Piecas lietas, kas notiek ar cilvēka ķermeni pēc nāves

Nav noslēpums, ka cilvēkiem, īpaši daiļā dzimuma pārstāvēm, arvien svarīgāk kļūst izskatīties nevainojami ikvienā dzīves situācijā. Pateicoties mūsdienu skaistumkopšanas industrijas sniegtajām iespējām, pievilcīgu ārieni saglabāt ir samērā viegli. Bet kā ar brīžiem, kad mūsu izskats vairs nav mūsu pašu, bet gan mātes Dabas rokās? Piedāvājam portāla "Mnn" apkopotus faktus par izmaiņām cilvēka organismā un ārienē pēc došanās viņsaulē.

Ķermeņa šūnu atvēršanās

Cilvēka ķermenis sāk sadalīties jau pirmajās pēcnāves minūtēs. Apstājoties sirdij, ķermenis piedzīvo atdzišanu, grādiem strauji krītoties, līdz tas sasniedz istabas temperatūru.

Tai pat laikā asinis kļūst skābākas, jo tajās uzkrājas oglekļa dioksīds. Tā rezultātā atveras organismā esošās šūnas, iztukšojoties audos esošajiem enzīmiem, un organisms burtiski sāk pats sevi "sagremot", raksta "Mnn".

No baltās uz lillā krāsu

Jau pirmajās minūtēs pēc dzīvības zaudēšanas uz cilvēka organismu iedarbojas gravitācija. Kamēr ķermenis kļūst bāli pelēks, smagākie sarkanie asins ķermenīši dodas uz vietu, kas atrodas tuvāk zemei, pārtrauktās asins cirkulācijas dēļ.

Tā rezultātā ķermeņa apakšējās daļas iegūst lillā nokrāsu un kļūst plankumaini. Jāpiebilst, ka pēc šiem plankumiem speciālisti spēj noteikt precīzu nāves iestāšanās brīdi, informē "Mnn".

Kalcija radītās muskuļu kontrakcijas

Teju katrs ir dzirdējis par līķa stingumu, kā rezultātā cilvēka augums kļūst stīvs un grūti pārvietojams. Tas iestājas aptuveni trīs līdz sešu stundu laikā pēc nāves, visizteiktākais ir pēc divpadsmit stundām, kopš nāves iestāšanās, un pāriet pēc četrdesmit astoņām stundām.

Stinguma iemesls ir organisma šūnu membrānās esošās atveres, kas regulē kalcija līmeni. Atverēm pārstājot darboties, kalcijs pārpludina šūnas, radot ķermeņa stīvumu un muskuļu kontrakcijas.

Orgāni sāk sagremot paši sevi

Pēc stinguma pazušanas sākas līķa pūšanas procesi. Sākotnēji ķermenis izstrādā sevi iebalzamējošas vielas, tomēr ātri vien zaudē pretestību baktērijām. Aizkuņģa dziedzera izdalītie fermenti rada orgānu pašsegremošanas efektu, un augums iekrāsojas zaļā krāsā, sākot no nabas.

Lielākie pūšanas procesu ieguvēji ir aptuveni simts triljoni baktēriju, kas, cilvēkam esot dzīvam, ir uzturējušās viņa vēderā, bet, zaudējot ierasto vidi, rada puvuma smaku, raksta "Mnn".

Sevis ievaskošana

Pēc pūšanas procesiem līķis lielākoties ir pārvērties skeletā, zaudējot mīkstos audus. Tomēr, saskaroties ar aukstu augsni vai ūdeni, ap vēl nesadalītajām daļām var izveidoties vaskaina kārtiņa.

Tā darbojas kā dabisks iekšējo orgānu aizsarglīdzeklis, un nereti maldina ekspertus par iespējamo nāves laiku. Jāpiebilst, ka šādi gadījumi ir samērā reti, tomēr viens no populārākajiem sastapts Šveicē, zinātniekiem atrodot trīssimt gadu vecu līķi un sākotnēji kļūdoties tā vecuma noteikšanā, vēstī "Mnn".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit