Puses piekrīt pilnīga un aptveroša pamiera ieviešanai, to stiprinot ar visiem nepieciešamajiem atbalsta instrumentiem līdz šā gada beigām - tas bija viens no galvenajiem jautājumiem, par ko panāca vienošanos Parīzē pirmdien notikušajās Normandijas formāta sarunās par situācijas noregulēšanu Austrumukrainā. Normandijas samitā piedalījās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi.

Tāpat arī puses vienojās par gūstekņu apmaiņu līdz šā gada beigām un arī apņēmās līdz nākamā gada marta beigām atvilkt militāros spēkus no trim papildu Ukrainas reģioniem.

"Pirmoreiz trīs gados esam pavirzījušies uz priekšu," tā pēc Normandijas samita preses konferencē žurnālistiem norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš atgādināja, ka šī samita mērķis "bija radīt mieru – ilglaicīgu, taisnīgu, un izeju no šī šausmīgā konflikta," to salīdzinot "ar atvērtu rētu Eiropas kontinenta sirdī". Makrons uzsvēra Eiropas kontinenta stabilitāti un atgādināja par vairāk nekā 13 tūkstošiem cilvēku, kas gājuši bojā piecos gados Ukrainas austrumos konfliktā starp prokrieviskajiem separātistiem un Ukrainas valdības spēkiem.

UkrainaKrievijaVācijaVladimirs PutinsFrancijaAngela MerkeleBBCEDSOForbesVolodimirs Zelenskis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit