzīvniekiem, vienīgie ieteicamie mājdzīvnieki ir zivis un rāpuļi.
Mīts: cimdi aizsargā no indīgiem augiem.
Lai izvairītos no tādu augu kā indīgā efeja izraisītajām alerģijām, parastie tiek ieteikts nepieskarties šo augu lapām. Tomēr bieži vien šķiet, ka nekādi piesardzības pasākumi nespēj aizsargāt no šīm alerģijām.
Ķīmiskā viela, kas šos augus dara tik indīgus, ir eļļaini sveķi, kas var nokļūt uz apģērba, suņa spalvas vai uz dārza darbarīkiem. Ja tu nonāc saskarē ar indīgo efeju, 20 līdz 30 minūšu laikā nomazgā eļļainos sveķus (vislabāk ar ziepēm un ūdeni), lai tie nepagūst iesūkties ādā. Tā kā šie sveķi var būt bīstami vēl gadu vai ilgāk, nomazgā arī visus notraipītos priekšmetus.
Mīts: cilvēki, kam ir alerģija pret gliemenēm, patiesībā alerģiju rada gliemenēs esošais jods.
Daži cilvēki, kam ir alerģija pret jūras produktiem, izvairās no medikamentiem un izmeklēšanas procedūrām, kurās tiek izmantots jods, jo baidās no alerģiskām reakcijām. Taču nepastāv saistība starp alerģiju pret zivīm un gliemenēm un alerģiju pret jodu. Alerģiju pret jūras produktiem rada proteīns, nevis jods.
Mīts: daudziem cilvēkiem ir alerģija pret pienu.
Piena alerģija ir visizplatītākā mazu bērnu vidū un, cilvēkam pieaugot, šī alerģija parasti izzūd. Ja pieaugušiem cilvēkiem piens izraisa tādas reakcijas kā krampji, gāzu veidošanās un caureja, šo simptomu cēlonis bieži vien nav alerģija, bet gan laktozā intolerance - iedzimta slimība, ko izraisa fermenta laktāzes trūkums organismā. Laktāze ir viela, kas nepieciešama, lai sadalītu laktozi – cukuru pienā un piena produktos.
Tāpat kā pārtikas produktu alerģijas, arī dažādu pārtikas produktu nepanešana ir organisma negatīva reakcija pret šiem produktiem, taču, pretēji alerģijai, pārtikas produktu nepanešana nav saistīta ar imūnsistēmu.
Mīts: dabiskas izcelsmes pārtikas produkti neizraisa alerģiju.
Tikai dabiskas izcelsmes pārtikas produktu iekļaušana ēdienkartē negarantē, ka tu izvairīsies no alerģijām. Patiesībā daži no visalerģiskākajiem produktiem ir "dabiskie", neapstrādātie pārtikas produkti - govs piens, olas, zemesrieksti, kvieši, sojas pupas, zivis, gliemenes un lazdu rieksti. Šie produkti izraisa aptuveni 90 procentus alerģisko reakciju. Alerģiju cēlonis nav šo produktu audzēšanai izmantotās ķimikālijas, bet gan šo produktu proteīni.
Mīts: pretalerģijas injekcijas nav iedarbīgas.
Lai gan imūnterapija palīdz ne vienmēr un ne visiem, kukaiņa koduma gadījumos tā ir iedarbīga 98 procentos gadījumu, bet pret siena drudzi imūnterapija palīdz 85 procentos gadījumu. Atsevišķos gadījumos pati imūnterapija var izraisīt alerģisku reakciju, taču, ja zāles tiek lietotas pareizi, šo risku iespējams mazināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
