Foto: Unsplash

Otrpus okeānam, ASV, sociālo tīklu platformā "X" nedēļas nogalē uzvirmojušas šaubas par NATO pastāvēšanas pamatu, proti - izjūkot Varšavas pamatam, šai aliansei it kā vairs neesot bijis pamata eksistēt, tā raksta sociālajā vietnē populārs uzņēmējs Deivids Saks un viņam piebalso arī "X" īpašnieks Īlons Masks. Šis uzskats tomēr neatbilst patiesībai.

Amerikāņu uzņēmējs Deivids Sakss, kuram seko vairāk nekā 800 000 "X" lietotāju, raksta: "1991. gadā Padomju Savienība sabruka, un NATO saskārās ar eksistenciālu krīzi: tās iemesls vairs nepastāvēja. Taču tā vietā, lai izjuktu, tā nāca klajā ar jaunu misiju: paplašināties. Un pašreferences cilpā NATO paplašināšanās radītu naidīgumu, kas nepieciešams, lai [alianse] attaisnotu savu eksistenci."

Uzņēmēja paustajam piekritis arī "X" īpašnieks Īlons Masks, kura sekotāju skaits mērāms teju 175 miljonos lietotāju: "Es vienmēr prātoju, kāpēc NATO turpināja pastāvēt, lai gan tās ienaidnieks un pastāvēšanas iemesls — Varšavas pakts — bija izjukuši."


Šo uzskatu apgāž gan vēsturisko notikumu hronoloģija, gan NATO preambulā formulētais alianses mērķis: "Nosargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas balstīta uz demokrātijas, personas brīvības un tiesiskuma principiem."

NATO ir politiska un militāra alianse, kuras mērķis ir veicināt demokrātiskas vērtības, sadarboties drošības jautājumos un nodrošināt tās dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskiem un militāriem līdzekļiem, saglabājot mieru un novēršot agresiju.

NATO alianse dibināta pēc Otrā pasaules kara, 1949. gada 4. aprīlī, Aukstā kara laikā kā pretsparu Padomju Savienībai (PSRS). Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda, parakstot tā dēvēto Vašingtonas līgumu, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm. Mūsdienās NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Šobrīd NATO pievienojusies jau 31 valsts.

Savukārt tā sauktais "Varšavas pakts" tika izveidots sešus gadus pēc NATO alianses dibināšanas - 1955.gadā. Tā bija Austrumu bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē. Pakts izjuka 1991. gada 1. jūlijā, kad sabruka PSRS, un vairums valstu, kuras piedalījās paktā, izņemot Padomju Savienības mantinieci Krieviju, šobrīd ir pievienojušās NATO.

Maska nekorekto tvītu ievērojis arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš uzsvēris: "NATO dibināšanas, pastāvēšanas un pastāvēšanas iemesls ir Krievija un citi brīvās pasaules ienaidnieki."


Tas uzsvērts arī 2022.gadā pieņemtajā NATO stratēģiskajā koncepcijā - Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā, starptautisko tiesību pārkāpumi un okupantu pastrādātās zvērības ir sagrāvušas mieru un nopietni mainījis mūsu drošības vidi, atspoguļojot Krievijas agresīvo darbību modeli pret tās kaimiņvalstīm un plašāku transatlantisko kopienu.

Krievijas Federācija ir visnozīmīgākais un tiešākais drauds sabiedroto drošībai un mieram un stabilitātei eiroatlantiskajā telpā. Vienlaikus NATO nemeklē konfrontāciju un nerada draudus Krievijas Federācijai: "Mēs turpināsim vienoti un atbildīgi reaģēt uz Krievijas draudiem un naidīgu rīcību," uzsvērts NATO stratēģiskajā koncepcijā.

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže komentārā portālam "Delfi" uzsver: "NATO ir politiski militāra valstu Alianse, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru savām dalībvalstīm, ko tā sekmīgi veikusi 75 gadus - gan pirms Varšavas pakta izveides, gan Aukstā kara laikā, gan pēc "atkušņa" sākšanās, gan tagad, kad Krieviju visas dalībvalstis ir atzinušas par draudu pēc tās iebrukuma Ukrainā 2014. un 2022.gadā. Atcerēsimies, ka pēc 9/11 teroristu uzbrukuma ASV par Alianses galveno uzdevumu kļuva teroristu uzbrukumu novēršana dalībvalstīm. Arī to tā veica sekmīgi. Pašlaik un pārskatāmā nākotnē Alianses galvenais uzdevums būs atturēšana un aizsardzība."

Saturs veidots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Saturā paustie viedokļi nepārstāv Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Eiropas Komisija nav atbildīga par saturā iekļauto informāciju.

EU fundingBECID
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!