Alerģijas gadījumā imūnsistēma izteikti reaģē uz agrāk nekaitīgu vielu, piemēram, ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvām vai pārtikas produktiem. Tas, kādēļ imūnsistēma pārmērīgi reaģē, nav skaidri zināms. Alerģisku slimību diagnostikai izmato alerģijas testus un rūpīgu pacienta iztaujāšanu par slimību, dzīves apstākļiem un citām saistītām lietām.
Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja Rita Paeglīte skaidro, ka organisms, lai tiktu galā ar vīrusiem un baktērijām, izmanto antivielas, tādā veidā padarot tos nekaitīgus. Antivielas ir asins olbaltumi, ko organisms veido tieši atbilstoši konkrētam antigēnam (alerģijas gadījumā sauktam par alergēnu).

No šķavām līdz vemšanai

Alerģijas slimniekiem ir dažādas sūdzības: nieze, šķavas, izdalījumi no deguna, graušana acīs, asarošana, ādas reakcijas un citas. Alerģiska reakcija var kļūt īpaši bīstama, ja spēcīgi reaģē bronhi vai asinsrite. Bronhu sašaurināšanās izraisa bronhiālai astmai raksturīgu lēkmjveida elpas trūkumu, bet asinsrites traucējumi alerģiskas reakcijas gadījuma var attīstīties īsā laikā. To sauc par dzīvībai bīstamu anafilaktisku šoku.

Ir grūti paredzēt to, kā alerģija attīstīsies. Dzīves gaitā alerģiskas reakcijas intensitāte var mainīties. Itin bieži, cilvēkam kļūstot vecākam, imūnsistēmas spēja reaģēt mazinās un alerģiskā reakcija kļūst vājāka. Tieši jauniem cilvēkiem alerģija var paplašināties, to var izraisīt vielas, kuras pirms tam cilvēks labi panesis, un simptomi var kļūt pat izteiktāki, skaidro Rita Paeglīte.

40 % slimnieku pēc astoņiem gadiem attīstās siena drudzis tā sauktās alerģijas pakāpes maiņas dēļ. Siena drudža vietā vai papildu tam attīstās alerģiska bronhiālā astma.

Alerģiju var izraisīt ziedputekšņi, dzīvnieku izcelsmes alergēni, istabas putekļi, mājas ērcītes, pelējuma sēņu sporas, kukaiņu inde, dažādi pārtikas produkti, krustotā alerģija, alerģija pret sauli un medikamenti.

Nedraudzīgie ziedputekšņi

Galvenokārt alerģiju izraisa tie ziedputekšņi, ko pārnēsā vējš. Augi šādus ziedputekšņus izdala lielā daudzumā, piemēram, viena rudzu vārpa var izdalīt vairāk nekā 4 miljonus ziedputekšņu. Ja ir labvēlīgi vēja apstākļi, ziedputekšņi izplatās līdz pat 400 km tālu. Īpaši bieži alerģiju izraisa bērzu, alkšņu, lazdu un zāles ziedputekšņi. Ja ziema ir bijusi silta, ziedputekšņi lido jau no februāra.

Dažādiem ziedputekšņiem ir sava raksturīgā lidojuma sezona. Pie agrīni ziedošajiem pieder krūmi un koki, piemēram, lazda un alksnis. Zāle un labība zied pārsvarā no maija līdz jūlijam, bet nātre un ceļmallapa zied no maija līdz augustam. Augu ziedēšanas laiks ir atkarīgs no laika apstākļiem, tādēļ alerģiskie simptomi katru gadu var parādīties nedaudz atšķirīgā laikā. Arī klimata ziņā atšķirīgos apgabalos ziedputekšņu lidošanas laiks ir atšķirīgs.

Rita Paeglīte iesaka sevi no ziedputekšņiem pasargāt šādi:

