Klinta ir LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) apakšprogrammas "Mediju studijas" 2. kursa studente. Viņa nākusi no Tukuma puses, Irlavas pagasta, un pabeigusi Tukuma Raiņa Valsts ģimnāziju. Uzreiz pēc skolas viņa gan uzsākusi grafikas dizaina studijas, taču sapratusi, ka tas nebūt nav viņas īstais aicinājums. "Man jau 7. vai 8. klasē bija ideja, ka gribētu kaut ko ar žurnālistiku saistītu darīt," atminas Klinta. Savienojot patiku rakstīt ar interesi par pasaules aktualitātēm, Klinta sapratusi, ka jāklausa iekšējai pārliecībai un jāstudē žurnālistika.

Profesionālo karjeru Klinta vēlētos saistīt ar ziņu žurnālistiku, garo aprakstu veidošanu vai pētniecisko žurnālistiku. "Šobrīd arī studijās mācāmies par ziņu žurnālistiku, un es jūtu, ka mani tas tiešām aizrauj," saka jauniete. Pieteikšanās "Delfi" stipendijai Klintai nebija spontāns lēmums, viņa uz to mērķtiecīgi tiekusies jau kopš pirmajām studiju dienām LU SZF un zinājusi, ka brīdī, kad būs 2. kursā, tai pieteiksies. Palīdzējusi viņai raksturīgā centība, bet mērķis – iegūt stipendiju – motivējis sasniegt izcilus rezultātus mācībās. "Ja ir tāda iespēja, tad to nevar neizmantot. Man liekas, tā ir viena no labākajām iespējām jaunajiem žurnālistiem Latvijā," norāda Klinta.

Klinta neslēpj, ka stipendija būs liels atspaids, jo finansiālā palīdzība pilna laika klātienes studentam ir ļoti svarīga.

Kā viņa redz profesionālās žurnālistikas nākotni? Lai gan dzīvojam informācijas pārpilnībā, kad vēstījumu par pasaules notikumiem "padod" influenceri sociālajos tīklos, Klinta uzsver, ka krīzes brīžos profesionālie mediji un oficiālie avoti ir tie, kas joprojām ziņu patērētājiem – cilvēkiem – ir paši svarīgākie. "Viņi grib pārbaudīt informāciju, būt droši, ka varēs uzticēties. Tāpēc man šķiet, tas ir tik svarīgi – turpināt to darīt. Es nedomāju, ka tas zaudē savu vērtību. Informācijas pārpilnībā tas, ka ir pārbaudīta informācija, iegūst vēl lielāku vērtību."

Klinta cer, ka karjera žurnālistikā viņai sāksies vēl pirms universitātes absolvēšanas. Savus pirmos soļus profesionālajos medijos viņa gribētu spert tieši "Delfi", kas ir viens no viņas lielajiem sapņiem.

Anna ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes (KF) Žurnālistikas programmas 2. kursa studente. Rīdziniece, kura absolvējusi Iļģuciema vidusskolu. Līdzīgi kā pirmā stipendiāte, arī Anna sākotnēji studējusi ko pavisam citu – kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā. Kādā brīdī sapratusi, ka tas nav viņas aicinājums. Gadu veltījusi sevis meklējumiem, līdz jautājums "Iedomājies, ja tu varētu darīt jebko pasaulē, ko tu vēlies, kas ir tas, ko tu gribi darīt?" nesis atklāsmi. "Es atbildēju, ka gribu ceļot, runāt ar cilvēkiem un rakstīt par cilvēkiem," saka Anna. Vispirms izlēmusi, ka vēlas studēt RSU, bet noskatītā sociālā antropoloģija nebija bakalaura studiju programmā, tāpēc loģisks šķitis lēmums par labu žurnālistikai. "Jo vairāk studēju, jo vairāk saprotu, ka man laikam labāk patīk žurnālistika. Un uz to arī gribētu koncentrēties nākotnē."

Kā vienu no iedvesmas avotiem žurnālistikā viņa min žurnālisti Ingu Spriņģi, jo "Re:Baltica" pētnieciskie darbi ir viņai tuvi. Savu interesi par antropoloģiju un žurnālistiku viņa savijusi arī podkāstā "Grēks nesūdzēties" par pieredzes stāstiem vardarbīgās attiecībās. Iegūt stāstus no cilvēkiem, pētīt padziļināti dažādus jautājumus un par to runāt, lai citi sadzirdētu, – tas Annu ļoti aizrauj. Un to viņa cer darīt arī nākotnē savā profesionālajā dzīvē. Savukārt "Delfi" stipendijai viņa pieteicās pavisam spontāni, pamanot aktīvo saiti kursabiedru čatiņā. Pirmajā mirklī rakstīt vēl kādu eseju papildus studiju darbiem nav gribējies, bet neesot bijis, ko zaudēt. Kad uzzinājusi, ka stipendija iegūta, sajūtas bijušas kā filmā, kad no mazās bildes ieraugi kopainu.

Jauniete uzskata, ka mūsdienu sabiedrības lielākā problēma ir medijpratība un tās neesamība. Pēc Annas domām, jau no mazotnes ir jāmāca, kā domāt un nepatērēt informāciju, kas pasviesta pretī. Latvijā ir profesionāli žurnālisti, kas sagatavo kvalitatīvu informāciju kā sabiedriskajos medijos, tā komercmedijos. Un profesionālas žurnālistikas attīstība nākotnē ir svarīga, jo masu mediji ir ceturtā vara, kas veido sabiedrības dienaskārtību, uzskata Anna.

Piecu gadu laikā "Delfi" stipendiju saņēmušas jau vienpadsmit LU fonda stipendiātes. Astoņas no tām studējušas LU, divas RSU, bet viena Vidzemes Augstskolā. Dāmas visu šo piecu gadu laikā izrādījušās krietni spēcīgākas kandidātes, bet ceram, ka nākotnē stipendiātu rindas kuplinās arī apņēmīgi kungi. No iepriekšējo gadu stipendiātēm trīs savu žurnālistikas karjeru turpināja "Delfi". Joprojām mūsu profesionālo žurnālistu rindās ir stipendiātes Laura Selīna Puķe un Laine Fedotova.

Zinoši, informēti jaunieši ir daļa no ieinteresētas un spriest spējīgas sabiedrības. Tāpēc "Delfi" rūpējas ne tikai par ISIC un ITIC karšu lietotājiem, piedāvājot pievilcīgu cenu "Delfi Plus" abonementa iegādei, bet arī katram LU fonda stipendiātam līdz pat mācību gada beigām nodrošina bezmaksas pieeju "Delfi Plus" abonementam. "Delfi Plus" abonements sniedz iespēju piekļūt visam "Delfi" maksas saturam – "Delfi Plus", "Delfi Bizness" un MVP – un izbaudīt kvalitatīvas žurnālistikas pieredzi. Jaunums ISIC un ITIC karšu īpašniekiem – savam abonementam bez papildu maksas vari pievienot vēl vienu lietotāju. No šī gada septembra vari izmantot abonentiem paredzētās priekšrocības – trešdienās doties uz jebkuru "Forum Cinemas" filmu ar 50% atlaidi vai bez maksas spēlēt "Alpa" izglītojošās spēles bērniem! Vairāk par piedāvājumu studentiem uzzini šeit!

"Delfi" ik gadu arī organizē jauno žurnālistu skolu "Storygram", kuras ietvaros zinātkāriem un motivētiem jauniešiem ir iespēja gūt pirmo pieredzi žurnālistikā un ielūkoties mediju jomas ikdienā. Šī gada žurnālistikas skola ir jau sākusies.