Osteorefleksoterapija jeb dūriens kaulā  (19)

Osteorefleksoterapija ir Latvijas zinātnieku izveidota ārstniecības metode jau vairāk nekā 50 gadu, taču to nevarētu saukt par populāru. Varbūt tāpēc, ka procedūra nav patīkama - kaulā ar šļirci tiek ievadīts fizioloģiskais šķīdums. Toties speciālistiem metodes efektivitāte šaubas nerada, to izmanto Krievijā, vairākās bijušajās Padomju Savienības republikās, tā nonākusi līdz Amerikai. Šādi par osteorefleksoterapiju stāsta ārsts Marģers Funka, kurš pacientus pieņem ceturtdienās Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrā.

Bez blakusparādībām

Metodes autors ir profesors Georgs Jankovskis, kurš joprojām ārstē pacientus. 20. gadsimta 60. gados zinātnieki, izpētot daudzu kaulu nervu saistību ar muguras un galvas smadzenēm, atklāja kaulu sensoro sistēmu. 

Galvas smadzeņu lielo pusložu garozā kaulu sistēmas pārstāvniecības zonas atrodas blakus ādas, muskuļu un citu sensoro sistēmu apgabaliem. Tā kā tie daļēji pārklājas, kairinot kaulu receptorus, var ietekmēt arī citas organisma sistēmas un to funkcijas.

Osteorefleksoterapeits Marģers Funka skaidro, ka procedūras laikā kaula mīkstajā daļā iedur adatu un ievada fizioloģisko šķīdumu, lai pastiprinātu nervu galu kairinājumu. Tiek izraisīts reflekss, kas pa nervu šķiedrām nonāk muskuļos, kaulos, asinsvados, iekšējos orgānos. Paplašinās asinsvadi, tiek noņemtas spazmas, slimnieka stāvoklis uzlabojas. Metodei nav blakņu.

Ne tikai kaulu un locītavu slimībām

Osteorefleksoterapeits uzsver, ka medicīnā neviena metode nav panaceja. Katrai slimībai un pat katram pacientam jāpiemeklē vispiemērotākā. Ar dūrienu kaulā 70 - 90% gadījumu tiek panākts pozitīvs rezultāts. Pirmām kārtām šo terapiju lieto slimībām, kas saistītas ar kaulu un locītavu sistēmu, piemēram, osteohondrozei, deformācijām u.c.

„Terapija ir iedarbīga mugurkaula disku nobīdes gadījumos, kad disks ir saplacināts vai ir pat trūce, kas nospiež nervu saknītes, tāpat locītavu slimību ārstēšanā. Taču to var izmantot arī iekšķīgām saslimšanām, piemēram, astmas lēkmes novēršanai," skaidro ārsts. Diagnožu uzskaitījums ir diezgan plašs. Šo terapiju var izmantot arī migrēnas, trejzaru nerva neiralģijas, enurēzes, atkarību u.c. slimību novēršanai.

Nepatīkami, bet efektīvi

„Cilvēkiem parasti šķiet, ka dūriens kaulā ir kaut kas ārkārtējs. Procedūra ir tik sāpīga, cik ir. Tas atkarīgs no cilvēka attieksmes un individuālās jutības. Profesoram Jankovskim ir paciente, kurai bijis vairāk nekā 400 injekciju gadā. Viņa sirgst ar retu sistēmisku slimību, kas rada muskuļu atrofiju. Ar medikamentiem to nevar izārstēt. Izmantojot osteorefleksoterapiju, kaite apturēta un ir pat uzlabojums, paciente jau var pati nostāvēt.

Cilvēkiem, kuri nespēj pārvarēt bailes no dūriena, jāmeklē cita metode," saka ārsts un piebilst, ka, piemēram, depresijas slimniekam reizēm izdodas palīdzēt pat ar vienu procedūru. „Durot kaulā, tiek kairināta atbilstošā smadzeņu puslode. Tās ir ķīmiskas norises smadzenēs, ko var mainīt vai nu ar medikamentiem, vai šādi. Taču antidepresantiem bieži vien mēdz būt blaknes, tāpat arī pretsāpju medikamentiem," Marģers Funka turpina.

Cik bieži vajadzīgas injekcijas un cik ilgi saglabājas efekts, tas katram pacientam ir individuāli. Reizēm pietiek ar vienu dūrienu, reizēm vajag vairāk. Ārsts šo procesu salīdzina ar vijoles stīgas uzskaņošanu: „Nav tā, ka to var izdarīt uzreiz. Osteorefleksoterapijā pēc injekcijas kļūst labāk, pēc tam atkal sāpes var atgriezties, tad vajadzīga atkārtota procedūra. Toties pēc tam efekts ir ļoti labs. Es arī savu muguru ārstēju tikai ar šo metodi, tāpēc zinu, kā tas ir, kad pazūd hronisks stīvums un sāpes. Parasti vajag no divām līdz 10 injekcijām, nedēļā reizi vai divas. Tā kā es braucu uz Kuldīgu ceturtdienās, tad praktizēju reizi nedēļā. Dūriena vieta tomēr ir jutīga divas trīs dienas."

Novērš arī atkarības

„Procedūras iedarbība saglabājas līdz diviem mēnešiem, taču hroniska slimība var atkal likt par sevi manīt pēc dažāda laika. Viens pacients pie manis atgriežas pēc gada, cits pēc diviem.

Protams, ja ir lielas pārmaiņas kaulos, deformācija, tad krasu uzlabojumu nevar gaidīt, bet šī metode tomēr ne tikai novērš simptomus, tātad sāpes, bet arī ārstē cēloni. Ja iedzeram pretsāpju tableti, cīnāmies tikai pret sāpēm, bet neārstējam. Slimību sākumposmā var gūt ļoti labus rezultātus: apturēt tālāku kaulu sabrukšanu un panākt, ka kauls atjaunojas, ka ieaug jaunas šūnas un šķiedras," praksē pārliecinājies speciālists.

Ārstam bijuši pacienti, kuri ārstējuši atkarības. Viņš atzīst: „Ar šo metodi var noņemt tieksmi, bet vajadzīga pacienta vēlme kaut ko mainīt, atteikties no netikuma. Es nevaru pacientam sasiet rokas un aizšūt muti. Atkarību ārstēšanā veiksmīgs iznākums ir 60-70% gadījumu. Osteorefleksoterapijas efekts var saglabāties vairākus gadus, pēc tam tā jāatkārto."

Jaunākie pētījumi

Pēdējos gados zinātnieki atklājuši vēl vienu pozitīvu šīs metodes aspektu. „Ārsti arvien vairāk runā par cilmes šūnu labvēlīgo ietekmi uz veselību un organisma atjaunošanos. Izrādās, ar katru dūrienu kaulā mēs atbrīvojam cilmes šūnas, tīri mehāniski tās iespiežam asinsritē. Tās var salīdzināt ar leikocītiem, kas virzās turp, kur ir iekaisums. Ir pieņēmums, ka arī cilmes šūnas dodas uz to ķermeņa vietu, kur ir kādas problēmas, un tās novērš. Profesors Jankovskis, kuram tagad ir 87 gadi, kopā ar biologiem sācis jaunu pētījumu par cilmes šūnām."