Kad šķiet slikti – par ko atcerēties, lai izķepurotos no skumju fāzes

Pašizaugsmes treneri, sevis motivēšanas bloga un grāmatas "1,000+ Little Things Happy, Successful People Do Differently" autori Marks un Endžela Černofi iesaka skumju un bezcerības brīžos palūkoties uz to, kas tev jau ir, tā vietā, lai domātu par zaudējumiem. Lūk, Marka Černofa ieteikumi un atgādinājumi, kas palīdzēs motivēt, kad tas visvairāk nepieciešams!

Ne velti ir teiciens – ja vienas durvis aizveras, citas atveras. Kādu durvju aizvēršanās nenozīmē, ka visam pienācis gals. Tas ir pamudinājums doties uz priekšu. Kā to apstiprina dažādas pieredzes – pārmaiņas ir labas, jo neliek mums iesūnot. "Kad pienākuši grūti laiki, atgādini sev, ka nevienas sāpes nerodas bez iemesla. Novirzies no tā, kas tevi sāpinājis, bet nekad neaizmirsti, ko šīs sāpes tev iemācījušas," skaidro Černofs. Grūtības nebūt nenozīmē to, ka esi nolemta neveiksmju rindai – tās tikai motivē un liek pacīnīties, lai nonāktu pie panākumiem.

Sāpju brīžos der atcerēties, ka labas lietas prasa laiku. Tāpēc saglabā pozitīvismu un esi pacietīga, jo ar laiku viss nokārtosies. Tāpat der atcerēties, ka ir divu veidu sāpes: tādas, kas liek ciest, un tādas, kas izmaina tevi. Tā vietā, lai no sāpēm izvairītos, mācies no šīs pieredzes, jo tas palīdzēs tev augt emocionāli.

Pēc lietus vienmēr spīd saule, bet pēc ziemas seko pavasaris. Tāpat ir ar dzīves satricinājumiem – pēc tiem mēs tāpat sadzīstam. Tāpēc lieku reizi der sev atgādināt, ka nekas nav mūžīgs. Pat ja šķiet, ka melnā strīpa dzīvē nekad neizdzisīs, arī tai pienāks gals.

Šī iemesla dēļ pašizaugsmes treneris iesaka priecāties par to labo, kas tavā dzīvē notiek šobrīd. Jo arī šīs sajūtas nebūs mūžīgas. "Tas, ka dzīve šobrīd nav viegla, nenozīmē, ka tu nevari smaidīt. Katrs mirklis sniedz tev jaunu sākumu un jaunas beigas," pārdomās dalās Černofs. Tāpēc otrās iespējas ir jātver katra sekunde un jāizmanto tās visproduktīvākajā veidā.

Vislielākie čīkstētāji parasti ir tie ļaudis, kas vismazāk sasniedz. Tāpēc der atcerēties mantru – labāk mēģināt paveikt ko diženu un izgāzties, nekā nedarīt neko un dzīvot uz neesošu panākumu lauriem. Visa beigas nav tad, kad esi piedzīvojusi kādu neveiksmi, bet gan tad, kad neesi pat mēģinājusi darīt kaut ko un jau čīksti, ka neizdosies. Vajag patiešām noticēt un turpināt censties.

"Neļauj pagātnes ēnām aptumšot nākotnes durvju slieksni. Šodienas pavadīšana sūdzoties par vakardienu nepadarīs rītdienu gaišāku," iesaka Maikls Černofs. Tā vietā viņš mudina rīkoties un padarīt dzīvi labāku, mācoties no pieredzes. Tas nepieciešams, jo īstena laime sākas tad, kad esi pārstājusi sūdzēties par savām problēmām un sāc pateikties par neesošajām.

No dzīves atstātajām rētām nevajag kaunēties. Rēta – tas ir apliecinājums tam, ka brūce ir sadzijusi un pārdzīvojums ir pagātnē. Tu esi uzveikusi sāpes, guvusi mācību, kļuvusi stiprāka un dzīvo tālāk. "Rēta ir triumfa tetovējums, ar ko lepoties. Neļauj savām fiziskajām un emocionālajām rētām turēt sevi par ķīlnieci. Neļauj tām likt tev dzīvot bailēs," iedvesmo Černofs.

Protams, mēs nevaram likt rētām izzust, bet tu vari izmainīt, kā uz tām lūkojies. Tās var simbolizēt drosmi un spēku, nevis gļēvulību un sāpes. Emocionāli visspēcīgākie ir tie cilvēki, kas savā dzīvē visvairāk cietuši. Tas stiprina raksturu. Turklāt tagad tev ir iespēja izaugt par vēl drosmīgāku sievieti.

