![](https://images.delfi.lv/media-api-image-cropper/v1/cc56d4d0-78c0-11ed-a86a-c93f95387e96.jpg?w=576&h=313)
Pirmā lieta, ko atminas zinātņu doktora un pedagoga Stabiņa vadīto izglītības iestāžu audzēkņi, ir viņa baltais "Volvo". 1990. gadu vidū tādas glaunas automašīnas, turklāt baltā krāsā, bija retums. "Stabiņš uz skolu brauca tikai otrdienās, kad bija lielā sapulce un direktora stunda aktu zālē, kur viņš izstāstīja jaunumus. Es joprojām atceros – liela, tukša stāvvieta pie skolas un tajā tikai viena automašīna – tas "Volvo S70"," portālam "Delfi" stāsta Rīgas Komercģimnāzijas absolvents Raimonds, kurš tur mācījās 1990. gados.
Komercģimnāzija bija pirmais Stabiņa projekts, kas tapa reizē ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Skolas absolventi stāsta, ka skolā bija augsta līmeņa skolotāji, liela daļa no viņiem bija arī pasniedzēji augstskolās. "Stabiņš pats to arī uzsvēra, ka Komercģimnāzija ir domāta, lai labāk mūs sagatavotu augstskolai. Mums nebija "vecās učenes", kā tolaik citās vidusskolās, Komercģimnāzijā bija savākti tiešām labi pasniedzēji. Bet, protams, tas viss maksā naudu, tāpēc mums bija arī "maksas skolēni"," stāsta Raimonds.
Respektīvi, daļai skolēnu vecāku par viņu mācībām ģimnāzijā bija jāšķiras no ievērojamas naudas summas. "Tie, protams, bija tā saukto "biezo bērni", jo tā nauda parastam vidējam latvietim bija nepaceļama
Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.
Пожалуйста, подождите!
Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...
Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv