Pārtikas alerģija, nepanesība un nekam nederīgas analīzes. Skaidro speciālists  (2)

Speciālists norāda, kā tā nav tikai šķietamība – dažādu veidu alerģijas pēdējos gados patiešām kļuvušas izplatītākas. Bukovskis to saista ar izmaiņām apkārtējā vidē – tā kļuvusi daudz sterilāka, tāpēc cilvēka organisms neiemācās pareizi reaģēt uz dažādiem alergēniem. Ārsts uzsver, ka svarīga ir ne tikai iedzimtība, bet arī alerģiju profilakse, kamēr bērns vēl ir pavisam mazs. Kopjot bērna ādu un laikus sākot dot pieaugušo pārtiku, ir iespējams ievērojami samazināt alerģiju risku.

Kā vienu no mūsdienu lielākajiem mītiem, kas saistīts ar alerģiju diagnostiku, Bukovskis min rādītāju imūnglobulīns G4 (IgG4), kas pēdējos gados kļuvis ļoti populārs. Cilvēki veic analīzes, lai noskaidrotu, kādus pārtikas produktus izslēgt no uztura, lai arī nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka šī testa rezultāti atklātu, pret ko cilvēkam ir alerģija. Tāpat jāpiebilst, ka starptautiskās alergologu asociācijas šo testu veikt neiesaka.

"Pārtikas alerģija ir imunoloģiska slimība. Tas nozīmē, ka organismā ir specifiskas antivielas pret kādu pārtikas produktu vai arī ir specifiski sensibilizēti limfocīti jeb imūnsistēmas šūnas, kas atpazīst konkrēto produktu, bet nav antivielu," skaidro Bukovskis, "pirmā ir pirmā tipa alerģiskā reakcija, otrā – ceturtā tipa. Savukārt intolerance jeb nepanesība nav saistīta ar imunoloģisko mehānismu." Kā piemēru speciālists min piena laktozes nepanesību – zarnās netiek izdalīts pietiekami daudz fermenta, kas šķeļ laktozi.

Nepanesības un alerģijas simptomi var būt vienādi, bet tie var arī atšķirties. Piemēram, ceturtā tipa alerģiskā reakcija var izpausties līdzīgi kā produkta nepanesība – ar sāpēm, vēdera pūšanos, sliktu dūšu vai caureju. Bukovskis norāda, ka gan pirmā, gan ceturtā tipa alerģiskā reakcija var izpausties arī ar atopisko dermatītu un ekzēmu, kas visu laiku atkārtojas. Pirmā tipa alerģiskās reakcijas var izpausties arī daudz nopietnāk: "Var būt pat anafilakse – smagākā alerģijas izpausmju forma. Klasifikācija ietver četras piecas pakāpes. Sākumā var būt nātrene, ādas apsārtums, tālāk ir angioedēmas tūska, kas var skart arī rīkli, mēli, seju un tā tālāk."

Smagākos gadījumos alerģiska reakcija izpaužas kā astma. "Nomirst visbiežāk no smagas astmas lēkmes, nevis no mēles tūskas," paskaidro alergologs. Tāpat alerģija var izraisīt akūtus zarnu trakta darbības traucējumus un strauju asinsspiediena samazināšanos. Kritiskos gadījumos var būt novērojami arī apziņas traucējumi un anafilaktiskais šoks. "Cilvēks var arī nomirt."

Pārtikas alerģija un nepanesība ne vienmēr ir viegli un ātri atklājama. Bukovskis stāsta, ka, piemēram, celiakiju var pierādīt ar specifiskām asinsanalīzēm un biopsiju. Analīzes, pēc kā var noteikt alerģiju, darbojas pēc principa "šis varētu būt iemesls alerģijai, bet tas vēl ir jāpierāda". Pirmā tipa alerģijai tiek skatīts imūnglobulīns E (Ige). "Tiek noteikts konkrēts pārtikas alergēns," paskaidro Bukovsksis.

Labā ziņa cilvēkiem ar vieglākām pārtikas nepanesības formām ir tā, ka uztura ierobežojumi var nest pozitīvu efektu un produktus, no kā bija jāatsakās, atkal drīkst lietot. Tiesa, tas neattiecas uz smagām pārtikas nepanesības formām.

Runājot par pārtikas alerģiju, Bukovskis skaidro, ka tā lielākajā daļā gadījumu ir mazu bērnu problēma. "Lielākā daļa alergēnu spontāni izzūd," saka speciālists. Pavisam maziem bērniem galvenās alerģijas izpausmes ir vērojamas uz ādas, proti, atopiskā dermatīta veidā. Vēlākā vecumā var parādīties elpceļu alerģijas astma un alerģiskās iesnas. "Vienīgās alerģijas, kas gandrīz nekad neizzūd, ir pret riekstiem un jūras produktiem," saka Bukovskis. Piens, olas, kvieši un soja ir produkti, pret kuriem lielākajā daļā gadījumu alerģija ar laiku izzūd.

Speciālists norāda, ka ir profilaktiski pasākumi, kas var palīdzēt samazināt alerģijas risku. Viņš arī uzsver, cik būtisks orgāns ir āda: "Ja zīdaiņa pirmajos dzīves mēnešos novēro sausumu uz ādas, ir jālieto ādu mīkstinoši krēmi." Tādā veidā ir iespējams uz pusi samazināt alerģijas risku gadījumos, kad tas ir paaugstināts, proti, brāļiem, māsām un vecākiem ir alerģija. "Doma ir, ka mēs aizveram šos alerģizācijas vārtus." Ārsts norāda, ka ādu mitrinošie krēmi ir dažādi un ikviens var izvēlēties sev tīkamāko.

