Elviss Straupenieks ir pirmais cilvēks Latvijā, kurš 16 gadu vecumā izcīnīja juridisko pilngadību, lai varētu atvērt savu uzņēmumu. Kopš tā laika viņš ir pavadījis vairākus gadus ASV, attīstot savu ideju biznesa akseleratoros "Boost VC" un "Alchemist Accelerator". Elviss ir dibinātājs un vadītājs uzņēmumam "AirBoard", kas nodarbojas ar industriālo dronu izstrādi, un tieši tam viņš šobrīd velta visvairāk laika.

Cīņas, kuras jāizcīna, lai pietuvotos sava sapņa realizācijai

"Mans stāsts sākās pirms aptuveni astoņiem gadiem – 12 gadu vecumā. Tas sākās ar sapni par lidošanu." Viņš vēlējās izveidot savu lidojošo aparātu, ar kuru būtu iespējams pārvietoties. Taču jau tajā vecumā Elviss saprata, ka viņam trūkst nepieciešamo zināšanu ieceres realizēšanai. "Es konstanti šo domu atliku, līdz vienā brīdī sapratu, ka visas pamatzināšanas, lai īstenotu šo ideju, var iegūt pašmācības ceļā." Tā nu viņš pavadīja visu savu brīvo laiku, vai tās bija brīvdienas vai brīvlaiki, apgūstot datorizēto modulēšanu un simulāciju izveidi, lai spētu radīt savus pirmos virtuālos prototipus.

"Pirmais izaicinājums bija tas, ka es vēlējos nodibināt savu uzņēmumu 16 gadu vecumā, lai piesaistītu investīcijas un izveidotu pirmo strādājošo prototipu." Latvijā uzņēmumu iespējams reģistrēt tikai no 18 gadu vecuma, taču tas viņu neapturēja.

Es atradu civillikuma 221. pantu un sešu mēnešu laikā kļuvu par pirmo cilvēku Latvijā, kurš tiesas procesā 16 gadu vecumā ieguvis juridisko pilngadību.
Elviss Straupenieks

Nākamais izaicinājums, kas radās, bija par izglītība. Elviss visu dzīvi skolā ir bijis izcilnieks, bet nācās pieņemt lēmumu – turpināt mācības vai pamest vidusskolu. Gadi, kas būtu jāpavada vidusskolā, viennozīmīgi ietekmētu uzņēmuma izaugsmi, taču Elviss apzinājās, ka mācības tomēr būtu jāpabeidz. Par laimi, skola bija ļoti pretimnākoša. "Tika izstrādāta speciāla mācību programma, lai apvienotu gan 11., gan 12. klasi vienā gadā paralēli visiem eksāmeniem un biznesam."

"Jau nākamajā gadā, kad visi mani klasesbiedri vēl mācījās 12. klasē, mūsu iecerē investēja miljardiera Tima Drapera dēls Adams Drapers." Tas nozīmēja sešu mēnešu pavadīšanu Kalifornijā, kur viņa komandai par mentoru kļuva pats Tims Drapers. Vēlāk uzņēmums iekļuva "Alchemist Accelerator", kā rezultātā aptuveni divi no pēdējiem trīs gadiem ir aizvadīti ASV.

Šis posms dzīvē nebija viegls, jo paralēli saspringtajām mācībām un uzņēmuma attīstīšanai viņam nācās arī cīnīties ar spiedienu iegūt augstāko izglītību. "Jā, tas bija tāds grūts posms, bet izdevās pārliecināt vecākus ar darbiem, nevis vārdiem, un tajā brīdī, kad viņi redzēja, ka tiešām kaut kas var izdoties, viņi paļāvās, ka mēs paši varēsim to īstenot."

Sapņa īstenošana un tā pārmaiņas

"2015. gadā mēs izlēmām piedalīties uzņēmējdarbības konkursā "Ghetto Startup"." Tas bija moments, kad uzņēmums "AirBoard" patiešām dzima un izvēlētais ceļš tapa skaidrāks. Pēc uzvaras Liepājas pusfinālā un Latvijas finālā viņi ieguva savu pirmo finansējumu. "Tajā brīdī svarīgāka bija nevis finansiālā motivācija, bet atziņa, ka mēs spējam kaut ko izdarīt – kāds ir gatavs ticēt mūsu idejai. Tā bija atpazīstamība, un pēc tam – burtiski trīs mēnešus vēlāk – mēs jau piesaistījām 50 000 EUR investīcijas. Tas bija nepieciešamais stimuls komandas izveides un arī finanšu piesaistes sākumā."

2017. gada janvārī viņiem bija gatava pirmā drona versija un tika veikts izmēģinājuma lidojums. "Tas bija tiešām satriecošs moments. Dronam paceļoties, bija ekstāze, taču tā ātri norima. Nākamajā dienā sapratām, ka jāstrādā tālāk – jāuzlabo stabilitāte, jāpalielina celtspēja, jāsāk meklēt business case, kurā to pielietot un komercializēt."

"Protams, ir ļoti daudz reižu, kad var uzrasties labākas iespējas, vieglāki biznesa modeļi, bet vienmēr sanāk atgriezties pie pamatidejas." Pie idejas par cilvēka pacelšanu gaisā viņi turējās ļoti ilgi, tomēr atzina, ka ir dažādas regulas, kā arī tas, ka cilvēku pārvietošanai ir ļoti augsta drošības latiņa, lika meklēt citu risinājumu, citu perspektīvu. Viņi palīdzēja "Latvenergo" ar elektrolīniju instalācijām, ar HES tīrīšanu, palīdzēja gan celtniecībā, gan arī telekomunikācijās, līdz beigās nokļuva pie agrokultūras. "Mainot šos te sektorus, var nokļūt pat pie labāka komerciālā pielietojuma."

Kādam būtu jābūt uzņēmējam

"Manuprāt, veiksmīgs uzņēmējs ir tas, kurš var uzbūvēt pelnošu biznesu." Ir uzņēmēji, kuri nerunā par to, cik veiksmīgi ir, taču ir arī tādi, kuri cenšas stāstīt iespējami skaļāk par to, cik labi viņiem sokas, pat ja realitātē tā nemaz nav. To redz arī investori.

Es domāju, ka ir ļoti svarīgi būt ambiciozam un strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām, taču tajā pašā laikā pieņemt, ka fakts, ka tu izstrādā kaut ko ar mākslīgo intelektu, čatbotiem vai jaunākajām tehnoloģijām, pats par sevi nenozīmē, ka tas ir pelnošs bizness.
Elviss Straupenieks
Uzņēmējam ir jāspēj saskatīt klienta vajadzību un to atrisināt.

Uzņēmēji ir dažādi, un katram ir savs lauciņš, kurā viņš ir visspēcīgākais. Tomēr, ja esi uzņēmuma vadītājs, tad tev jābūt spējīgam darboties vairākos virzienos reizē. Neskatoties uz to, vai tu esi inženieris vai finanšu eksperts, tev kā vadītājam ir jābūt spējīgam arī pārdot savu ideju.

"Visticamāk, tu pats spēsi to labāk pārdot, un tev arī tas ir jādara, lai labāk saprastu klienta vajadzības. Es domāju, ka tas drīzāk ir pārdošanas fundamentāls jautājums – vai pats uzņēmējs ir pirmais pārdevējs uzņēmumā un iesaistās." Ne velti arī investori vienmēr vēlēsies runāt ar uzņēmuma vadītāju, pat ja viņa angļu valodas vai prezentēšanas prasmes ir zemas. "Investoram vajag redzēt uzņēmuma vadītāja plānu. Viņam vajag runāt ar vadītāju – tas nevar būt kāds pārdošanas cilvēks, kurš tikai uzņēmumu noprezentē."

Tomēr veiksmīgai uzņēmējdarbībai ar ambīcijām un sapņiem vien nepietiks. "Ja tu nespēj izdomāt, kā samaksāt šomēnes nodokļus, algas un segt biroja izmaksas, tad tā desmit gadu vīzija, tas ambiciozais produkts īstenībā vairs nav nekam derīgs." Ir jābūt spējīgam pielāgoties un atrast veidus, kā nokļūt pie finansiālajiem līdzekļiem, pat ja tas nozīmē iet neierastāku ceļu. Jārēķinās arī ar to, ka bizness var jebkurā brīdī beigties vai arī mainīties uz ko tādu, kas iepriekš nebija ieplānots. "Tev ir jābūt pietiekami adaptīvam, lai uztaisītu šo biznesu un to modificētu katru gadu vai katru mēnesi un mainītu to no viena modeļa uz otru. Tajā pašā laikā arī pietiekami ambiciozam, lai ietu cauri jebkādiem šķēršļiem. Tas ir ļoti specifisks balanss."

Vecumam uzņēmējdarbībā nav tik liela nozīme – jaunība ir uzskatāms reizē gan kā pluss, gan kā mīnuss. Pozitīvais aspekts ir tāds, ka investori, saskatot tevī ambīcijas, apzināsies, ka pašreiz tev dzīvē nav citu lietu un tu vari uzņemties pilnu risku. "Pat, ja tavs pirmais bizness neizdosies un viņi būs tevī investējuši, viņiem vienmēr pastāvēs iespēja investēt vēl tavā nākamajā uzņēmumā pēc pieciem vai desmit gadiem un uzturēt šo kontaktu." Ir jārēķinās, ka, sākot uzņēmējdarbību agrā vecumā, tiks pavadīts ilgs laiks vēl mācoties, kā arī, iespējams, tērējot līdzekļus, kurus citādāk netērētu. Taču tas ir mācību process, kuram ir vērts iet cauri.

Elviss uzskata, ka "iNOVUSS" ir vērtīgs ar to, ka piesaista ļoti daudz ambiciozu uzņēmēju, kuri vienuviet var satikties. Tādā veidā var dzimt jauni kontakti, jaunas idejas un, iespējams, pat var izdoties piesaistīt investīcijas. "Tas, man liekas, arī ir pats vērtīgākais šim pasākumam – tas vieno grupu ar ambicioziem cilvēkiem, kuri visi ir orientēti uz vienu vīziju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!