INTERVIJA
Lode ar izcilības radziņiem. Saruna ar 'DELFI' balvas mākslinieku Gati Erdmani
Nora Rieksta
Delfi Kultūra redaktore
DELFI lasītāju balsojuma nodrošināšana, reprezentējot sabiedrības viedokli par dažādu jomu izcilībām, jau kļuvusi par noturīgu tradīciju, kas atsevišķās nozarēs iedibināta pat pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tāpēc, svinot DELFI divdesmitgadi, šogad pirmo reizi izveidota īpaša simboliska balva, kas turpmāk tiks pasniegta dažādu balsojumu uzvarētājiem.
Jaunā tēlnieka Gata Erdmaņa radītā "'Izcilības sfēra" jau pasniegta Latvijas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonijā – filmai "Jelgava 94", tā nonākusi arī pie "Spēlmaņu nakts" skatītāju iecienītākās izrādes – Elmāra Seņkova iestudējuma "Pūt, vējiņi!", bet 29. novembrī to saņems izcilākie DELFI žurnālisti.
Pats balvas autors sarunā ar DELFI saka – viņam māksliniecisku prieku sagādā tas, ka ikviens skatītājs tajā saredz ko citu. Tas nozīmē, ka izdevies radīt kaut ko patiesi oriģinālu.
Pats balvas autors sarunā ar DELFI saka – viņam māksliniecisku prieku sagādā tas, ka ikviens skatītājs tajā saredz ko citu. Tas nozīmē, ka izdevies radīt kaut ko patiesi oriģinālu.
Viņš lodi saista ar cilvēka zināšanām, izglītību, no kuras uz bezgalību tiecas izvirzījumi – jomas, kuras indivīds izzina padziļināti un sasniedz izcilību.
"Vispirms tas bija viens punkts, kas stiepjas bezgalīgi tālu, cik vien cilvēks vēlas izpētīt, attīstīt kādu jomu, tomēr, līdzīgi kā DELFI ir milzīga viedokļu platforma, arī cilvēkam šādi izciļņi var būt vairāki," savu ideju skaidro Erdmanis.
Vienmēr interesanti zināt, kādas idejas palikušas aiz borta, jo, protams, liekot kopā iespējas, vēlmes un mērķus, tapušas vairākas balvas versijas. "Saglabājot lodi kā centrālo ideju, viens no sākotnējiem variantiem bija objekts, kam kā materiālu biju izvēlējies spoguli. Spogulis kā precīzs atspulgs – tādējādi domājot par DELFI kā patiesu sabiedrības norišu atspoguļotāju," atklāj tēlnieks.
"Vēl šī balva bija iecerēta no pavisam cita materiāla – caurspīdīga. Tā ļoti labi izskatītos uz galda vai plauktā, tomēr savā ziņā ar savu caurspīdību tā pazustu, zaudētu veselu dimensiju. Tāpēc sapratām, ka šī lode ir jātaisa no necaurspīdīga materiāla."
Erdmanis arī atgādina, ka māksliniekam allaž pats grūtākais ir tas, ka tiek piesaistīti vairāki eksperti, kuriem katram ir viedoklis, tomēr būtiski katru no šiem redzējumiem ņemt vērā un uzklausīt. Mākslinieks atzīst, ka šobrīd, kad balvu jau rokās turējuši savas jomas izcilnieki, viņš ir apmierināts ar gala rezultātu.
"Vispirms tas bija viens punkts, kas stiepjas bezgalīgi tālu, cik vien cilvēks vēlas izpētīt, attīstīt kādu jomu, tomēr, līdzīgi kā DELFI ir milzīga viedokļu platforma, arī cilvēkam šādi izciļņi var būt vairāki," savu ideju skaidro Erdmanis.
Vienmēr interesanti zināt, kādas idejas palikušas aiz borta, jo, protams, liekot kopā iespējas, vēlmes un mērķus, tapušas vairākas balvas versijas. "Saglabājot lodi kā centrālo ideju, viens no sākotnējiem variantiem bija objekts, kam kā materiālu biju izvēlējies spoguli. Spogulis kā precīzs atspulgs – tādējādi domājot par DELFI kā patiesu sabiedrības norišu atspoguļotāju," atklāj tēlnieks.
"Vēl šī balva bija iecerēta no pavisam cita materiāla – caurspīdīga. Tā ļoti labi izskatītos uz galda vai plauktā, tomēr savā ziņā ar savu caurspīdību tā pazustu, zaudētu veselu dimensiju. Tāpēc sapratām, ka šī lode ir jātaisa no necaurspīdīga materiāla."