Pacietība ne vienmēr nozīmē gaidīšanu – tā ir prasme saglabāt pozitīvu attieksmi, kamēr sūri un grūti strādā pie savu sapņu piepildīšanas, zinot, ka viss darbs būs tā vērts. Tāpēc, ja zini, ka gribi mēģināt, neaizmirsti to, ka darbs būs tā vērts. "Tas var nozīmēt to, ka kādu laiku zaudēsi stabilitāti un komfortu, varbūt retu reizi pat prātu. Tas var nozīmēt arī to, ka neēdīsi un negulēsi, kur esi radusi, pat vairākas nedēļas. Taču tas nozīmē arī to, ka pastiepsi savu komforta zonu, kas nereti liks skriet šermuļiem," skaidro Černofs.

Taču ar grūtībām ir jārēķinās, ja ilgtermiņā vēlies būt laimīga un veiksmīga. Ir jāsamierinās ar to, ka dažas attiecības ar līdzcilvēkiem var izirt, jāpacieš muļķības, ko runā tavi vienaudži. Turklāt virzīšanās uz priekšu prasīs laiku, kas rezultēsies savā telpā. Ja to ļoti gribēsi, tu cīnīsies, neskatoties uz neveiksmēm un noraidījumiem. Un katrs spertais solis liks tev justies labāk par jebko, ko esi iedomājusies. Nav labākas sajūtas par grūtību pieveikšanu.

Kad apkārtējie ir negāciju nomākti un bubulis vārdā depresija karājas virs daudzu galvām, neļaujies šīm domām nomākt arī tevi. Pat ja līdzcilvēki ar saviem izteikumiem cenšas vilkt tevi līdzi – pasmaidi. Citādi tas skars tavu entuziasmu un tiekšanos pēc mērķa. Neļauj citu rūgtumam izmainīt sevi, jo var gadīties, ka tev stāstīto uztversi pārāk tieši, pat ja tas nav personiski. Cilvēki lielākoties ko tādu dara nevis citu dēļ, bet gan sevis.

"Pāri visam – nekad sevi neizmaini, lai atstātu iespaidu uz cilvēku, kas saka, ka neesi pietiekami laba. Mainies, ja tas liek justies labāk tev pašai un ved uz gaišāku nākotni. Cilvēki turpinās runāt neatkarīgi no tā, ko tu dari un cik labi tev tas sanāk. Tāpēc, pirms raizēties par to, ko citi domās, raizējies par sevi," iesaka Černofs. Ja par kaut ko ir pārliecība, nav jābaidās par to cīnīties. Īpaši tad, ja tas tevi dara laimīgu.

Īstena motivācija virzīties uz priekšu nāk no situācijām, kad ir tik daudz, par ko sūdzēties un raudāt, bet tu izvēlies smaidīt un novērtēt to, kas tev tiek dots. Mazie dzīves atalgojumi slēpjas aiz katra grūtību šķēršļa, taču ir jābūt pietiekami atvērtam prātam, lai šīs balvas saskatītu. Tu nevari piespiest, lai viss notiktu uzreiz – atliek tikai sajukt prātā mēģinot.

"Beigās mīlestība pret dzīvi ir uzticēšanās intuīcijai, iespēju pieņemšana, laimes pazaudēšana un iegūšana, atmiņu lološana un mācīšanās caur rūgtu pieredzi. Tas ir ilgtermiņa ceļojums. Ir jābeidz raizēties, prātot un šaubīties katru brīdi. Smejies par apjukumu, dzīvo apzinīgi un izbaudi dzīvi, kas atklājas tavā priekšā," motivē pašizaugsmes treneris. Tas var novest pie tā, ka neatradīsies gluži tur, kur cerēts, bet laika gaitā nonāksi tur, kur tev jābūt.

Viena no lietām, no kā nevajadzētu baidīties, ir mēģināšana vēlreiz. Vai tie būtu darba meklējumi, tiekšanās pēc mīlestības vai sapņošanas par tāliem ceļojumiem. Smagām dzīves mācībām nevajadzētu nocietināt tavu sirdi. Svarīgākās mācības tāpēc nāk no brīžiem, kas bijuši emocionāli visgrūtākie – pat ja šķiet, ka viss, kas varētu noiet greizi, tiešām noiet greizi. Tādos brīžos der atcerēties, ka nebūsi iestrēgusi mūžīgi. Mirklī, kad gribas padoties, atceries, ka ir jāiziet cauri peklei, lai nonāktu pie labākas paša versijas.

"Jā, dzīve ir skarba, bet tu esi izturīgāka. Atrodi spēku smieties katru dienu. Atrodi drosmi justies citādāk, bet reizē būt skaista. Atrodi savā sirdī spēju likt citiem smaidīt. Neraizējies par lietām, kuras tu nevari mainīt. Dzīvo vienkārši. Mīli bagātīgi. Runā patiesi. Strādā centīgi. Un, pat ja gadās krist, turpini virzīties uz priekšu. Turpini augt," rezumē pašizaugsmes treneris Maikls Černofs.