Фото: Shutterstock
Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, izstrādātas jaunas vadlīnijas medniekiem un mežizstrādē iesaistītajiem.

Materiālu sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem. Tajā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.

"Ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos. Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem. Lai satiekoties neciestu nedz lāči, nedz cilvēki, būtiski ir jau laikus pamanīt pazīmes, kas signalizē gan par paša lāča, gan viņa migas klātbūtni, jo tas ļautu savlaicīgi izvairīties no nevajadzīga traucējuma lācim," skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli uzskates līdzekļi – dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes. Sagatavotais materiāls pieejamas pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā Vadlīnijas www.daba.gov.lv/lv/vadlinijas.

Lai gan materiāls gatavots specifiskai mērķauditorijai, kurai ikdienā ir vislielākā iespējamība tikties ar lāčiem, tās noderēs ikvienam dabā gājējam – ogotājiem, sēņotājiem, pārgājienu vadītājiem u.c.

Brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.

Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā un aprīlī. Priekšlaicīgu migas pamešanu var veicināt klimata izmaiņas un laika apstākļi, barības rezervju izsīkums organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.

Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !