Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievija, visticamāk, šoziem atkal bombardēs Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, teikts britu militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.

No 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam Krievija veica triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Tie galvenokārt tika veikti, izmantojot no lidmašīnām palaižamās spārnotās raķetes, lielākoties modernās raķetes H-101.

Publisko avotu informācija liecina, ka kopš 2023.gada aprīļa ir samazinājušies no lidmašīnām palaižamo spārnoto raķešu izlietošanas tempi, vienlaikus Krievijas vadība apgalvo, ka ir palielinājušies to ražošanas apjomi.

Tādējādi Krievijai, šķiet, ir izdevies izveidot ievērojamus šo raķešu krājumus. Pastāv reāla iespēja, ka šie ieroči ziemā atkal tiks izmantoti pret Ukrainas infrastruktūru, teikts ziņojumā.

Blinkens: Raķešu ATACMS pielietošana būs pašu ukraiņu ziņā

ASV un Vācija pašlaik apspriež tālā darbības rādiusa raķešu ATACMS un "Taurus" nodošanu Ukrainai, un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādījis, ka to pielietošana būs pašu ukraiņu ziņā.

Blinkens kopīgā preses konferencē ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku paziņoja, ka, nododot katru ieroču sistēmu Ukrainai, tiek ņemti vērā vairāki faktori.

"Ukraiņiem jāspēj tās efektīvi izmantot. Arī jaunas sarežģītas sistēmas prasa apkopi, un, protams, mēs ar to nodarbojamies. Viņiem ir jāmāk tās uzturēt, un tas nenotiek automātiski. Un tad tām ir jāiekļaujas saskaņotā militārajā programmā, kurai ir jāpalīdz Ukrainai sasniegt tās mērķus," uzsvēra Blinkens.

Viņš piebilda, ka tas, kā ukraiņi izmanto šos ieročus, ir "viņu lieta".

"Un viņu ziņā ir izlemt, kas varētu būt visefektīvākais, lai atjaunotu savu teritoriālo integritāti. Mūsu pašu politika ir tāda, ka mēs neatbalstām un neļaujam izmantot mūsu ieroču sistēmas ārpus Ukrainas. Bet atkal – tas ir Ukrainas lēmums," sacīja Blinkens.

Bērboka norādīja, ka iespējamās bažas par triecieniem Krievijas teritorijā nav arguments, apsverot iespēju nodrošināt Ukrainu ar tālās darbības rādiusa ieročiem, jo valstij ir tiesības uz pašaizsardzību.

"Arguments ir tāds, ka ir delikāti jautājumi, kas ir jānoskaidro, jo īpaši attiecībā uz mūsu sistēmu "Taurus," un tas nav tik vienkārši, kā tas var šķist pirmajā brīdī. Tāpēc federālā valdība, aizsardzības ministrs, kanclers un es pēdējās nedēļās esam par to vairākkārt runājuši, un mēs atkal un atkal esam likuši skaidri saprast, ka notiek intensīvas diskusijas un mēs pētām, ko mēs varam darīt," sacīja Vācijas ministre.

Laikraksts "The Wall Street Journal" iepriekšējā dienā ziņoja, ka ASV tuvojas tam, lai nodotu Ukrainai ATACMS, un apsver iespēju piegādāt ierobežotu skaitu raķešu.

Vācija vēl nav pieņēmusi lēmumu par raķetēm "Taurus", taču Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis pārliecību, ka tas ir tikai "laika jautājums".

Kijiva jau labu laiku mudina Vāciju nodrošināt tai raķetes "Taurus", kas var sasniegt mērķus 500 kilometru attālumā, norādot, ka tās ir nepieciešamas, lai veiktu triecienus krievu pozīcijām un uzlabotu pretuzbrukuma izredzes.

Kanclers Olafs Šolcs pagaidām uz šiem lūgumiem nav atsaucies, Rietumu sabiedrotu vidū saglabājoties bažām, ka ar šīm raķetēm var tikt apšaudīta arī Krievijas teritorija.

ATACMS ir taktiskās ballistiskās raķetes, kas var sasniegt mērķus 300 kilometru attālumā. Tās var izšaut no iekārtām HIMARS, kas jau ir Ukrainas bruņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!