  • Uzziniet informāciju par aktuālo ziedputekšņu izplatību!
  • Laikā, kad jūsu alerģiju izraisošie ziedputekšņi intensīvi lido, pēc iespējas mazāk uzturieties brīvā dabā un izvairieties no darbībām brīvā dabā, kas prasa piepūli, piemēram, sportošanas!
  • Plānojiet atvaļinājumu laikā, kad mājās lido visvairāk ziedputekšņu, un ceļojiet uz apgabaliem, kur ir maz alergēnu, piemēram, uz salām, pie jūras vai uz kalniem! Informāciju par ziedputekšņu izplatību Eiropā atvaļinājuma plānošanai jūs varat atrast internetā www.pollen.at (Austrija) un www.polleinfo.org (Eiropa). Latvijas ziedputekšņu izplatības kalendārs atrodams Latvijas Astmas un alerģijas biedrības mājas lapā www.astmaalergija.lv sadaļā Astma. Tur, tāpat kā pagājušajā gadā, atrodama Latvijas ziedputekšņu izplatības prognoze kopā ar alergologa komentāru.
  • Braucot ar automašīnu, aizveriet logus un izslēdziet ventilāciju, jo kopā ar svaigo gaisu automašīnā nokļūst arī daudz ziedputekšņu! Ieteicams iebūvēt ziedputekšņu filtru.
  • Laukos ziedputekšņu koncentrācija ir augsta no rītiem, bet pilsētā – vakaros. Tādēļ lauku apvidos dzīvokli vēdiniet no septiņiem vakarā līdz pusnaktij, bet pilsētā no sešiem līdz astoņiem rītā!
  • Pērkot putekļusūcēju, pievērsiet uzmanību, lai tam būtu putekļu HEPA filtrs! Taču filtra maisiņš tik un tā jāmaina vismaz reizi divās nedēļās. Ideālā gadījumā mājokļa alerģiskajiem slimniekiem nevajadzētu sūkt putekļus un būt klāt putekļu sūkšanas laikā.
  • Matus mazgājiet pirms gulētiešanas!
  • Novelciet ielas apģērbu, pirms ieejat guļamistabā, lai tur nonāktu pēc iespējas mazāk ziedputekšņu!
  • Uzturoties brīvā dabā, nēsājiet brilles vai saulesbrilles!
  • Pat ēdiens izraisa alerģiju

    Alerģiju pret pārtikas produktiem bieži vien atklāj pēc ilgāka laika. Svarīgi ir atšķirt alerģiju no nepanesības. Alerģijas iemesls ir imūnsistēmas palielināta jutība, tā noris ar antivielu veidošanos. Nepanesībai ir līdzīgi simptomi, taču tā neizraisa imūnsistēmas reakciju. Nepanesības iemesls var būt, piemēram, enzīmu trūkums, kā piena cukura (laktozes) nepanesības gadījumā.

    Alerģiju bieži izraisa šādi pārtikas produkti un to sastāvdaļas: piens, olas (visvairāk olas baltums), zivis, vēžveidīgie (moluski, garneles, vēži), gaļa (vistas gaļa, buljoni), pākšaugi (zemesrieksti, soja, zirņi, pupiņas), nerafinēta eļļa, graudaugi (baltie kviešu milti, kukurūza, auzu pārslas, prosa, rudzi, mieži, griķi), citi kultūraugi, tādi kā selerijas, pētersīļi, burkāni, tomāti, kāposti, kartupeļi, kafija, augļi un ogas (āboli, persiki, lazdu rieksti, bumbieri, aprikozes, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, cidonijas), garšvielas, konservēti un marinēti produkti un alkohols.

    Visbiežāk alerģiju izraisa tādi konservanti kā E–220 līdz 227, E–210 līdz 219, E–249 līdz 252, antioksidants E–321, krāsvielas E–102, E–122, E–123, E–124, E–127, E–151 un aromatizētāji E– 550 līdz 553.

    Lai sadzīvotu ar alerģiju pret pārtiku vai tās sastāvdaļām, nepieciešams:

  • Lasīt etiķetes, lai uzzinātu, ko satur izvēlētais pārtikas produkts. Iepazīstieties ar jēdzieniem, ar kuriem var apzīmēt "jūsu" alergēnu un mēģiniet izvairīties no tā!
  • Ja jums ir aizdomas par alerģiju pret kādu pārtikas produktu, tad iekārtojiet uztura dienasgrāmatu. Pēc iespējas precīzāk pierakstiet, ko jūs ēdat un kādas ir jūsu sūdzības! Šīs ziņas palīdzēs noteikt "jūsu" alergēnu.
  • Dažu pārtikas produktu, piemēram, atsevišķu dārzeņu un augļu alergēni karstumā pārveidojas un vārītā veidā neizraisa alerģiskas reakcijas. Arī zaļumi kaltētā veidā var būt panesami.
  • Izvairieties ne tikai no pārtikas produktiem, bet arī no zālēm, kuru sastāvdaļas jums nav zināmas!
  • Restorānā mērķtiecīgi pajautājiet, vai jūsu izvēlētais ēdiens nesatur jums bīstamas piedevas!
  • Arī esot ciemos, pajautājiet par ēdienu sastāvdaļām!
  • Putekļu ērcītes bojā dzīvi daudziem

    Mājas ērcītes ir ļoti mazas – 0,1 līdz 0,5 mm. Tās pārtiek no ādas zvīņām, pelējuma sēnītēm, blaugznām un matiem. Viens līdz divi grami ādas zvīņu, ko cilvēks dienā zaudē, baro 1,5 miljonus mājas putekļu ērcīšu veselu dienu. Tā viens grams putekļu no matrača var saturēt 2000 līdz 15000 ērcīšu.