Erdmanis arī atgādina, ka māksliniekam allaž pats grūtākais ir tas, ka tiek piesaistīti vairāki eksperti, kuriem katram ir viedoklis, tomēr būtiski katru no šiem redzējumiem ņemt vērā un uzklausīt. Mākslinieks atzīst, ka šobrīd, kad balvu jau rokās turējuši savas jomas izcilnieki, viņš ir apmierināts ar gala rezultātu.
Filmas "Jelgava 94" režisors Jānis Ābele un producente Andra Cilinska saņem DELFI lasītāju simpātiju balvu Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2019" ceremonijā.
DELFI simboliskā balva nav pirmais šāda veida darbs, ko veidojis Gatis Erdmanis, – dažādus apbalvojumus viņš veido jau vairākus gadus.
"Esmu veidojis balvas vairākām pašvaldībām – uzņēmēju dienām, sacensībām, esmu radījis apbalvojumu kartingu čempionātam. Piemēram, viens no darbiem bija kā robots, kuram ar programmēšanas palīdzību biju izveidojis acis, kas kustas – šaudās uz visām pusēm. Tā, šķiet, bija tehniski vissarežģītākā balva," stāsta mākslinieks.
Uz jautājumu par savas dzīves lielajām balvām Gatis Erdmanis atjoko, ka tās varētu būt medaļas sporta spēlēs. Taču radošo gandarījumu viņam sagādā cilvēku izbrīns par veidu, kā viņa darbi tiek radīti, un allaž atšķirīgais redzējums: "Tas ir pats interesantākais – radīt savu vīziju, bet skatītājs darbā ieraudzīs kaut ko pilnīgi citu. Piemēram, par DELFI balvu – kāds teica, ka tas ir meteorīts, cits – ka tas ir kaut kas neizskaidrojams. Tas kaut kādā ziņā nozīmē, ka esmu radījis kaut ko oriģinālu," saka mākslinieks.
Šobrīd Gatis Erdmanis studē Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras bakalaura studiju programmas ceturtajā kursā. Šajā laikā viņš piedalījies vairākās grupu izstādēs, festivālos "Staro Rīga" un "Ziemassvētku egļu ceļš" ar vides objektiem, kā arī izveidojis dažādas akmens skulptūras, piemēram, Ogres slimnīcas parkā redzamo darbu "Saldumi". Tāpat Erdmanis piedalījies "Laimas" Šokolādes muzeja ekspozīcijas izstrādē un pielicis savu roku Rīgas vēsturisko robežstabu Rīgas ģerboņa rekonstrukcijā. Viņš arī ieguvis pirmo vietu starptautiskajā datorgrafikas konkursā "Nedekorē – komunicē" un saņēmis LMT talantu stipendiju.
Gatis min, ka interesanta bijusi pieredze pērn, sadarbojoties ar britu mākslinieku, karalisko akadēmiķi Maiklu Lendiju (Michael Landy,) Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros veidojot mākslas objektu "Atvērts biznesam" (Open for Business). Kā īpašs radošs sasniegums minams darbs Dohā Apvienotajos Arābu Emirātos un Ņujorkā ASV – abās vietās tas bijis darbs pie restorānu interjera.
"Mēs veidojām "Nobu" restorāna interjeru Dohā. Tā pārsvarā bija dekoratīva apdare, kas Latvijā nav tik populāra. Tas vairāk ir tehnisks un fizisks darbs, turklāt tur tas notika ļoti lielā karstumā. Ir jābūt īpaši izturīgam un jāsaglabā spēja radoši domāt, nestandarta situācijā rast risinājumus problēmām.
Gan šo, gan projektu ASV veicām pie mākslinieka Norvela Hermanovska, kurš pasaulē ir pazīstams ar instalāciju un interjera radīšanu. Arī ASV veidojām restorānu – taisījām individuālu pasūtījumu – bērnu laukumu debesskrāpī. Tas bija ļoti ekskluzīvs, teiksim tā," stāsta mākslinieks.
Tāpat Erdmaņa darbus, iespējams, būs pamanījuši teātra izrāžu apmeklētāji – viņš sadarbojies ar scenogrāfiem Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) un Latvijas Nacionālajā teātrī.
"Esmu veidojis balvas vairākām pašvaldībām – uzņēmēju dienām, sacensībām, esmu radījis apbalvojumu kartingu čempionātam. Piemēram, viens no darbiem bija kā robots, kuram ar programmēšanas palīdzību biju izveidojis acis, kas kustas – šaudās uz visām pusēm. Tā, šķiet, bija tehniski vissarežģītākā balva," stāsta mākslinieks.
Uz jautājumu par savas dzīves lielajām balvām Gatis Erdmanis atjoko, ka tās varētu būt medaļas sporta spēlēs. Taču radošo gandarījumu viņam sagādā cilvēku izbrīns par veidu, kā viņa darbi tiek radīti, un allaž atšķirīgais redzējums: "Tas ir pats interesantākais – radīt savu vīziju, bet skatītājs darbā ieraudzīs kaut ko pilnīgi citu. Piemēram, par DELFI balvu – kāds teica, ka tas ir meteorīts, cits – ka tas ir kaut kas neizskaidrojams. Tas kaut kādā ziņā nozīmē, ka esmu radījis kaut ko oriģinālu," saka mākslinieks.
Šobrīd Gatis Erdmanis studē Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras bakalaura studiju programmas ceturtajā kursā. Šajā laikā viņš piedalījies vairākās grupu izstādēs, festivālos "Staro Rīga" un "Ziemassvētku egļu ceļš" ar vides objektiem, kā arī izveidojis dažādas akmens skulptūras, piemēram, Ogres slimnīcas parkā redzamo darbu "Saldumi". Tāpat Erdmanis piedalījies "Laimas" Šokolādes muzeja ekspozīcijas izstrādē un pielicis savu roku Rīgas vēsturisko robežstabu Rīgas ģerboņa rekonstrukcijā. Viņš arī ieguvis pirmo vietu starptautiskajā datorgrafikas konkursā "Nedekorē – komunicē" un saņēmis LMT talantu stipendiju.
Gatis min, ka interesanta bijusi pieredze pērn, sadarbojoties ar britu mākslinieku, karalisko akadēmiķi Maiklu Lendiju (Michael Landy,) Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros veidojot mākslas objektu "Atvērts biznesam" (Open for Business). Kā īpašs radošs sasniegums minams darbs Dohā Apvienotajos Arābu Emirātos un Ņujorkā ASV – abās vietās tas bijis darbs pie restorānu interjera.
"Mēs veidojām "Nobu" restorāna interjeru Dohā. Tā pārsvarā bija dekoratīva apdare, kas Latvijā nav tik populāra. Tas vairāk ir tehnisks un fizisks darbs, turklāt tur tas notika ļoti lielā karstumā. Ir jābūt īpaši izturīgam un jāsaglabā spēja radoši domāt, nestandarta situācijā rast risinājumus problēmām.
Gan šo, gan projektu ASV veicām pie mākslinieka Norvela Hermanovska, kurš pasaulē ir pazīstams ar instalāciju un interjera radīšanu. Arī ASV veidojām restorānu – taisījām individuālu pasūtījumu – bērnu laukumu debesskrāpī. Tas bija ļoti ekskluzīvs, teiksim tā," stāsta mākslinieks.
Tāpat Erdmaņa darbus, iespējams, būs pamanījuši teātra izrāžu apmeklētāji – viņš sadarbojies ar scenogrāfiem Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) un Latvijas Nacionālajā teātrī.
Režisors Elmārs Seņkovs saņem DELFI lasītāju simpātiju balvu par iestudējumu "Pūt, vējiņi!" "Spēlmaņu nakts 2019" ceremonijā
"Viss sākās ar "Ciniķiem" (JRT, režisors Vladislavs Nastavševs, 2017), tad sekoja vēl pāris izrāžu. Parasti mani piesaista tad, kad scenogrāfs nezina risinājumu, ir ierobežots laiks un līdzekļi. Diemžēl vai par laimi, esmu tas, kurš spēj šādos apstākļos rast risinājumu. (smejas)
Ir darītas dīvainas lietas. Sākot ar zirga kaulu liešanu un stiprināšanu un beidzot ar to, ka ieskenēju ar 3D skeneri savu draudzeni, tad frēzējām ārā un apstrādājām tā, lai izskatās pēc īsta cilvēka ar redzamām iekšām, zarnām. Tas bija Ulda Tīrona iestudējumam "Apmānītā" JRT ar Annas Heinrihsones scenogrāfiju," stāsta Erdmanis.
Atbildot uz noslēdzošo jautājumu par apsveikumu DELFI jubilejā – mākslinieks novēl DELFI vienmēr atspoguļot notikumus tik patiesi, cik vien tas ir iespējams.
Ir darītas dīvainas lietas. Sākot ar zirga kaulu liešanu un stiprināšanu un beidzot ar to, ka ieskenēju ar 3D skeneri savu draudzeni, tad frēzējām ārā un apstrādājām tā, lai izskatās pēc īsta cilvēka ar redzamām iekšām, zarnām. Tas bija Ulda Tīrona iestudējumam "Apmānītā" JRT ar Annas Heinrihsones scenogrāfiju," stāsta Erdmanis.
Atbildot uz noslēdzošo jautājumu par apsveikumu DELFI jubilejā – mākslinieks novēl DELFI vienmēr atspoguļot notikumus tik patiesi, cik vien tas ir iespējams.
