Foto: AFP/Scanpix
Izraēlas Tieslietu ministrija piedāvājusi atbrīvot ieslodzītu palestīnieti, kas pēc divus mēnešus ilga badastreika zaudējis samaņu un pieslēgts pie dzīvības uzturēšanas sistēmām, ja vien viņš piekristu uz četriem gadiem atstāt valsti, taču viņa advokāts šo prasību nekavējoties noraidījis.

Pirmdien Izraēlas Augstākā tiesa uzklausīja argumentus attiecībā uz iespēju atbrīvot 31 gadu veco Mohammedu Allanu, kurš atrodas ieslodzījumā kopš novembra un 18.jūnijā sāka badastreiku, protestējot pret Izraēlā pieņemto administratīvās aizturēšanas praksi, kas ļauj sešus mēnešus turēt cilvēku apcietinājumā, neizvirzot viņam apsūdzības, un neierobežoti to atkārtot.

Šo praksi kritizējuši palestīnieši un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, bet Izraēla norāda, ka tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.

Oficiālas apsūdzības nav izvirzītas arī Allanam, bet Izraēla tur viņu aizdomās par saistību ar nopietnu terorismu un ar grupējumu "Islāma džihāds", kas viņu uzrāda kā savu locekli un draudējis rīkot uzbrukumus, ja viņš nomirtu.

Ieslodzītā advokāti norāda, ka pašreizējā stāvoklī Allans nerada nekādus draudus drošībai, savukārt Tieslietu ministrija savu nostāju pamato ar konfidenciālu informāciju.

Izraēla baidās, ka gadījumā, ja Allans tiktu atbrīvots bez jebkādiem nosacījumiem, tas iedrošinātu uz badastreiku simtiem palestīniešu, kas tiek turēti apcietinājumā aizdomās par aktivitātēm pret Izraēlu.

Izraēlas Augstākā tiesa pirmdien uzklausīja pušu argumentus attiecībā uz Allana atbrīvošanu, bet nākamo sēdi noteica trešdien un aicināja puses turpināt sarunas.

Tikmēr pats Allans tiek turēts mākslīgā komā, un ārsti viņa stāvokli raksturo kā "kritisku, bet stabilu". Pēc mediķu teiktā, ja Allans atgūtu samaņu un izteiktu vēlēšanos tikt atslēgts no sistēmām, tā tiktu respektēta, bet tas nozīmētu, ka viņam daudz nav atlicis dzīvot.

Saskaņā ar likumu, kuru pirms dažām nedēļām pieņēma Izraēlas Knesets, gadījumos, kad ārsti atzīst, ka badastreika turpināšana ieslodzītajam var nozīmēt nāvi vai smagu invaliditāti, ar tiesas lēmumu var tikt atļauta viņa barošana piespiedu kārtā. Pret to iestājušās Izraēlas medicīniskās aprindas un cilvēktiesību aktīvisti, kas uzskata, ka tāda kārtība būtu pielīdzināma spīdzināšanai un ka tādējādi palestīniešiem tiek laupīta likumīga iespēja protestēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!