Menopauze krietni pirms laika. Kāpēc tā un ko darīt?
Foto: Nick Scheerbart / cc

Nevienai menopauzes periods secen neiet – tas ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, ko parasti sieviete piedzīvo 45–55 gadu vecumā. Bet ko tad, ja tava hormonālā sistēma stopkrānu norauj krietni agrāk?

Pārmaiņām jānotiek savā laikā

Jebkurā vecumā – pāragri vai dabas paredzētajā laikā – menopauze vienmēr ir stāsts par olnīcu darbības mazināšanos, to hormonālās aktivitātes izbeigšanos. Tēlaini izsakoties, arī olnīcas jūtas savus spēkus izsmēlušas, pagurušas un vairs neražo sievišķos hormonus estrogēnu un progesteronu, kā rezultātā sievietei izbeidzas menstruācijas. Ārsti teic, ka par menopauzi varam runāt vien tad, ja kopš pēdējām mēnešreizēm aizritējuši jau 12 mēneši. Vidējais menopauzes vecums ir 45–55 gadi, pie mums Latvijā sievietes šo periodu piedzīvo ap 51 gada vecumu.

"Nav labi, ja menopauze iestājas krietni vēlāk. Protams, katrs gadījums jāvērtē individuāli, bet ar menopauzes vecuma pieaugumu, palielinās onkoloģisko saslimšanu risks. Piemēram, ja 60 gadu vecumā sievietei vēl ir mēnešreizes, ārstam būtu šai pacientei jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai noskaidrotu, kas notiek viņas organismā, kādēļ menopauze neiestājas dabas paredzētajā laikā," skaidro ginekoloģe Nellija Lietuviete.

Esmu vēl jauna! Vai tiešām?

Tomēr reizēm gadās, ka sieviete piedzīvo menopauzi tādā vecumā, kad par to pat domāt nav sākusi. Par priekšlaicīgu jeb agrīnu menopauzi var runāt, ja minētās hormonālās pārmaiņas iestājas līdz 40 gadu vecumam. "Ja sievietei menstruācijas beidzas 45 gadu vecumā, mēs to, visticamāk, neuzskatīsim par priekšlaicīgu menopauzi," piebilst ginekoloģe Inta Dinsberga. "Neatkarīgi no tā, vai menopauze iestājas ap 50 gadiem vai 30 gados, simptomu un pašsajūtas izmaiņu ziņā sievietes jūtas līdzīgi: beidzas mēnešreizes, mēdz būt karstuma viļņi, pēkšņa ādas piesarkšana sejas, kakla un krūšu apvidū, miega traucējumi, garastāvokļa svārstība, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās.

Jaunākā paciente, kurai man nācies konstatēt pāragru menopauzi, bija 32 gadus veca. Viņai menopauze iestājās pēc operācijas, kuras laikā tika izoperētas olnīcu cistas un operācijas laikā tika bojāta olnīcu asinsrite. Diemžēl olnīcu funkcija tā arī neatjaunojās. Ko darījām? Risinājām šo problēmu, uzsākot lietot hormonus saturošus preparātus. Nebūtu pieļaujams, ka gados jaunai sievietei pēkšņi sāk pietrūkt sievišķo hormonu, jo tas nes līdzi virkni citu blakņu," stāsta Inta Dinsberga.

Par priekšlaicīgu jeb agrīnu menopauzi var runāt, ja minētās hormonālās pārmaiņas iestājas līdz 40 gadu vecumam.

Savukārt ginekoloģes Nellijas Lietuvietes praksē jaunākā paciente, kurai iestājās menopauze, bija tikai 28 gadus veca. Arī šai sievietei pāragru menopauzi izraisīja olnīcu operācija: "To sauc par ķirurģiski izraisītu menopauzi. Iestājoties menopauzei, var uzskatīt, ka sievietes organisma bioloģiskajam vecumam var pieskaitīt vēl 10 gadu pie viņas īstā vecuma. Tāpēc, ja menopauze iestājas 40 gados, var teikt, ka sievietes organisms atbilst 50 gadiem. Tomēr nevajadzētu arī pārlieku sapriecāties par situācijām, kad sievietei, kurai jau ir iestājusies menopauze, pēkšņi, piemēram, 60 gados atkal atsākas asiņošana. Nē, tā nav "jaunības atgriešanās", bet steigšus jādodas pie ārsta, lai veiktu rūpīgus izmeklējumus. Šādas situācijas rada aizdomas par onkoloģiskām saslimšanām."

Slimību ietekme

Ne vienmēr fakts, ka ilgāku laiku nav mēnešreižu, tūlīt nozīmēs – klāt menopauze! Iemesls menstruāciju iztrūkumam var būt pat ar ginekoloģisko veselību nesaistītas slimības, piemēram, vairogdziedzera, virsnieru dziedzeru problēmas, hipofīzes jaunveidojumu gadījumi. Menstruācijas var pēkšņi iztrūkt arī pazemināta svara vai gluži otrādi – palielināta ķermeņa svara dēļ. Tāpēc gados jaunai pacientei, kurai ir aizdomas par agrīnu menopauzi, vispirms noteikti tiks nozīmēta virkne citu papildu izmeklējumu, lai, pirmkārt, izslēgtu iespēju, ka mēnešreižu iztrūkuma īstenais iemesls ir kāda cita nopietna slimība. Protams, būs jānodod arī asins analīzes, lai noteiktu hormonu līmeņus asinīs. Būs arī ultrasonogrāfijas izmeklējumi – aktīvas olnīcas ultrasonogrāfijas aparāta monitorā izskatās pavisam citādi nekā olnīcas, kuras savas funkcijas jau beigušas. Arī pēc dzemdes iekšējā slāņa endometrija biezuma var secināt, vai menstruālā asiņošana vēl ir gaidāma. Tikai tad, kad klīniskie, laboratoriskie un ultrasonogrāfijas izmeklējumi veikti, ārsts var pateikt, vai tiešām olnīcas sevi ir izsmēlušas, tāpēc kopumā veselai sievietei tiek konstatēta vienkārši pāragri iestājusies menopauze.

Vai esi riska grupā jeb Kāpēc menopauze mēdz pienāk par ātru?

Ģenētikas jautājums. Pavaicā savai mammai vai vecmāmiņai, cik gados viņas piedzīvoja šo pārejas periodu un kā tas bija. Vai simptomi bija izteikti, traucējoši un apgrūtinoši vai arī viss notika bez īpaša stresa un pārdzīvojumiem? Vai pārejas periods jeb premenopauze noritēja ātri un viegli vai arī vairāku gadu garumā, mēnešreizēm izzūdot pakāpeniski?

Pēc operācijām, kuru laikā tiek bojāta olnīcu asinsrite, vai arī gadījumos, ja olnīcas ir izoperētas pavisam (ķirurģiski izraisīta menopauze).

Ja lieto medikamentus (glikokortikoīdi, imūnsupresanti, pretkrampju līdzekļi, ķīmijterapijas preparāti, vairogdziedzera hormoni) kādas slimības ārstēšanai.

Pēc ķīmijterapijas, staru terapijas vai onkoloģisko saslimšanu gadījumos.

Autoimūno slimību gadījumos, kad slimība saistīta ar endokrīno sistēmu (Adisona slimība, Hašimoto tireoidīts), arī insulīna atkarīgais diabēts, sarkanā vilkēde.

Stress, pārslodze un smēķēšana rada lielāku pāragras menopauzes risku. Smēķēšanai ir tieša iedarbība uz hormonālo biosintēzi.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība".

Source info

žurnāls "Veselība"


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl