Publicitātes foto

Kultūraugi uz lauka cīnās ar tūkstošiem kaitēkļu, nezāļu un slimību. Viena no izplatītākajām rapšu slimībām ir baltā puve. Ja slimība iemestos laukā, vismaz trešdaļa ražas tiktu pazaudēta. Lai pasargātu no baltās puves, saimnieks Linards Selivanovičs daļu no saviem rapša laukiem nomiglojis ar fungicīdu – augu aizsardzības līdzekli pret slimībām. Insekticīdus, kas ir augu aizsardzības līdzekļi kukaiņu kaitēkļu ierobežošanai, Linards ziedošā rapsī neizmanto vispār, kaut likums to atļauj darīt nakts laikā.

Lai gan fungicīdus un arī herbicīdus, ar kuriem tiek ierobežota nezāļu izplatība, ir atļauts izmantot dienas laikā un smidzināt pat ziedošā rapsī, Linards šos augu aizsardzības līdzekļus smidzina tikai naktī. Tā ir viņa pretimnākšana biteniekam Mārim Kreicbergam, kurš jau vairākus gadus pēc kārtas daļu no savām 800 bišu saimēm tur ganībās Linarda rapšu lauka malā. Neviens likums Linardam neuzliek šādu pienākumu, bet tā ir loģiska solidarizēšanās ar Māri.

Bišu saimes ozolu paēnā pie zemnieka Linarda Selivanovičsa rapšu lauka un Linards ar dēlu labības pļaujas laikā

Lai ietu šo ceļu, ko jau gadiem sekmīgi veic gan Linards un Māris, gan daudzi citi lauksaimnieki, lai vairotu labās prakses un veicinātu biškopju komunikāciju un sadarbību ar lauksaimniekiem, "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" kā vienu no iniciatīvām šajā pavasarī uzsāka darbu pie memoranda par apputeksnētājiem draudzīgām saimniekošanas praksēm. Labas gribas dokumenta uzmetums tika sagatavots, iesaistot gan praktiskos augkopjus, gan arī praktiskos biškopjus.

Ņemot vērā, ka lauksaimnieks ir tikai viens no ķēdes posmiem, aicinājums memorandu parakstīt tika izteikts arī organizācijām, kurām Latvijā bites visvairāk rūp – Latvijas Biškopības biedrībai, Latvijas Dabas fondam un Pasaules dabas fondam. Vairāku nedēļu garumā noritēja kopīgs darbs pie lauksaimnieku labas gribas dokumenta uzlabojumiem. Sākotnējā redakcija tika papildināta gan ar Latvijas Biškopības biedrības, gan Latvijas Dabas fonda ieteikumiem.

"Biškopība ir un paliks lauksaimniecības nozare. Nevajag teikt – lauksaimnieki un biškopji," uzsver Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, piedaloties kampaņas "Misija Agronoms" diskusijā, ko organizē Valsts augu aizsardzības dienests. "Manā saimniecībā ir apmēram 200 hektāri, kur darbojos kā agronoms. Es varu apliecināt, ka ar bioloģiskām metodēm ir tikpat grūti kaut ko izaudzēt, kā izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, jo kaitēkļi ir un tie ir visur."

Kaitēkļi un slimības, kā arī laikapstākļi ļoti ietekmē gan biškopjus, gan lauksaimniekus. Tā 2019.gadā rudenī biškopji sāka sagatavot bišu saimes ziemošanai, tomēr siltais rudens turpināja stimulēt bišu saimes attīstībai, kā rezultātā perošana turpinājās līdz novembrim. "Pat ja bišu saimei izdevās saglabāt dzīvotspēju ilgstošas perošanas rezultātā, turpināja baroties un attīstīties arī ērces varroa, pasliktinot dzimušo bišu kvalitāti, tātad arī to ziemotspēju," biškopības apskatā par 2019. gadu raksta Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants biškopībā Guntars Melnis.

Viņš lēsa, ka īpatnēji siltā ziema ar nelabvēlīgajiem procesiem bišu saimē savu negatīvo ietekmi pilnībā atspoguļos 2020. gada pavasarī, kad ziemā saaugušās ērces metīsies straujā attīstības lēcienā un novājinās vai pat likvidēs bišu saimes jau vasaras vidū. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta Agrihorts 2020. gadā veiktais pētījums liecina, ka galvenie faktori, kas 2019. gadā izraisīja bišu saimju nīkuļošanu vai bojāeju, ir jau pieminētās bišu ērces jeb bišu varroze (45%), bišu pavasara caureja (13%) un savvaļas dzīvnieki.

Pēc Latvijas Biškopības biedrības vadītāja domām, publiskajai diskusijai ir jābūt vērstai tā, ka Valsts augu aizsardzības dienests ir palīgs agronomiem un citiem lauksaimniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi saimnieko pēc konvencionālām, integrētām vai bioloģiskām metodēm. "Mēs visi esam lauksaimnieki, agronomi vai citas specialitātes pārstāvji, tomēr visi esam lauksaimnieki. Nevajag dalīt, ka vieni ir sliktāki vai labāki," diskusijā savu viedokli akcentē Krauze.

Šai tēzei piekrīt arī konvencionālās saimniecības "Pumpuri" īpašnieks Nauris Smirnovs. Pirms dažiem gadiem viņa ģimene piedzīvojusi ļoti nepatīkamus brīžus, kad vietējais biškopis sacēlis traci, ka viņa bites noindējuši "Pumpuru" saimnieki. "Bija sezonas sākums, un rapsis nebija miglots ne reizi," stāsta Nauris. Tātad skaidrs, ka bišu bojāejai iemesls bija cits.

Naura tēvs dusmu uzplūdā nopircis divas bišu saimes savam brālim, kurš arī saimnieko "Pumpuros" un kura bērnības sapnis bija kļūt par bitenieku. "Tajā gadā mēs bišu saimes nolikām rapša lauka viducī un veicām visus smidzināšanas darbus pēc likumdošanas – kurus drīkst dienā, kurus – tikai naktī. Ir pagājuši pieci gadi, mums ir bites, mēs ēdam savu medu. Bites nav nomirušas, tieši pretēji – bišu stropu skaits ir tikai palielinājies," pieredzē dalās Nauris.

Kaut arī viens no Latvijas Biškopības biedrības pamatmērķiem ir veicināt ilgtspējīgu, videi draudzīgu un līdzsvarotu ražošanu un apkārtējās vides un dabas aizsardzību, lai nodrošinātu biškopības nozares ilgtspējīgu attīstību tīrā vidē, apvienības ieceri, kas vērsta tieši uz videi draudzīgāku saimniekošanu, biedrība noraidīja. "Ir skumji, ka neizdevās vienoties nedz ar dabas organizācijām, nedz biškopjiem par memoranda parakstīšanu, bet vēl bēdīgāk, ka Latvijas Biškopības biedrības vadība par savu lēmumu paziņoja ar preses relīzi. Turklāt mēs bijām un esam gatavi realizēt arī divus punktus, ko biedrība izmantoja kā ieganstu labo iniciatīvu noraidīt," neizpratnē Zelčs.

"Varam uzteikt Latvijas Dabas fondu un Pasaules dabas fondu par konstruktīvu un operatīvu komunikāciju, kā arī loģiskiem papildinājumiem memorandam. No Latvijas Biškopības biedrības saņēmām daudz ieteikumu memoranda tekstam un ar lielāko daļu prasību papildinājām dokumentu. Liels un nepatīkams bija mūsu pārsteigums, kad faktiski no ziņu portāliem uzzinājām, ka biedrība memorandu neparaksta, kas liek domāt, ka šāda PR akcija jau no sākta gala ir bijis biedrības mērķis. Šāda rīcība gan nemaina mūsu apņemšanos ieviest apputeksnētājiem draudzīgas prakses no augkopju puses," apņēmības pilns ir Zelčs.

Memorands paredz, ka situācijās, ja augu ziedēšanas laikā ražu apdraudošu slimību uzbrukuma dēļ tomēr radīsies nepieciešamība veikt slimību ierobežojošu šķidrumu smidzināšanu, šie darbi netiks veikti, ja apputeksnētāji atrodas konkrētajā platībā. Tā vietā smidzinājumus kultūraugu ziedēšanas laikā apvienība aicinās veikt diennakts tumšajā laikā. Tāpat memorandā iekļauts Latvijas Biškopības biedrības ierosinājums – aicinājums nesmidzināt glifosātu saturošus preparātus papuvēs, ja tur novēroti ziedoši augi un bites.

"No apvienības puses nevarējām uzņemties punktus, kurus skaidri zinām, ka lauksaimnieki šosezon izpildīt nespēs. Piemēram, prasība pie katra lauka, kas lielāks par 20 hektāriem, izvietot vientuļo bišu viesnīcu. Šāda prakse būtu ļoti apsveicama, bet reālistiski saprotam, ka jau šosezon visi Latvijas saimnieki pie saviem laukiem dzīvotnes izvietot nevarēs. Labs pirmais solis būtu izvietot kaut 100 vai 200 dzīvotnes visā Latvijā. Šogad memorandu ieviesīsim vienpusēji, ar cerību, ka nākamsezon memorandu parakstīsim jau plašākā lokā. Ceram gan, ka reāli sadarboties varēsim jau šosezon, jo zināšanu bāze, kas ir biškopības biedrībai un dabas organizācijām kaut vai par to pašu bišu dzīvotņu izveidi un uzturēšanu, būtu ļoti noderīga," norāda Zelčs.

Liela problēma līdz šim ir bijusi komunikācijas neesamībā. Piemēram, ir biškopji, kurus neapmierina, ka viņi netiek brīdināti par to, ka notiek smidzināšanas darbi. Lauksaimnieks ir neapmierināts ar to, ka nezina, vai tuvumā ir bišu stropi. Pat ja lauksaimnieks ierauga bišu stropus, viņam nav pieejama stropu īpašnieka kontaktinformācija. "Šeit liekam lielas cerības uz jauno Lauku atbalsta dienesta sistēmu, kura palīdzēs informēšanu veikt automātiski. Šobrīd aplikācija gan ir izveides stadijā, bet, tiklīdz tā būs aktīva, aicināsim visus lauksaimniekus to aktīvi izmantot," norāda "Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs.

Naurim, "Pumpuru" saimniekam, sāp sirds, kad mediju telpā lauksaimnieki tiek vainoti bišu ''indēšanā''. Smidzinātājam uz lauka nevar likt vienādības zīmi ar indēšanu! "Rapša audzēšanā lielākā daļa mūsu smidzinājumu ir ar mikroelementiem un fungicīdu pret slimībām. Cilvēku valodā teikšu – tad mēs nedrīkstam iet uz aptiekām. Ja dzīvojam zaļi, tad liekam malā miglotājus, bet veram ciet arī aptiekas. Un arī no slimnīcām nav jēgas, jo tur cilvēkus ārstē ar ķīmiskām zālēm. Dzīvojam tik, cik katram lemts, dzīvojam kā alu cilvēki," asi izsakās Nauris. Viņaprāt, sabiedrībai vajadzētu vairāk iedziļināties, ko, kā un kāpēc dara lauksaimnieki. Un ja ir jautājumi, tos labāk uzdot zinātniekiem un nozares praktiķiem.