Pirms diviem gadiem gājām balsot, lai ievēlētu jaunus deputātus, un nu pagājusi puse no 14. Saeimas pilnvaru termiņa. Kandidējot politiķi piedāvāja daudz solījumu un ideju, bet vai aizvadītajos divos gados paveiktais ir pietiekams iemesls svinībām – par to klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.
Raidījumā piedalās "Progresīvie" (P) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, partijas "Jaunā Vienotība" (JV) Saeimas frakciju pārstāvēs Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, partijas "Nacionālā apvienība" (NA) Saeimas frakciju pārstāvēs Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, tāpat diskusijā piedalīsies arī "Apvienotā Saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un "Latvija Pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Septītais Saeimā pārstāvētais politiskais spēks "Stabilitātei!" (S) no dalības raidījumā atteicās.
Aizvadīto divu gadu laikā ievēlēts jauns Valsts prezidents, Saeimā un valdībā mainījušies gan premjeri, gan koalīcijas partneri, bet varas groži joprojām ir "Jaunās Vienotības" (JV) rokās.
14. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas un pašas vēlēšanas notika Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ēnā. JV veidotā koalīcija ar NA un AS un Krišjāni Kariņu priekšgalā solīja kara izraisīto energoresursu cenu pieauguma krīzi un tai sekojošo inflācijas lēcienu ne tikai risināt, bet arī izmantot kā iespēju panākt plašu "ekonomikas transformāciju", lai pārkārtotu mūsu tautsaimniecību un uzlabotu labklājību.
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām JV plāni panākt koalīcijas paplašināšanu beidzās ar valdības izjukšanu – Kariņš atkāpās no amata un jaunu valdību ar "Progresīvajiem" un ZZS izveidoja Evika Siliņa, par prioritāti izvirzot labklājību, drošību un valsts aizsardzību, Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtas veicināšanu. Šai valdībai septembrī apritēja gads. Diskutējot ar sociālajiem partneriem par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2025. gada budžeta projektu Siliņa šonedēļ pauda, ka šis ir krīzes laiks kā 2009. gadā, tikai to izraisījuši citi iemesli. Viņai oponēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka pats personīgi ekonomiskās krīzes pazīmes nesaskatot: "Mums ir pilnīgi cita politiskā un drošības politikas situācija".
Ir vai nav krīze valstī un cik veiksmīgi divus gadus strādājusi 14. Saeima? Par to skatieties raidījumā.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!