    Problēmas rada ērcīšu izkārnījumi – tie izžūst un saistās ar mājas putekļiem. Ziemā, kad apkures dēļ gaiss telpās kļūst sausāks, ērcīšu skaits samazinās, bet arī tad cilvēks nav pasargāts no simptomiem – putekļi izžūst un tajos esošie ērcīšu izkārnījumi izdala savus alergēnus.

    Lai izvairītos no putekļu ērcītēm, Rita Paeglīte iesaka:

  • Regulāri vēdiniet dzīvokli un ievērojiet, lai tas būtu pēc iespējas sausāks! Tas īpaši attiecas uz guļamistabu. Gaisa mitrumam jābūt mazākam nekā 60 %, bet temperatūrai 14°C līdz 20°C.
  • Atsakieties no "putekļu uztvērējiem" guļamistabā, piemēram, lieliem aizkariem, vaļējiem grāmatplauktiem un paklājiem ar garām bārkstīm!
  • Lai nodrošinātu labu ventilāciju, gultai jābūt kājām un bez slēgtas gultas kastes. Zem matrača ir ieteicamas gaisa caurlaidīgas koka vai stiepļu restes.
  • Matračus pārvelciet ar ērču drošu pārvalku! Apmainiet pārvalku, ja tas ir vecāks par 8 gadiem!
  • Dūnu sega, gultas sega un gultas veļa jāmazgā regulāri vismaz 60°C, bet labāk 95°C karstā ūdenī. Spilvenus un gultas segas jūs varat apvilkt ar ērču drošiem pārvalkiem.
  • Mīksto mēbeļu vietā izvēlieties mēbeles ar gludu ādu. Ja tas nav iespējams, mīkstās mēbeles regulāri jātīra un jāapstrādā ar ērcīšu iznīcinošiem līdzekļiem, ko var iegādāties aptiekā. Ar tādiem līdzekļiem var apstrādāt arī grīdas paklājus.
  • Pērkot putekļusūcēju, pievērsiet uzmanību, lai tam būtu īpašs, smalks putekļu filtrs, HEPA filtrs. Taču filtra maisiņš tik un tā jāmaina vismaz reizi divās nedēļās. Ideālā gadījumā pašiem slimniekiem nevajadzētu sūkt putekļus un būt klāt putekļu sūkšanas laikā.
  • Mīkstajās rotaļlietās esošās ērcītes var iznīcināt, ievietojot rotaļlietas saldētavā. Ir arī mīkstās rotaļlietas, kuras var mazgāt vismaz 60°C temperatūrā.
  • Reģioni, kas ir augstāk nekā 1200 metru virs jūras līmeņa, ir piemērotas vietas atvaļinājumam cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret mājas putekļiem. Pieaugot augstumam, gaiss kļūst sausāks, tādēļ apstākļi ērcīšu izdzīvošanai kļūst sliktāki un ērcīšu daudzums samazinās.

    Alerģija pret sauli?

    Alerģiju pret sauli jeb polimorfo gaismas dermatozi galvenokārt izraisa garo viļņu ultravioletie A stari. Tā parasti parādās, sākoties siltajam gadalaikam, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Biežāk slimo 16 līdz 60 gadus vecas sievietes.

    Reakcija parādās novēloti – otrajā vai trešajā dienā pēc sauļošanās sākas stipra nieze. Uz sejas un dekoltē rajonā, uz rokām, retāk uz plaukstu virspuses un augšstilbiem āda kļūst sārta, veidojas čulgas vai mezgliņi.

    Labākais ieteikums ir izvairīties no saules. Cilvēkam, kurš zina, ka viņam ir alerģija pret sauli, savlaicīgi pirms saulainā gadalaika iestāšanās, kā arī pirms došanās atvaļinājumā uz saulainiem apgabaliem jākonsultējas ar alergologu, stāsta Rita Paeglīte.

    Krustotā alerģija jeb kairinošā radniecība

    Tiem, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, problēmas var radīt arī atsevišķi pārtikas produkti. Tie var izraisīt ne tikai mutes gļotādas niezi, pietūkumu un čūlas, bet arī iesnas, acs gļotādas iekaisumu, bronhiālo astmu un tādas ādas reakcijas kā nātreni.

    Krustoto alerģiju iemesls augu savstarpējā "radniecība" un tādēļ alergēni ir līdzīgi. Imūnsistēma reaģē ne tikai uz ziedputekšņiem, bet līdzības dēļ arī uz konkrētām pārtikas produktu sastāvdaļām, piemēram, augļiem, riekstiem vai garšvielām.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!