Фото: F64

Latvijas Jūras akadēmija tiks reorganizēta un iekļauta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sistēmā, turpinot jūrniecības izglītību, noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Lēmums par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju vēl nav pieņemts, un to skatīs Ministru kabineta atsevišķā sēdē, nosakot arī reformu laika grafiku.

Atbilstoši IZM redzējumam, "reorganizācijas mērķis ir nostiprināt un padarīt pieejamāku jūrniecības izglītību visās izglītības pakāpēs". Pārmaiņas nodrošināšot, ka tiek koplietoti augstākās izglītības publiskie resursi, piemēram, informāciju tehnoloģiju sistēmas, projektu vadības un juridiskie, kā arī citi resursi.

IZM skatījumā, tāpat sagaidāms, ka pēc reorganizācijas Latvijas studējošiem būšot plašākas iespējas iegūt jūrniecības izglītību atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas nosaka jaunu tipoloģiju, un plānotajai augstskolu pārvaldības reformai 27 Latvijas augstskolām tiks piemērots jauns tips.

IZM norāda, ka tips ir noteikts, izvērtējot 16 valsts augstskolu un 11 juridisko personu dibināto augstskolu atbilstību zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas statusam.

Zinātnes universitātes tips tiks piemērots Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei.

Mākslas un kultūras universitātes tipu piemēros Latvijas Kultūras akadēmijai, Latvijas Mākslas akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Lietišķo zinātņu universitātes statuss būs Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei.

Savukārt lietišķo zinātņu augstskolas tips būs Baltijas Starptautiskajai akadēmijai, Banku augstskolai, Biznesa augstskolai "Turība", Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolai "RISEBA", Ekonomikas un kultūras augstskolai, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolai, Latvijas Jūras akadēmijai, Latvijas Kristīgai akadēmijai, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Lutera akadēmijai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Rīgas Aeronavigācijas institūtam, Rīgas Ekonomikas augstskolai, Rīgas Juridiskajai augstskolai, Transporta un sakaru institūtam, Ventspils augstskolai un Vidzemes augstskolai.

Tāpat ziņots, ka 16.augustā stājas spēkā grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu pārvaldības reformas ieviešanu, dalot augstskolas jaunā tipoloģijā un mainot to iekšējās pārvaldības modeli. Atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos - zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Lielākās debates saistībā ar Augstskolu likuma grozījumiem izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm, kuru vēlāk gan atmeta, kā arī augstskolās ieviešamajām padomēm.

Virkne deputātu un nozares pārstāvju iebilda studējošo skaita kritērijam, sakot, ka tas ir nepamatots, un vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes. Tāpat sākotnēji zināma pretestība bija arī pret padomēm, jo nebija skaidrs, kādu funkciju tās pildīs un cik liela loma paliks pārējām augstskolu institūcijām, piemēram, satversmes sapulcei, senātam un rektoram.

Vienlaikus augstākās izglītība sistēmas pārvaldības reforma bija iecerēta, likvidējot Augstākās izglītības padomi (AIP). Šī iecere izraisīja ļoti lielu sašutumu nozarē, un galu galā parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl nelēma par AIP likteni.

Līdzīgi arī jautājumā par koledžām komisija vēl nenonāca pie vienota slēdziena, lemjot, ka pie šīs diskusijas deputāti atgriezīsies vēlāk. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere paredz, ka koledžu darbību turpmāk pamatā regulēs Profesionālās izglītības likums.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !