Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) un Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Pēc šodien notikušas Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes Siliņa tviterī pavēstīja, ka sēdē pārrunāta Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu ietekme uz Latvijas transporta un loģistikas sektoru, kā arī šī sektora pārorientēšanas virzieni.
Pēc sarunas viņa secinājusi, ka nozare esot gatava pārmaiņām.
Tādēļ viņa uzdevusi SM un EM divu mēnešu laikā izstrādāt plānu un iespējamos risinājumus. Tiks izveidota operatīvās vadības grupa, lai izveidotu nozares attīstības scenārijus un sniegtu priekšlikumus padomei par turpmāko rīcību, pavēstīja Siliņa.
Kā ziņots, šodien bija sasaukta Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomi uz sēde, lai atklātā sarunā ar nozari pārrunātu neizbēgamo nepieciešamību nozarei pārorientēties uz jauniem tirgiem.
Iepriekš Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) teica, ka šo situāciju nepieciešams pārrunāt visaugstākajā līmenī, lai saprastu, kā ostu infrastruktūru efektīvi izmantot Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanai, kā arī paātrināt nozares pārorientāciju.
Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.
Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.
VAS "Latvijas dzelzceļš" iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
