'Bio GNP', 'Bio Latgale', 'Bio Kuldīga'...?
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: F64
Foto: F64
Gaujas Nacionālā parka teritorija, kas pēc reformas pamatā izvietojusies Cēsu un Siguldas, kā arī Valmieras novadā, varētu kļūt par pirmo bioreģionu Latvijā un Baltijas valstīs – "Bio GNP".
Pussimts bioreģionu nepilnu 20 gadu laikā
Kamēr Latvijā tikai plānojam veidot savu pirmo bioreģionu, Eiropā darbojas jau vairāk nekā pussimt bio apgabalu Spānijā, Francijā, Šveicē, Portugālē un Austrijā. Skaita ziņā līdere ir Itālija, kur izveidoti 32 bioreģioni.
Vecākais no tiem ir 2004. gadā dibinātais Čilento bioreģions, kas ir pirmais bioreģions pasaulē. Čilento ir viens no Vidusjūras diētas karstajiem punktiem, un arī "Bio GNP" jādomā par savu gastronomisko tradīciju celšanu saulītē un jaunu gastronomisko vērtību radīšanu un attīstīšanu, priekšplānā izvirzot bioloģisko zemnieku produkciju kombinācijā ar meža un dabas veltēm. To jau dara, piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants "Pavāru mājā" Līgatnē. Dreibants norāda, ka gandrīz 80% no restorāna virtuvē izmantotajiem produktiem un izejvielām ir bioloģiski sertificēti.
"Bio GNP" ar Čilento bioreģionu vieno tas, ka abos iekļaujas nacionālais parks. Savukārt Latvijai ģeogrāfiski tuvākais pašlaik ir Mīlfīrtelas bioreģions Austrijā, kas izveidots 2010. gadā. Tajā darbojas 600 biedru, no kuriem 120 ir zemnieku saimniecības, kas bioloģiski apsaimnieko aptuveni 30% no lauksaimniecības zemes tā teritorijā. Šis bioreģions, tostarp zīmols "BioRegion Mühlviertel", mērķtiecīgi veidots tā, lai ar vienu āķi noķertu divas zivis, – kā mārketinga instruments lokālās pārtikas sistēmas veicināšanai un arī kā bāze tūrisma attīstībai.
Vecākais no tiem ir 2004. gadā dibinātais Čilento bioreģions, kas ir pirmais bioreģions pasaulē. Čilento ir viens no Vidusjūras diētas karstajiem punktiem, un arī "Bio GNP" jādomā par savu gastronomisko tradīciju celšanu saulītē un jaunu gastronomisko vērtību radīšanu un attīstīšanu, priekšplānā izvirzot bioloģisko zemnieku produkciju kombinācijā ar meža un dabas veltēm. To jau dara, piemēram, šefpavārs Ēriks Dreibants "Pavāru mājā" Līgatnē. Dreibants norāda, ka gandrīz 80% no restorāna virtuvē izmantotajiem produktiem un izejvielām ir bioloģiski sertificēti.
"Bio GNP" ar Čilento bioreģionu vieno tas, ka abos iekļaujas nacionālais parks. Savukārt Latvijai ģeogrāfiski tuvākais pašlaik ir Mīlfīrtelas bioreģions Austrijā, kas izveidots 2010. gadā. Tajā darbojas 600 biedru, no kuriem 120 ir zemnieku saimniecības, kas bioloģiski apsaimnieko aptuveni 30% no lauksaimniecības zemes tā teritorijā. Šis bioreģions, tostarp zīmols "BioRegion Mühlviertel", mērķtiecīgi veidots tā, lai ar vienu āķi noķertu divas zivis, – kā mārketinga instruments lokālās pārtikas sistēmas veicināšanai un arī kā bāze tūrisma attīstībai.
Foto: Imago/Scanpix/LETA
"Bio GNP": no maizes līdz vīnam
Bet kas īsti ir bioreģions? Īsumā – tā būtība ir attīstīt lauku vidi kādā konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā un paveikt to sabiedrībai un dabai draudzīgā veidā, saglabājot tradiconālās ainavas, kultūras mantojumu un arī gastronomiskās īpatnības. Tātad bioreģionam nepieciešamas divas stipras kājas – vietējās ekonomikas veicināšanas funkcija un vienlaikus pienākums veicināt ilgtspējīgu dzīvi laukos.
Domājot par "Bio GNP", jau pašlaik plusiņu var likt pie svarīgākajiem bioreģiona veidošanai nepieciešamajiem kritērijiem – ir teritorija ar skaidrām robežām, ir ieinteresēta vietējā kopiena, kā arī bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platība (20%) ir lielāka nekā vidēji Latvijā (15%). Kā liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā statistika, Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā kopā darbojas vairāk nekā 450 bioloģiskajā lauksaimniecībā un bioloģiskās pārtikas pārstrādē iesaistītu uzņēmēju un lielākā daļa no tiem – Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Būtiski, ka šeit strādā daudz nelielu saimniecību, kas uztur tradicionālo lauku vidi, tostarp dzīvesveidu un arī ainavu.
Pēc kā garšo topošais bioreģions "Bio GNP"? Šajā teritorijā darbojas tādi plašāk zināmi bioloģiskie ražotāji kā "Maiznīca Flora", mikrozaļumu un dārzeņu saimniecība "Absolūts ēd", uzņēmums "LKOM", kas ražo produktu "Kombuča. Dzīvības dzēriens", uzņēmums "Dabas auglis", zemnieku saimniecības "Ecobreez", "Eicēni", "Lejaslīves", "Kalna Smīdes-1", "Kalna dārzi" un daudzas citas, kā arī viens no retajiem biosertificēta vīna darītājiem Latvijā – Līgatnes vīna darītava.
Domājot par "Bio GNP", jau pašlaik plusiņu var likt pie svarīgākajiem bioreģiona veidošanai nepieciešamajiem kritērijiem – ir teritorija ar skaidrām robežām, ir ieinteresēta vietējā kopiena, kā arī bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platība (20%) ir lielāka nekā vidēji Latvijā (15%). Kā liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā statistika, Siguldas, Cēsu un Valmieras novadā kopā darbojas vairāk nekā 450 bioloģiskajā lauksaimniecībā un bioloģiskās pārtikas pārstrādē iesaistītu uzņēmēju un lielākā daļa no tiem – Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Būtiski, ka šeit strādā daudz nelielu saimniecību, kas uztur tradicionālo lauku vidi, tostarp dzīvesveidu un arī ainavu.
Pēc kā garšo topošais bioreģions "Bio GNP"? Šajā teritorijā darbojas tādi plašāk zināmi bioloģiskie ražotāji kā "Maiznīca Flora", mikrozaļumu un dārzeņu saimniecība "Absolūts ēd", uzņēmums "LKOM", kas ražo produktu "Kombuča. Dzīvības dzēriens", uzņēmums "Dabas auglis", zemnieku saimniecības "Ecobreez", "Eicēni", "Lejaslīves", "Kalna Smīdes-1", "Kalna dārzi" un daudzas citas, kā arī viens no retajiem biosertificēta vīna darītājiem Latvijā – Līgatnes vīna darītava.
Foto: no biedrības "GreenFest" arhīva
Jauna elpa no galvenajiem tūrisma ceļiem nomaļākām vietām
Iespēja ar bioreģionu dibināšanu veicināt ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību uzsvērta jaunajā Eiropas Savienības Rīcības plānā bioloģiskās ražošanas attīstībai, ko Eiropas Komisija prezentēja 2021. gada martā. Tajā definēts, ka bioloģiskais reģions ir ģeogrāfisks apgabals, kurā lauksaimnieki, sabiedrība, tūrisma operatori, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības noslēdz vienošanos par vietējo resursu ilgtspējīgu pārvaldību, pamatojoties uz bioloģiskiem principiem un praksi.
Bioreģionā ražoto pārtikas produktu popularizēšana ir cieši saistīta ar pašas teritorijas popularizēšanu un tūrisma stratēģiju. Taču bioreģiona termins ietver ne tikai to – tas runā arī par kopienu dzīvi un dabas aizsardzību – un tieši caur šo prizmu var attīstīt teritorijas ekonomisko, sociālo un kultūras potenciālu, norādīts Rīcības plānā.
Tādējādi bioreģionu veidošanās varētu kļūt par iespēju attīstīties arī no galvenajiem tūrisma ceļiem tālākiem reģioniem, piemēram, novadiem, dabas parkiem vai cita veida teritorijām citviet Vidzemē, tāpat Latgalē un Sēlijā, kur jau patlaban bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars ir lielāks par valstī vidējo.
Pašlaik Eiropas Komisija izstrādā jaunas bioreģionu vadlīnijas. Dažas no valstīm, kur tie jau darbojas, ir izstrādājušas savas normatīvās prasības to veidošanai. Arī Zemkopības ministrijā norāda, ka pašlaik top Latvijas nacionālais Rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai, kurā tikšot definēti kritēriji bioreģionu dibināšanai mūsu valstī.
Kopsavilkums: biozemnieki un citi pārtikas ražotāji jau strādā, Eiropas Komisija mudina veidot, atbildīgā ministrija Latvijā izstrādā noteikumus. Kas vēl vajadzīgs, lai taptu pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā?
Bioreģionā ražoto pārtikas produktu popularizēšana ir cieši saistīta ar pašas teritorijas popularizēšanu un tūrisma stratēģiju. Taču bioreģiona termins ietver ne tikai to – tas runā arī par kopienu dzīvi un dabas aizsardzību – un tieši caur šo prizmu var attīstīt teritorijas ekonomisko, sociālo un kultūras potenciālu, norādīts Rīcības plānā.
Tādējādi bioreģionu veidošanās varētu kļūt par iespēju attīstīties arī no galvenajiem tūrisma ceļiem tālākiem reģioniem, piemēram, novadiem, dabas parkiem vai cita veida teritorijām citviet Vidzemē, tāpat Latgalē un Sēlijā, kur jau patlaban bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars ir lielāks par valstī vidējo.
Pašlaik Eiropas Komisija izstrādā jaunas bioreģionu vadlīnijas. Dažas no valstīm, kur tie jau darbojas, ir izstrādājušas savas normatīvās prasības to veidošanai. Arī Zemkopības ministrijā norāda, ka pašlaik top Latvijas nacionālais Rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai, kurā tikšot definēti kritēriji bioreģionu dibināšanai mūsu valstī.
Kopsavilkums: biozemnieki un citi pārtikas ražotāji jau strādā, Eiropas Komisija mudina veidot, atbildīgā ministrija Latvijā izstrādā noteikumus. Kas vēl vajadzīgs, lai taptu pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā?
Foto: no biedrības "GreenFest" arhīva
Divi vecāki – domājoša kopiena un ieinteresēta pašvaldība
Bioreģionu var attiecināt tikai uz pārtikas ražošanu vai arī virzīt plašāk – kā vispārēju reģionālu stratēģiju, attīstot teritoriju zem bioloģiskās lauksaimniecības karoga. Abos gadījumos bioreģiona radīšanai nepieciešami divi vecāki: ieinteresēta sabiedrība un pašvaldība, kas ir atvērta šādai reģionālās attīstības vīzijai.
Ceļā uz "Bio GNP" pagaidām vēl trūkst iesaistīto novadu izstrādātas skaidras stratēģijas, kur nozīmīga loma būtu atvēlēta ieguvumiem, ko vietējai kopienai nes bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Ne tikai nodrošinot kvalitatīvas pārtikas pieejamību, bet arī citos veidos, piemēram, samazinot lauku vides piesārņošanu ar konvencionālajā lauksaimniecībā plaši lietotajiem pesticīdiem un minerālmēsliem. Pašlaik Latvijā dabas parkos šīs vielas atļauts izmantot bez īpašiem ierobežojumiem, un Gaujas Nacionālais parks nav izņēmums. Ārvalstu piemēri gan liecina, ka bioloģiskā reģiona statuss nebūt neuzliek par pienākumu visiem lauksaimniekiem mainīt ādu un nekavējoties atteikties no pesticīdu lietošanas. Vienlaikus redzams, ka bioreģionos zemnieku interese strādāt bioloģiski ar laiku pieaug.
Pašvaldībām ir dažādas iespējas, kā veicināt bioloģisku zemes apsaimniekošanu un bioloģisko ražošanu, piemēram, kāpinot bioloģiskās pārtikas daļu izglītības iestāžu ēdināšanā un nosakot nodokļu atlaides bioloģiski sertificētai zemei. Lai bioreģioni spētu veidoties un, galvenais, arī jēgpilni attīstīties, pašvaldībām šie punkti būtu "jāiekaļ" savās stratēģijās.
Kā izskanējis, kopš 2020. gada septembra valsts nosaka bioloģiskās pārtikas obligāto minimālo līmeni publiskajā ēdināšanā, tomēr katra pašvaldība var veidot savus nosacījumus, pieprasot līdz pat 100% biopārtikas uz savu iedzīvotāju šķīvjiem. GNP teritorijā izvietotie novadi jau sākuši iet šo ceļu. Siguldas mērs Uģis Mitrevics un Cēsu novada galva Jānis Rozenbergs ir apliecinājuši pašvaldību ieinteresētību gan palielināt bioloģisko produktu īpatsvaru skolēnu porcijās, gan kopumā darboties bioloģiskajā virzienā. To abu pašvaldību vadītāji pauda diskusijā ""Bio GNP" – norma vai utopija" festivāla "GreenFest" ietvaros.
Ceļā uz "Bio GNP" pagaidām vēl trūkst iesaistīto novadu izstrādātas skaidras stratēģijas, kur nozīmīga loma būtu atvēlēta ieguvumiem, ko vietējai kopienai nes bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Ne tikai nodrošinot kvalitatīvas pārtikas pieejamību, bet arī citos veidos, piemēram, samazinot lauku vides piesārņošanu ar konvencionālajā lauksaimniecībā plaši lietotajiem pesticīdiem un minerālmēsliem. Pašlaik Latvijā dabas parkos šīs vielas atļauts izmantot bez īpašiem ierobežojumiem, un Gaujas Nacionālais parks nav izņēmums. Ārvalstu piemēri gan liecina, ka bioloģiskā reģiona statuss nebūt neuzliek par pienākumu visiem lauksaimniekiem mainīt ādu un nekavējoties atteikties no pesticīdu lietošanas. Vienlaikus redzams, ka bioreģionos zemnieku interese strādāt bioloģiski ar laiku pieaug.
Pašvaldībām ir dažādas iespējas, kā veicināt bioloģisku zemes apsaimniekošanu un bioloģisko ražošanu, piemēram, kāpinot bioloģiskās pārtikas daļu izglītības iestāžu ēdināšanā un nosakot nodokļu atlaides bioloģiski sertificētai zemei. Lai bioreģioni spētu veidoties un, galvenais, arī jēgpilni attīstīties, pašvaldībām šie punkti būtu "jāiekaļ" savās stratēģijās.
Kā izskanējis, kopš 2020. gada septembra valsts nosaka bioloģiskās pārtikas obligāto minimālo līmeni publiskajā ēdināšanā, tomēr katra pašvaldība var veidot savus nosacījumus, pieprasot līdz pat 100% biopārtikas uz savu iedzīvotāju šķīvjiem. GNP teritorijā izvietotie novadi jau sākuši iet šo ceļu. Siguldas mērs Uģis Mitrevics un Cēsu novada galva Jānis Rozenbergs ir apliecinājuši pašvaldību ieinteresētību gan palielināt bioloģisko produktu īpatsvaru skolēnu porcijās, gan kopumā darboties bioloģiskajā virzienā. To abu pašvaldību vadītāji pauda diskusijā ""Bio GNP" – norma vai utopija" festivāla "GreenFest" ietvaros.
Foto: F64
No zaļā dzīvesveida festivāla līdz bioreģionam
Tieši festivāls "GreenFest"ir dzimšanas vieta idejai par "Bio GNP". Domubiedru sanākšana pirms trim gadiem izaugusi ne tikai līdz biedrībai un festivālam, bet arī vēl kādam notikumam, kas regulāri stiprina vēl nedzimušā bioreģiona mugurkaulu. Tas ir "Mūsu Bio tirgus", kas regulāri notiek Siguldā, dodot iespēju apkaimes lauksaimnieku bioloģisko produktu ražotājiem un vietējiem amatniekiem sasniegt pircēju.
"Mēs mīlam vietu, kur dzīvojam. Uzskatām, ka tas ir mūsu kā sabiedrības pienākums un atbildība – iesaistītes šīs aizsargājamās teritorijas attīstībā, vienlaikus domājot par dabas bagātību saglabāšanu šodien un nākotnē. Tādējādi "Bio GNP" var kļūt par Latvijā visvairāk pieprasīto un iemīļotāko dzīvesvietu – vietu, kurā cilvēki jūtas labi," stāsta biedrības "GreenFest" pārstāve Lāsma Ozola. Viņa "BioGNP" redz kā pilotprojektu citu bioreģionu attīstībai, sevišķi aizsargājamās dabas teritorijās.
"Mēs mīlam vietu, kur dzīvojam. Uzskatām, ka tas ir mūsu kā sabiedrības pienākums un atbildība – iesaistītes šīs aizsargājamās teritorijas attīstībā, vienlaikus domājot par dabas bagātību saglabāšanu šodien un nākotnē. Tādējādi "Bio GNP" var kļūt par Latvijā visvairāk pieprasīto un iemīļotāko dzīvesvietu – vietu, kurā cilvēki jūtas labi," stāsta biedrības "GreenFest" pārstāve Lāsma Ozola. Viņa "BioGNP" redz kā pilotprojektu citu bioreģionu attīstībai, sevišķi aizsargājamās dabas teritorijās.
Mūsu vīzija nav īstenojama vienā dienā, taču tā paver iespēju atklātai diskusijai par tiesībām uz tīru dzīves vidi, sabiedrības līdzdalībai aizsargājamo dabas teritoriju attīstībā un iezīmē apziņas un rīcības attīstības trajektoriju, lai ikvienam būtu gan tiesības, gan reālas iespējas ēst veselīgu pārtiku un dzīvot veselīgā vidē.
Lāsma Ozola, biedrības "GreenFest" pārstāve
"Turklāt ar skaidru pozicionējumu iegūtu tūrisms, pievilinot gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, kas lūko pēc atpūtas dabā, tīras pārtikas un veselības uzlabošanas iespējām. "Bio GNP" būtu vieta, kur attīstās bioloģiskā saimniekošana – apgādājot vietējos iedzīvotājus, kafejnīcas, mācību iestādes, pansionātus un citas publiskās iestādes ar tīru un veselīgu pārtiku," skaidro Ozola.
Kā papildina biedrības "GreenFest" vadītājs Edgars Ricevs, "Bio GNP" varētu izveidoties par nozīmīgu platformu dažādām jomām, ar laiku pāraugot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanas funkciju. "Sapnis par Gaujas Nacionālo parku kā bioloģisko reģionu nu jau vairs nav tikai vīzija vai utopija," atzīst Ricevs. "Tas pamazām un mērķtiecīgi sāk ieņemt aprises, kas pārvēršas dažādos projektos, sadarbības formās, idejās, darījumos, darbos, festivālos. Visiem šiem pavedieniem kopā satiekoties, tie sāk austies kopā jaunā audeklā. Jaušams, ka tas vairs nav tikai bioloģiskais reģions, kur mājsaimniecības, uzņēmumi un lauksaimnieki dzīvo un saimnieko atbildīgi pret dabu un vidi, bet – kas plašāks," norāda Ricevs.
Kā papildina biedrības "GreenFest" vadītājs Edgars Ricevs, "Bio GNP" varētu izveidoties par nozīmīgu platformu dažādām jomām, ar laiku pāraugot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanas funkciju. "Sapnis par Gaujas Nacionālo parku kā bioloģisko reģionu nu jau vairs nav tikai vīzija vai utopija," atzīst Ricevs. "Tas pamazām un mērķtiecīgi sāk ieņemt aprises, kas pārvēršas dažādos projektos, sadarbības formās, idejās, darījumos, darbos, festivālos. Visiem šiem pavedieniem kopā satiekoties, tie sāk austies kopā jaunā audeklā. Jaušams, ka tas vairs nav tikai bioloģiskais reģions, kur mājsaimniecības, uzņēmumi un lauksaimnieki dzīvo un saimnieko atbildīgi pret dabu un vidi, bet – kas plašāks," norāda Ricevs.
Foto: no biedrības "GreenFest" arhīva
