Vācijas parlamentā Bundestāgā galēji labējo un galēji kreiso partiju deputāti otrdien boikotēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runu.
Kreiso ekstrēmistu partija Zāras Vāgenknehtes apvienība (BSW) pasākumā nepiedalījās vispār, savukārt eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderi paziņoja, ka partija atsakās klausīties runātāju, kas tērpies kamuflāžas apģērbā.
Zelenskis Berlīnē piedalījās starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu.
"Ukrainai tagad nav vajadzīgs kara prezidents, tai ir vajadzīgs miera prezidents, kurš ir gatavs vest sarunas, lai beigtos bojāeja un valstij būtu nākotne," paziņoja AfD.
Vācijas kanclera Olafa Šolca koalīcijas valdība kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir stingri atbalstījusi Ukrainu un piegādājusi Kijivai ieročus. Tomēr sabiedriskā doma joprojām ir sašķelta par šo pieeju. Daļa vāciešu baidās, ka atbalsts Ukrainai var ievilkt Vāciju karā, savukārt citi pauduši sašutumu par naudas summām, kas tiek tērētas Ukrainai.
AfD ilgstoši bijusi ļoti kritiska pret Vācijas nostāju Ukrainas kara jautājumā, aicinot uz "miera sarunām" un kritizējot Berlīnes veiktās ieroču piegādes Kijivai.
Vācijā svētdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja opozīcijā esošie konservatīvie CDU/CSU, bet AfD ierindojusies otrajā vietā ar aptuveni 16% balsu. Tikmēr Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) uzrādīja vēsturē sliktāko rezultātu - 14%.
BSW, kas iestājas par ieroču piegādes apturēšanu Ukraina, ieguva 6% balsu.