Nosargā savu veselību arī rudenī – ieteikumi iesnu ārstēšanai
Foto: Shutterstock

Rudenī, kad laikapstākļi kļūst vēsāki un krietni biežāk nākas izmirkt lietū vai brist cauri peļķēm, iesnas var šķist teju neizbēgamas. Par to, kā pēc iespējas ātrāk un vieglāk atbrīvoties no šķavām un aizlikta degunā, konsultē ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga un "Benu" aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Slimībās vainojami vīrusi

Sumeraga uzsver – patiesībā tipiskākajai rudens likstai, ko mēs saucam par saaukstēšanos, kad galva dulla un deguns ciet, nav tieša sakara ar aukstumu. Parasti tā ir vīrusa infekcija, kam pacelt galvu licis pēkšņais vēsums un organisma aizsargspēju samazināšanās izmirkstot, nosalstot vai saskaroties ar stresu. Iesnu norisi var iedalīt trīs stadijās. Pirmajā dienā, kad vīruss sācis savus kaitnieciskos darbus, deguna gļotāda kļūst izteikti sausa un gribas šķaudīt. Jau nākamajā dienā sāk veidoties ūdeņaini izdalījumi un mēs saprotam, ka iesnas tomēr ir klāt. Tad ar katru nākamo iesnu dienu izdalījumi sabiezē, kļūst gļotaināki. Pēc aptuveni četrām dienām jau jūtama atlabšana. Citādi, ja vīrusa infekcijai pievienojas kāda baktērija – par to parasti liecina tas, ka iesnas nedēļas laikā nerimstas, – izdalījumi kļūst izteikti biezi, iegūst zaļganu nokrāsu.

Savukārt Ozoliņa norāda, ka rudenīgā laikā klienti vienmēr pastiprināti jautā līdzekļus pret iesnām un saaukstēšanos. Svarīgi atcerēties arī, ka iesnām var būt dažādi iemesli, tādēļ vajadzētu farmaceitam izstāstīt situāciju un jautāt pēc tieši jums piemērotiem līdzekļiem. Tāpat iesnu sezonā svarīgi veikt arī profilakses pasākumus, kas samazina vīrusu iekļūšanu organismā.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl