No lauka līdz krūzei. Ziedēšanas svētbrīdis bioloģisko tēju saimniecībā ‘Kurmīši’
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: Matīss Markovskis
Gandrīz 30 gadus ārstniecības augus tējām audzē Geibu ģimene Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.

Pa grants ceļu tuvojoties saimniecībai, pirmās skatus savā varā pārņem zilās un sārtās rudzupuķu joslas, kas aizlokās pa nogāzi. Abpus tām mijas citas krāsas – dzeltenie deviņvīru spēka torņi un sārti violetie raudenes, ehinācijas, lofanta jeb fenheļa daudzvārpiņas ziedi. Un tā ir tikai neliela daļa no augu dažādības, ko audzē, vāc, žāvē un tējas paciņās fasē uzņēmīgie latgalieši.
“Jau 29 gadus dzīvojam starp puķēm, desmit no tiem esam bioloģiski sertificēta saimniecība,” stāsta “Kurmīšu” dibinātājs Ivars Geiba. Nogāze, kur vasaras vidū zied tējaugu rindas, gluži vai acīm saredzami virmo, tinusies blīvā augu ēterisko eļļu mākonī. “Kurmīšos” ir arī ogu dārzi, kur ražo sausserži, aronijas un krūmcidonijas. To stādījumi atrodas netālās Daugavas krastā, kur Likteņupes ainava ar Latgalei raksturīgajiem lokiem saglabājusies kā no vecām pastkartēm. Kā nekā “Kurmīši” var lepoties ar to, ka dabai draudzīgi saimnieko vienā no skaistākajām vietām Latvijā – dabas parka “Daugavas loki” teritorijā.

“Strādājam nevis industriāli, bet ar vienkāršākām metodēm, ir ļoti daudz roku darba,” stāsta Ivars. Kamenēm pilnie rudzupuķu, deviņvīru spēka un citu augu ziedi jālasa rokām, rūpīgi noplūcot katru atvērušos ziedu. Pa vienam. Dienu no dienas. Pēc žāvēšanas no ziedu galviņām jāatdala ziedlapiņas. Skrupuloza darba daudz, bet produkcijas iznākums svara ziņā ir niecīgs. Ziedlapiņas nesver daudz vairāk par gaisu. Tomēr rudzupuķes ir pieprasīts produkts, ko izmanto ne tikai tēju gatavošanā, bet arī konditorejā, tāpat pieprasa sveču un ziepju gatavotāji.
Ivaram ir stāsts par katru augu. Ar anīsa smaržu apveltītais lofants esot viens no spēcīgākajiem ārstniecības augiem pasaulē, izsenis bijis zināms kā tibetiešiem, tā Ziemeļamerikas indiāņiem. Raudenes nosaukums pats saka priekšā, pret ko tā lietderīga. Savukārt asinszāle savu vārdu ieguvusi tādēļ, ka, saspiežot pirkstos tās pumpurus, izdalās asinssarkana sula. Kopumā “Kurmīšos” augu dažādība sasniedz četrus desmitus. Te sastopami ne tikai Latvijas dabā atrodami zāļu tējās liekami augi, bet arī mazāk zināmi ārstniecības augi no citiem kontinentiem, kas spēj augt mūsu klimatā.
No vasaras uz vasaru laikapstākļi atšķiras, liekot ziedošo ārstniecības augu laukiem augt un izskatīties dažādi. Šogad augus ietekmējis sausums, tie aug kompaktāki. Taču tas nenozīmē, ka augiem būtu zudusi vēlme piepildīt savu misiju – raisīt ziedus cerībā briedināt sēklas. “Ehinācijas pērn izauga līdz zodam, šogad – vien līdz ceļiem. Ja pagājušajā gadā vajadzēja stiepties uz augšu pēc ziediem un no vākšanas sāpēja rokas, tad tagad sāp mugura no nemitīgās pieliekšanās. Bet mūsu tējām pietiks,” saka Geiba. Turklāt sausā un karstā laikā, šķietami nelabvēlīgos augšanas apstākļos, aromātiskās vielas augos ir pat lielākā koncentrācijā nekā parasti. Kā skaidro Geiba, tas tāpēc, ka šo cilvēkiem noderīgo vielu izdalīšana ir auga aizsargreakcija pret stresu, ko rada ārējie apstākļi.
Augsne saimniecībā ir visai smilšaina, tāpēc īpaši jādomā par tās auglības uzturēšanu. “Kurmīšos” tēju augiem augšanas spēku dod citi augi, ko audzē zaļmēslojumam un iear zemē. Sadaloties augsnē, tie pabaro augsnē mītošos mikroorganismus, tādējādi vairojot augsnes auglību un veicinot tējas augu augšanas spēku. Lielās augu daudzveidības dēļ “Kurmīšos” nav īpašu problēmu ar kaitēkļiem – dabiskā vide pati noregulē attiecības starp augu un kukaiņu pasauli. Augos rosās mārītes un citi tā saucamie derīgie kukaiņi. Tādos sējumos un stādījumos, kur dominē viens kultūraugs, kukaiņi un slimības cenšas atjaunot līdzsvaru, kas raksturīgs dabai, bet bieži nav izprotams cilvēkam.
Tējas Geibas pārdod savā tieši pirms pandēmijas izveidotajā interneta veikalā, piedāvājot pašu gatavotus zāļu tēju maisījumus ikdienas lietošanai. Tēju paciņu saturu ietekmē raža – ja kāds augs nav padevies, to aizstāj ar citu. Pieredze ārstniecības augu audzēšanā ir liela, tāpēc receptes gadu gaitā pilnveidotas un noslīpētas.