"Putekļu bīstamību galvenokārt nosaka to izmērs, forma un ķīmiskais sastāvs. Vislielāko bīstamību veselībai var radīt neregulāras formas, ķīmiski aktīvi un neliela izmēra putekļi. Mūsdienās lielākas bažas rada tieši sīka izmēra putekļu daļiņas, ko sauc par nanodaļiņām. Atšķirībā no lielāka izmēra putekļiem tās ilgstoši var uzturēties gaisā, savukārt ieelpojot, var nokļūt visdziļāk plaušās un tālāk ar asinīm izplatīties pa visu organismu un uzkrāties asinsvadu sieniņās, limfmezglos, smadzenēs, aknās un citos orgānos, " stāsta projekta zinātniskais vadītājs, DDVVI vadītājs Ivars Vanadziņš.
Pētījuma rezultāti norāda, ka augsta nanodaliņu koncentrācija biežāk sastopama darba vidē, kur tiek veikti specifiski procesi, piemēram, slīpēšana, pulēšana, metināšana vai krāsošana. Viszemākā nanodaļiņu koncentrācija novērota birojā, bet visaugstākā, proti, 17 reizes lielāka, darba vietā, kur notiek metināšanas procesi, kā arī koksnes slīpēšanas laikā, tur astoņas reizes augstāka koncentrācija kā birojā. Ražošanas telpās tika konstatētas daļiņas ar sarežģītu ķīmisko sastāvu - silīcija, mangāna, cinka, hroma un citu ķīmisko elementu klātbūtni.
"Paralēli gaisa kvalitātes izpētei, analizējām arī darbinieku veselības stāvokli, veicot darbiniekiem deguna skalojumus, deguna gļotādas uztriepes un asins analīzes. To rezultāti apliecināja, ka nanodaļiņu iekļūšana šūnās izraisa paaugstinātu iekaisuma reakciju, kas ilgtermiņā var izraisīt darbinieku saslimšanu ar bronhītu, pneimoniju, kā arī attīstīt putekļu izraisītas slimības, piemēram, bronhiālo astmu," norāda Vanadziņš.
Metode izveidota projekta "Modernu diagnostikas un izpētes metožu izstrāde nanodaļiņu un ergonomisko faktoru radītajiem riskiem darba vietās" laikā un izpēti veikuši Darba drošības un vides veselības institūta (DDVVI) pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