"Agri jāsāk dot pieaugušo uzturu. Šobrīd rekomendācijas ir no četru mēnešu vecuma," saka speciālists. Govs piens, kvieši, rieksti, zivis – Bukovskis min dažus no produktiem, ko ieteicams iekļaut bērna uzturā. "Tas varbūt šķiet dīvaini, bet tas rada toleranci." Bērniem, kas atrodas riska grupā, uztura dažādošana agrīnā vecumā alerģiju iespējamību var samazināt par vairākas reizes. Tāpat tas palīdzēs samazināt atopiskā dermatīta risku.

Paaugstināts risks ciest no pārtikas alerģijas ir cilvēkiem, kam ar šo problēmu ir saskārušies pirmās pakāpes radinieki. Bukovskis norāda, ka liela nozīme ir arī ārējai videi, kurā cilvēki dzīvo. Tā ir arī viens no iemesliem, kāpēc 20. gadsimta otrajā pusē alerģijas kļuva par arvien aktuālāku problēmu. Viņš norāda, ka mūsdienās cilvēki dzīvo salīdzinoši sterilā vidē, īpaši tas attiecoties uz pirmajām dzīves nedēļām. Agrāk cilvēki saskārās ar ievērojami lielāku alergēnu slogu. "Tie paši alergēni lielā koncentrācijā mums rada imunitāti, toleranci, pierašanu," viņš paskaidro.

"Imūnsistēma bija aizņemta, viņai nebija laika meklēt ienaidniekus," skaidro alergologs. Pārāk tīra vide un izvairīšanās no visa, kas varētu kaitēt, neļauj organismam pielāgoties. "Mūsdienās vide ir daudz, daudz sterilāka. Ja salīdzina lauku un pilsētu bērnus, lauku bērniem ir daudz mazāk alerģiju," teic Bukovskis. Viņš gan uzsver, ka atgriešanās pie dabiskākas vides nebūt nenozīmē nevakcinēšanos.

Bukovskis norāda, ka gadījumos, ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, nevajadzētu no uztura vienkārši izslēgt visus produktus, kas varētu būt problēmas izraisītāji. Alerģija jāpierāda. Par to liecina klīniskie simptomi – zarnu trakta darbības traucējumi, atopiskais dermatīts. "Ja ir pirmā tipa alerģiskā reakcija, tad diagnostika pašlaik ir ļoti attīstīta," norāda speciālists. Ir iespējams ļoti precīzi noteikt alerģijas izraisītājus. Ceturtā tipa alerģiju pierādīt ir grūtāk. Speciālists stāsta, ka galvenais, pēc kā nosaka, vai cilvēks patiešām ir alerģisks, ir provokācijas tests. "To veic Bērnu slimnīcā, jo bērniem tas ir visaktuālāk. Ceturtajam tipam tad atliek izslēgšanas diēta vai provokācijas tests – ja mēs dabūjam uzliesmojumu, tad tas kalpo kā pierādījums," skaidro ārsts.

Runājot par mītiem un greizajiem uzskatiem, kas saistīti ar alerģijām, Bukovskis izceļ IgG4 analīzes, ko reizēm veikt iesaka arī ārsti. "IgG4 lielie paneļi kaut kā ir ieviesušies un nākuši modē, bet diagnostiskās nozīmes tiem nav," norāda speciālists. Turklāt tas attiecas gan uz alerģiju, gan intoleranci. "Lielākajai daļai, es teiktu, līdz pat 80 procentiem, šīs analīzes ir ārkārtīgi vienādas. Augstu būs piens, augstu būs graudaugi, ola, un nelaimīgais banāns tur pa vidu maisās." Bukovskis skaidro, ka tiem produktiem, kurus cilvēks vairāk ēd, bieži ir arī augstāki antivielu rādītāji. "Ja mēs ņemam klasisko alergoloģiju, tad IgG4 ir drīzāk protektīvs." Speciālists norāda, ka šīs analīzes nevajadzētu veikt, jo rezultāts tāpat neļaus saprast, kurus pārtikas produktus no uztura vajadzētu izslēgt.

Bukovskis norāda, ka vienam vai diviem cilvēkiem no 10, izslēdzot no uztura produktus, kurus saskaņā ar šo testu lietot nevajadzētu, būs novērojama uzlabošanās. "Uz nejaušības rēķina," viņš paskaidro. Runājot par bērniem, speciālists uzsver, ka uz šīm analīzēm paļauties nevajadzētu, jo tad atlikušajam uzturam jābūt ļoti sabalansētam, lai varētu uzņemt visu organismam nepieciešamo.

Kā vēl vienu izplatītu mītu par alerģijām Bukovskis min attieksmi pret govs un kazas pienu. Proti, ļoti daudzi cilvēki tic, ka alerģijas gadījumā govs pienu var aizstāt ar kazas pienu. Realitātē tas iespējams ļoti, ļoti reti. Olbaltumvielu molekulas šiem produktiem atšķiras minimāli. "Ja ir īsta govs piena alerģija, tad ir 90 procentu varbūtība, ka arī no kazas piena būs alerģija," teic ārsts. "Tas pats ir ar olām – paipalu olas došot mazāku reakciju. Nebūs tā. Vēlas aizstāt ar kādām citām olām, bet tam nav zinātniska seguma."

Runājot par riekstiem, tos var iedalīt vairākās grupās, piemēram, ja cilvēks ir alerģisks pret zemesriekstiem, viņš var uzturā lietot citus riekstus, bet, ja ir alerģija pret valriekstiem, tad, ļoti iespējams, jāizvairās arī no pekanriekstiem un citiem riekstiem.