Dators - redzes lielākais ienaidnieks?
Straujo tehnoloģiju izplatību jau sen uzskata par galveno iemeslu jaunām redzes problēmām, kas skar lielāko daļu sabiedrības. Daudz profesionālu nodarbošanos ir cieši saistītas ar darbu pie datora, un atteikties no tā lietošanas nozīmētu pateikt ardievas savai karjerai. Tik radikāla rīcība tomēr nav nepieciešama, jo datora tiešā ietekme uz redzi nav pierādīta - monitors neizdala acīm kaitīgu starojumu, bet acis negatīvi ietekmē redzes slodze, kas ir rezultāts nepareizai datora lietošanai ikdienā. Tuvredzība, akomodācijas traucējumi un sausās acs sindroms ir izplatītākās sekas, ko izraisa intensīvs darbs ar datoru.
Visa nelaime ir paslēpta nevis mazajā mikroshēmu kastītē, bet nepareizā tās pielietojumā. Darba steigā nevajadzētu aizmirst par pareizu acu attālumu no monitora, par pareizu ķermeņa stāvokli, kā arī monitora kvalitāti un tā atrašanās leņķi.
Redzes koriģēšana
Redzes pārbaudes būtu jāveic vismaz reizi gadā un, uzzinot par pārmaiņām, pie ārsta jāvēršas nekavējoties. Vilcinoties sākotnēji nelielas sūdzības var izvērsties nopietnākā kaitē, tādēļ pienācīga uzmanība jāpievērš pat niecīgākajām redzes pārmaiņām. Acu veselības pasliktināšanās izpausmes var būt dažādas, bet visbiežāk saskaramies ar acu apsārtumu, graušanas sajūtu, asarošanu vai sausuma sajūtu, miglainu skatienu, sāpes un pat galvas reiboni pēc ilgstošas slodzes, kā arī redzes pārmaiņām, skatoties tuvumā vai tālumā.
Risinājumi jāizvēlas individuāli, jo, kas derēs vienam, nederēs citam. Liela nozīme organisma izpausmēs ir iedzimtībai, pacienta medicīnas vēsturei un dzīvesveidam. Uzklausot piedāvātos ārsta risinājumus, jāņem vērā, ka arī speciālistu vidū nav vienotas pārliecības par pareizāko redzes uzlabošanas veidu, tādēļ nekad nenāk par ļaunu apkopot vairākus viedokļus.
Izplatītākie veidi, kā koriģēt redzi, ir brilles, kontaktlēcas un lāzeroperācija, taču katra no šīm metodēm saistās ar zināmām neērtībām. Acīm draudzīgākais redzes korekcijas veids ir brilles. Ja šīs problēmas ir sākuma stadijā, pirms ķerties pie galējiem redzes uzlabošanas variantiem, ieteicams apsvērt demokrātiskākās metodes, piemēram, acu vingrojumi vai redzes uzlabošana ar jogas palīdzību.
Tiesa, nevienprātība speciālistu vidū pastāv arī briļļu stipruma izvēlē. Vēl pirms neilga laika pastāvēja priekšstats, ka minimālas tuvredzības gadījumā redze var nostabilizēties, apzināti nelietojot brilles vai izvēloties tās ar vājākām lēcām. Taču pēc jaunākās teorijas, pastāvot vismazākajām tuvredzības pazīmēm, iesaka pilnu korekciju, kas nodrošina maksimāli skaidru attēlu.
Ko izvēlēties?
Ja sarunā ar ārstu noskaidrojas, ka acīm nepieciešama redzi koriģējošā optika, tad nākamais solis ir pareiza tās izvēle - nēsāt tikai brilles vai arī vēl kontaktlēcas. Sākotnēji šķiet, ka kontaktlēcas ir ērtāks un vizuālam tēlam nekaitīgāks līdzeklis redzes koriģēšanā. Tomēr tās acij ir svešķermenis, kas veicina to nogurumu, it īpaši darbā ar datoru. Bez tam, ievietojot acīs kontaktlēcas, palielinās infekciju risks.
Kontaktlēcas nav jāuztver kā pamatlīdzeklis redzes korekcijā, vienīgi kā laba alternatīva atsevišķās ikdienas darbībās. Lēcu lietotājiem jāievēro arī konkrēti tabu - ar tām nevajadzētu iet pirtī un saunā, uzturēties sausā un piesmēķētā gaisā, arī, apmeklējot baseinu, no hlorētā ūdens kontaktlēcas labāk pasargāt.
