Sākusies apkures sezona, kas daudziem liek ar bažām gaidīt komunālo pakalpojumu rēķinus. Šajā laikā daudzi arī aizdomājas, vai mājas siltināšana nāktu ne vien pašai ēkai, bet arī maciņam par labu. Kādas ir rīdzinieku iespējas saņemt atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai un pret kādiem šķēršļiem plāni renovēt ēkas nereti atduras, ceturtdien, 17. oktobrī, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Rīgas enerģētikas aģentūras direktoru Jāni Ikaunieku un "Rīgas namu pārvaldnieks" Mājokļu atjaunošanas nodaļas vadītāju Oskaru Skrastiņu.
Par nepieciešamību renovēt daudzdzīvokļu ēkas un uzlabot to energoefektivitāti tiek runāts jau gadiem. Iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka, atjaunojot ēku, samazināsies izdevumi par apkuri, tiks pagarināts ēkas mūžs, uzlabosies gan ēkas vizuālais stāvoklis gan komforta līmenis tajā, kā arī augs nekustamā īpašuma vērtība. Tomēr daudzus joprojām baida ēkas renovācijas potenciālās izmaksas un šķiet, ka šāds projekts maciņam nebūs izdevīgs pasākums. Tāpat ir daudzdzīvokļu ēkas, kurās renovācijas projekti netiek veikti, jo dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties savā starpā.
Tikmēr Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādnēs 2024.–2030. gadam norādīts, ka Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām, kā arī trīs un vairāk dzīvokļu mājās Rīgā dzīvo vairāk kā 90% iedzīvotāju. Saskaņā ar pašvaldības apkopoto informāciju Rīgā 2023. gadā bija 29 252 dzīvojamās ēkas ar 341 882 dzīvokļiem, kas ir 32% no Latvijas mājokļiem.
Vienlaikus pašvaldība atzīst, ka Rīgā ir viens no zemākajiem atjaunoto dzīvojamo ēku rādītājiem Eiropas Savienībā un māju tehniskais stāvoklis tikai pasliktinās. "Steidzami ir jāatjauno vismaz 6000 daudzdzīvokļu ēku, kuru atjaunošanai būtu nepieciešami 2-3 miljardi eiro. Vitāli svarīgi ir primāri atjaunot novecojušās ēkas, atsevišķās ēkās novērst bīstamību, atjaunot inženiertīklus un tikai pēc tam tām ir veicami energoefektivitātes pasākumi," norādīts pamatnostādnēs.
Saskaņā ar minēto informāciju no Eiropas Savienības plānošanas perioda 2007.–2013.gadam ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" finansējuma Rīgā ir realizēti 46 projekti, bet saskaņā ar "Altum" informāciju laikā no 2017. gada līdz 2022. gadam Rīgā ir noslēgti līgumi par kopā 83 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu, tostarp visvairāk 2022. gadā (par 64 ēkām).
Tāpat tajās atzīmēts, ka laikā līdz 2026. gadam nozīmīgu atbalstu mājokļu atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai piedāvā "Altum" dotāciju veidā (maksimālais piesaistāmais valsts līdzfinansējums vienai mājai ir 400 000 euro).
Savukārt ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās saskaņā ar Īpašuma departamenta informāciju no 2021. gada Rīgā ir noslēgti līgumi par kopā 28 daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu (2021. gadā 5 ēkas, 2022. gadā – 9 ēkas un 2023. gadā 14 ēkas). "Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalsts nodrošina salīdzinoši nelielu ieguldījumu, vienai ēkai (projektam) piešķirot 50% līdzfinansējumu, kas ir līdz 30 000 euro ēkas bīstamības novēršanas un līdz 50 000 euro siltināšanas projektiem, tomēr vērtējams kā nozīmīgs stimuls dzīvokļu īpašnieku kopību un biedrību stiprināšanai," atzīts pamatnostādnēs.
Jau vēstīts, ka Rīgas enerģētikas aģentūra oktobrī īsteno māju atjaunošanas kampaņu, kuras laikā aicina apmeklēt dažādus seminārus un konsultācijas par māju siltināšanas, energoefektivitātes, apkures jautājumiem un pieteikties pašvaldības un valsts līdzfinansējumam.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!