Foto: Džordža Patona muzeja kolekcija

Ja Rietumu sabiedrotie būtu rīkojušies tālredzīgāk un mazāk baidījušies no Padomju Savienības, Čehoslovākijas vai vismaz tās rietumu daļas vēsture pēc 2. pasaules kara būtu citāda un valsts, iespējams, būtu paglābta no komunistu ietekmes. ASV armija, kas 1945. gada pavasarī ieņēma nacistiskās Vācijas dienvidus, nesastopot dižu pretestību, devās tālāk uz austrumiem un bija gatava aiziet līdz pat Prāgai, tomēr politiķi ASV ģenerāļiem lika apstāties. Tādējādi amerikāņi atbrīvoja no nacistiem tikai pašus Čehoslovākijas rietumus, kur lielākā pilsēta ir Plzeņa jeb Pilzene.

1945. gada sākumā nacistiskās Vācijas impērija sāka strauji sarukt līdz pirmskara Vācijas robežām. No rietumiem nāca amerikāņi un angļi, no austrumiem Berlīnei strauji tuvojās Sarkanā armija. 1945. gada februārī Jaltas konferencē sabiedrotie novilka ietekmes zonu demarkācijas līniju, kas cita starpā gāja pa Bavārijas un Bohēmijas robežu. Respektīvi, Čehoslovākija palika padomju ietekmes zonā. Lai arī trimdā esošais Čehoslovākijas prezidents Eduards Benešs lūdza Rietumu sabiedrotos nekavēties atbrīvot no nacistiem savas valsts teritoriju, cerot, ka tas vājinās komunistu ietekmi, sabiedroto karaspēka Eiropā virspavēlnieks Dvaits Eizenhauers tam nepiekrita.

Daļu Čehoslovākijas amerikāņi tomēr atbrīvoja. Čehi nacistu okupācijā atradās kopš 1939. gada pavasara, okupācijas laikā tika nogalināti aptuveni 300 000 Čehoslovākijas pilsoņu, lielākoties ebreji.

Amerikāņi traucas uz austrumiem

1945. gada martā sabiedroto spēki šķērsoja Reinu un sāka lauzties iekšā Vācijas teritorijā. Ģenerāļa Džordža Patona vadītā ASV Trešā armija raiti izgāja cauri nacistiskajai Vācijai, jau 1945. gada 18. aprīlī sasniedzot Čehoslovākijas robežu. Patons nolēma pie robežas neapstāties, jo vēlējās nodrošināt savas armijas flangus – Trešās armijas vienības tobrīd jau cīnījās Saksijā, Tīringenes ziemeļos un Austrijas dienvidos. 18. aprīlī pulksten sešos no rīta ASV armijas 90. kājnieku divīzijas vienības šķērsoja robežu un atbrīvoja pirmo apdzīvoto vietu Čehoslovākijā – Čodskas ciematu. Tajā pašā dienā amerikāņi ienāca arī Hranicē. Tā kā šo teritoriju lielākoties apdzīvoja tā sauktie Sudetu vācieši, viņi amerikāņus nesagaidīja kā atbrīvotājus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!