Ņemot vērā datoru lielo izplatību, lielu popularitāti iemantojušas brilles, kas paredzētas lietošanai darbā ar to. Taču, ja no redzes viedokļa problēmas nav konstatētas, tad šādu briļļu lietošana ir tikai psiholoģiska lieta. Vēl jo vairāk - acij saspringuma brīdī jālūkojas caur lieku plakni, kas slodzi tikai palielina.
Acis - veselības spogulis
Negatīvas pārmaiņas pašsajūtā pamatā izraisa steiga - ģimenes rūpes, saspringts darba grafiks, ārpusdarba aktivitātes. Tas viss nomāc mūsu prātu visās jomās. Šajā pienākumu mudžeklī nereti aizmirstam pašu svarīgāko - sevi un savu veselību. Parasti veselību bojā, tāpat kā uzlabo vesels rīcību kopums. Sākot ar stresu un negatīvām domām, līdz tādiem pašiznīcinošiem ieradumiem kā smēķēšana un pārlieku bieža alkohola lietošana.
Lai kā mums gribētos dzirdēt veiksmes formulu, kas visas problēmas padarītu nebijušas, panākumu atslēga redzes uzlabošanai un acu skaistumam ir viena - veselīgs dzīvesveids un rūpes par sevi ikdienā, nevis izņēmuma gadījumos. Ieviešot korekcijas savā dzīves stilā, uzlabosies ne vien redze, bet vēl vispārējā pašsajūta un, kas ir ne mazāk svarīgi, arī izskats. Uzmanība jāpievērš būtiskām lietām: uzturam, sportiskām aktivitātēm, uzturēšanās svaigā gaisā un disciplīnai darbos ar pastiprinātu redzes slodzi.
Zelta padomi!
- Uzzinot par redzes traucējumiem, nekavējoties jāmeklē speciālists, kurš palīdzēs konstatēt problēmas iemeslu.
- Pastiprinātas slodzes laikā jāievēro pareizs darba režīms - regulāri atpūtas brīži un sistemātiski izpildīti vingrinājumi.
- Katram cilvēkam individuāli jānosaka optimālais laiks, ko drīkst pavadīt pie datora, lai redzi nepārpūlētu.
- Acis nepieciešams arī palutināt ar relaksācijas kūrēm. Tam lieliski noder tautas metodes - gurķu vai melnās tējas maisiņu kompreses.
- Bezrecepšu acu pilienus var lietot izņēmuma gadījumos, bet nekādā gadījumā ne ikdienā.
- Strādājot pie datora, jāizvēlas tāds monitora leņķis, lai uz tā neveidojas dažādi apkārtējās vides atspīdumi, un jāseko līdzi, lai monitors vienmēr būtu tīrs.
- Sagurušas acis atsvaidzinās vēsa ūdens pelde.
- Acīm īpaši kaitīgs ir solārija starojums, tādēļ, tverot mākslīgo iedegumu, vienmēr jālieto aizsargbrilles.
- Saulesbriļļu galvenais uzdevums ir aizsardzība pret negatīvo saules ietekmi, tādēļ labāk izvēlēties šīs brilles no optikas veikalu klāsta, kas garantē absolūtu drošību un aizsardzību.
- A, B, C, E vitamīni un kalcijs, selēns, cinks un magnijs ir vērtīgākie redzes vitamīni un mikroelementi. Liela nozīme tīklenes veselībā ir luteīnam.
- Redzei paredzētie uztura bagātinātāji var veicināt tās veselību, taču tie neārstēs un neatrisinās acu problēmas.
Vingrojumi acu veselības uzlabošanai!
- Maksimāli bieži darba procesā acīm jāsniedz nelielas pauzes, kuru laikā atbrīvoties no saspringuma. Ideāli, ja katras piecas darba minūtes vienu minūti lūkosities tālumā.
- Strādājot pie datora, ik pa stundai acīm nepieciešamas 5-10 atpūtas minūtes. Bez pārtraukuma vajadzētu strādāt ne vairāk kā divas stundas.
- Lai trenētu akomodāciju - acs spēju fokusēt skatienu tuvumā un tālumā, divas reizes dienā jāveic vingrojums acs lēcas un muskuļu darbības uzlabošanai: tuvu acīm turot kādu priekšmetu, katras desmit sekundes jāmaina skatiens no tuvuma tālumā. Šādi treniņi jāveic regulāri un ilgstoši, vismaz trīs mēnešus.
- Slodzes laikā, apļojot acu skatienu no labās uz kreiso pusi un otrādi un ar acīm gaisā zīmējot iedomātu astotnieku, var uzlabot acu kustības muskuļu darbību.
- Aizverot acis un veicot plakstiņiem nelielu masāžu, uzlabosies asinsrite un mazināsies nogurums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
